Par dzīvojamās ēkas Rīgā, Turgeņeva ielā 23 (ēkas kadastra apzīmējums 0100 041 0011 006), iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar likuma "Par kultūras

pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtēja ēkas Rīgā, Turgeņeva

ielā 23, īpašnieka SIA "EURO-AUTO" 2007.gada 30.jūlija vēstulē

Nr.1239-d sniegtos iebildumus, kas norādīti šī rīkojuma 6.punktā,

un konstatēja, ka:

7.1. Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības likums un no tā izrietošie Ministru

kabineta 08.03.2004 noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības noteikumi" aizsargā vēsturiskās koka

apbūves apjomu un raksturu, bet nenodrošina ēkas iekštelpu

plānojuma struktūras un interjera elementu saglabāšanu;

7.2. Ēkas senākā daļa celta laika

posmā no 1812. līdz 1824.gadam, pārbūves, kas veiktas 1876.gadā

un 1883.gadā, tai skaitā arī jumta konfigurācijas izmaiņas, ir

vērtējamas kā kvalitatīvs uzslāņojums, kas nav mazinājis ēkas

kultūrvēsturisko vērtību. Notikušās ēkas būvsubstances lokālās

izmaiņas 20.gs. 2.pusē nav vērtējamas kā neatgriezeniskas un

vērtību radikāli pazeminošas;

7.3. Pagalma fasādē daļēji

saglabājies 1886.gada jumta logs, ielas fasādē sākotnējais

klasicisma frontona logs ar oriģinālo vērtni, detaļām un

profiliem; būtiski, ka ēkas logu ailes saglabājušās savās

sākotnējās vietās, aiļu aizpildījumu iespējams rekonstruēt

atbilstoši esošajiem autentiskajiem paraugiem un ēkas

arhitektūras stilam. Ar logu un durvju aiļu aizpildījuma

atjaunošanu kultūrvēsturisku ēku renovācijas praksē jāsastopas

ļoti bieži, jo oriģināli logi un durvis arhitektūras pieminekļos

ir samērā liels retums;

7.4. Ēkā saglabājušies oriģināli

pagrabi ar mūra velvēm, oriģinālas 19.gs. sākuma jumta nesošās

konstrukcijas. Ēkas interjeros saglabājušās grieztas koka kāpnes

uz 2.stāvu ar klasicisma dekora elementiem - virpotām margu

dokām, vairākas pildiņu durvis ar raksturīgiem klasicisma dekora

elementiem un metāla furnitūru; ņemot vērā, ka saglabājusies ēkas

senākās daļas iekštelpu plānojuma struktūra, kas liecina par

relatīvi nelielu plānojuma izmaiņu īpatsvaru, kā arī to, ka

iekštelpu sienu un griestu virsmu klāj apmetums, prognozējams, ka

zem apmetuma slāņiem var eksistēt sākotnējā interjeru apdare vai

polihromi dekoratīvā apdare uz apmetuma zem balsinājuma

slāņiem.