8. pants

Infrastruktūras izmaksās iekļautas izmaksas KIS

infrastruktūras iegādei AV materiālu uzglabāšanai samazinātā

kvalitātē un piegādes nodrošināšanai bibliotēku tīklā, kur

iedzīvotāji tiem varēs piekļūt, izmantojot e-pakalpojumu.

Zemāk tabulā apkopotas plānotās sistēmas izmaksas atbilstoši

MK noteikumiem Nr.766 "Noteikumi par darbības programmas

"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma

3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un

elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu iesniegumu

atlases otro kārtu" (10.08.2010.). Visas izmaksas plānots

segt no ERAF līdzekļiem.

Tabula 4 -

Plānotās izmaksas

Pozīcija

Apraksts

Summa,

LVL ar nodokļiem

2011

2012

2013

Informācijas resursu

digitalizācijas izmaksas

Audiomateriālu digitalizācijas izmaksas

0

(107 430)

(95 108)

Videomateriālu digitalizācijas izmaksas

0

(325 641)

(61 078)

Programmatūras izmaksas

e-pakalpojuma izveide (informācijas sistēmu

izstrādes izmaksas)

0

(20 000)

0

Infrastruktūras izmaksas

AV materiālu pieejamības nodrošināšanai

nepieciešamās infrastruktūras izmaksas (tehniskās

infrastruktūras un standarta programmatūras iegādes

izmaksas)

0

(182 764)

0

Konsultāciju pakalpojumi

Konsultantu un ekspertu piesaistes izmaksas

kvalitātes kontroles nodrošināšanai (digitalizācijas procesa

izstrādes gaitas kontrole, informācijas sistēmas iegādes

tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas u.c), kā arī

projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas

u.c. informācijas sistēmu izstrādes izmaksas (ja tiks

piemērota stundu likme, tā nepārsniegs Ls 45 ar PVN un tas

nepārsniegs 5% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām

izmaksām).

(21 786)

(53 357)

(65 357)

Ieviešanas investīciju izmaksas kopā

(21 786)

(689 192)

(221 543)

Uzturēšanas izmaksas

Dažādas izmaksas (elektroenerģija u.c)

0

(3 863)

(7 727)

Uzturēšanas izmaksas kopā

0

(3 863)

(7 727)

Kopā: sistēmas ieviešana un uzturēšana

(21 786)

(693 055)

(229 269)

Pavisam

kopā:

(944 110)

Tabula 5 -

ietekme uz valsts budžetu

Pozīcijas

Turpmākie

trīs gadi (LVL)

2012

2013

2014

Kopējās izmaiņas

budžeta ieņēmumos t.sk.:

0

0

0

Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos

0

0

0

Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos

0

0

0

Kopējās izmaiņas

budžeta izdevumos t.sk.:

-3 863

-7 727

-7 727

Izmaiņas valsts budžeta izdevumos

-3 863

-7 727

-7 727

Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos

0

Kopējā finansiālā

ietekme:

-3 863

-7 727

-7 727

Finansiālā ietekme uz valsts budžetu

-3 863

-7 727

-7 727

Finansiālā ietekme uz pašvaldību

budžetu

0

0

0

Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins

(ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu

pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz

valsts un pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi valsts un

pašvaldību budžetam)

Uzturēšanas izdevumu aprēķins ir balstīts uz esošajām

izmaksām par 1U serveru vietas nomu datu centrā (izmaksās

iekļauta uzturēšana, elektroenerģija, komunikācijas u.c.

izdevumi), kā arī ņemts vērā, ka elektroenerģijas patēriņš

būs lielāks, ņemot vērā lielākus datu apjomus, kas tiks

izvietoti serveros:

1) 2012 gadā būs nepieciešamas 12U vietas, aptuveni 3

mēnešu garumā, vienas vienības (1U) cena sastādīs aptuveni

105 lati mēnesī ar PVN)

2) 2013 un sekojošajos gados būs nepieciešamas 6U

serveru vietas, vienības cena tiek plānota aptuveni 105

lati mēnesī ar PVN.

Cita informācija

-

Tabula 6-

Izmaiņas budžeta izdevumos

Finansēšanas avots

Izmaiņas

budžeta izdevumos no 2012. līdz 2015. gadam (LVL)

2012

2013

2014

2015

Valsts budžeta

līdzekļi

-3 863

-7 727

-7 727

-7 727

Ārvalstu finanšu

līdzekļi, t.sk.

