1. pants

Latvijas Komunistiskā partija ir latviešu

tautas vēstures un politiskās kultūras neatņemama sastāvdaļa, kas

izveidota grūtā cīņā par tās brīvību, sociālo un nacionālo

atdzimšanu.

Partijas pirmsākums ir 1904. gada 9. (22.) jūnijs, kad

nodibinājās Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija

(LSDSP) - viena no vecākajām strādniecības partijām.

1906. gadā LSDSP III kongresā tika pieņemts lēmums par

apvienošanos ar KSDSP, un partija kā KSDSP autonoma teritoriāla

organizācija tika nosaukta par Latvijas Sociāldemokrātiju (krievu

valodā - Социалдемократия Латышского края).

Pēc tam, kad 1918. gadā no LSD rindām tika izslēgti

"mazinieki", kuri noorganizēja Latvijas

Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, Latvijas Sociāldemokrātija

1919. gada martā pieņēma Latvijas Komunistiskās partijas

nosaukumu.

Latvijas Republikā (1920.-1940. gadā) Latvijas Komunistiskā

partija darbojās kā patstāvīga nelegāla politiska partija.

1940. gadā pēc VK(b)P CK Politbiroja lēmuma tā tika iekļauta

Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (no 1952. gada -

PSKP) sastāvā.