-710

978

-221

543

0

0

ESF

0

0

0

0

ERAF

-710 978

-221 543

0

0

Citi finanšu

avoti

0

0

0

0

Kopā

-714

841

-229

269

-7 727

-7 727

8.2

Alternatīvu analīze

Attiecībā uz situāciju alternatīvu salīdzinājumu starp

stāvokļiem "ar projektu" un "bez projekta",

šajā dokumentā tika analizēta tikai situācija "ar

projektu", jo uz dokumenta sagatavošanas brīdi nav

digitalizēti visi LTV un LR rīcībā esošie AV materiāli, kā arī

nav izveidota IS, kas nodrošinātu vienotu piekļuvi šiem AV

materiāliem, līdz ar to sabiedrība negūst labumu, kas

identificēts šajā dokumentā un tas nerada finanšu izmaksas.

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem,

šajā dokumentā netiek veikta alternatīvu analīze, savukārt,

projekta izmaksu efektivitātes analīze (atspoguļota sadaļā 8.3)

tiek veikta tikai vienai alternatīvai - "ar

projektu".

8.2.1 Sociālekonomiskie ieguvumi

Saskaņā ar RAPLM Informācijas sistēmas darbības koncepcijas

apraksta izstrādes metodiku (2010.gads), sistēmas izmaksu

efektivitātes novērtējumā ietverti arī potenciālie

sociālekonomiskie ieguvumi AV materiālu digitalizācijas gadījumā.

Izpētes procesā tika identificēti divi galvenie sociālekonomiskie

ieguvumi, kuri tika novērtēti, pamatojoties uz tālāk tekstā

aprakstīto pieeju.

8.2.1.1 Ieguldījums kultūrā

Paredzams, ka tas, ka publiskajās bibliotēkās būs pieejami

kultūrvēsturiskie AV materiāli, pavērs būtiskas izglītojošas un

pētnieciskas iespējas. Tā kā šobrīd ir sarežģīti novērtēt šādus

ieguldījumus kultūras pieejamībā, aprēķinos izmantoti Latvijas

Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aprēķins, ka katrs

kultūrā ieguldītais lats ierosina tautsaimniecības apritei 1,40

latus (Kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīmīguma novērtējums.

LZA Ekonomikas Institūta zinātniskais pētījums. Rīga, 1998).

Tādējādi sociālekonomiskais ieguvums aprēķināts, izmantojot

standarta koeficientu 1,4, kas piemērots sistēmas investīciju

izmaksām. Tomēr, balstoties uz līdzšinējo KIS pieredzi par

sociālekonomiskā efekta rašanos, sociālekonomiskais ieguvums

aprēķināts sākot ar 2014.gadu - pēc projekta noslēgšanās.

8.2.1.2

Sabiedrības izdevumu mazināšana

Tā kā šobrīd LR piedāvā Fonotēkā esošos materiālus digitalizēt

par maksu trešo pušu vajadzībām - kopumā gada laikā par šo

pakalpojumu ieņemot ap LVL 800,00 - šie izdevumi sabiedrībai tiks

samazināti, jo LR Fonotēkas audiomateriāli projekta rezultātā būs

pieejami ikvienam digitālā formātā bez maksas publiskajās

bibliotēkās.

Tādējādi papildu sociālekonomiskais ietaupījums sabiedrībai

būtu LVL 800,00 apmērā katru gadu pēc projekta ieviešanas posma

(kad AV materiālu būtu pilnībā pieejami publiskajās

bibliotēkās).

Pieņemts, ka projekta sagatavošanas un ieviešanas gaitā

ieguldītie līdzekļi nerada sociālekonomiskos ieguvumus, jo vēl

nav pabeigta AV materiālu digitalizācija un to pieejamības

nodrošināšana.

8.3

Projekta izmaksu efektivitātes novērtējums

Tabula 5 -

Projekta izmaksu efektivitātes novērtējums.

Izmaksu efektivitātes novērtējumā diskontēšana un

ieguvumu/izmaksu attiecība aprēķināta, izmantojot VARAM

Informācijas sistēmas darbības programmas "Infrastruktūra un

pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.pasākuma "IKT

infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.aktiviātes

"Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un

informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes

"Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu

attīstība" informācijas sistēmas koncepcijas apraksta

izstrādes metodiku (2010.gads) un tajā noteiktās diskonta

likmes.

1

www.latvija.lv

2http://www.latvijasradio.lv/program/index.htm

3

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0245:FIN:EN:PDF

4

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF

5 Lai gan

darba diena ilgst 8h, šeit ņemta vērā darba produktivitātes

krišanās pie monotona darba un dažādu sarežģījumu iespējamā

rašanās, jo analogie audio un video materiāli nav vienādā

tehniskā stāvoklī un atsevišķu materiālu digitalizēšana var

prasīt ilgāku laiku.

Kultūras ministra vietā -

tieslietu ministrs J.Bordāns