1. pants
nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,

kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam

rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un

noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas

izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot

savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās

pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības

teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus,

grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un

noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas

augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības,

teritorijas un objektus.

Saskaņā ar Domes 2006.gada

7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības

iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu

pašvaldības teritorija plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu

izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas

pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde"

(turpmāk - Būvvalde) funkcija.

Liepājas pilsētas pašvaldības

iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju

privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā

nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli

Nr.169052/ĪP-8.-5./169052 "Par dzīvojamo māju privatizāciju

Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts sniegt viedokli par

iespējamo dzīvojamās mājas Cukura ielā 26 privatizāciju.

2008.gada 18.jūnijā saņemta

Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule

Nr.171610/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Cukura ielā 26,

Liepājā", kurā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības

plānu, Būvvalde paskaidro, ka dzīvojamā māja Cukura ielā 26

saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas

plānojumu (ģenerālplānu), kurš apstiprināts ar Liepājas pilsētas

domes 1996.gada 20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto

pilsētas ģenerālās attīstības plānu", atrodas turpmākās izpētes

teritorijā. Turpmākās izpētes teritorija nozīmē pašvaldības

teritorijas plānojumā nodalītās teritorijas, kur zemes un būvju

izmantošanas veids plānojumā nav noteikts (PSRS armijas slēgtās

teritorijas) vai kur jau šobrīd ir noteikta vai nodomāta cita

funkcionālā izmantošana (tirdzniecības osta), kā arī teritorijas,

kas, iespējams, būs nepieciešamas šos objektus apkalpojošām

maģistrālajām transporta komunikācijām (dzelzceļš, autoceļi),

ražošanas rezerves teritorijas un teritorijas ar šodienas

situācijai un prasībām neatbilstošiem risinājumiem.

Iepriekšminētā teritorija nepieciešama ostu apkalpojošam

maģistrālajam transportam - ielu un maģistrāļu teritorija,

kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir

autotransporta, pilsētas elektrotransporta, gājēju un

velosipēdistu satiksme, kā arī inženierkomunikāciju izvietošana.

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves

uz zemes līnijbūvju izbūves teritorijā, kas paredzēta ielu un

maģistrāļu teritorijai, ir: pilsētas nozīmes maģistrālā iela,

rajona nozīmes maģistrālā iela, vietējās nozīmes iela, laukums,

atklāta autostāvvieta, degvielas uzpildes stacija, pilsētas

grāvis, maģistrālā inženierkomunikācija, pagaidu būve kā

palīgizmantošana.

Atbilstoši Liepājas SEZ

pārvaldnieka Guntara Krieviņa 2005.gada 31.oktobra projektēšanas

uzdevumam "Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcija: pievedceļa

projektēšana" izstrādāts būvprojekts "Ostas jaunais pievedceļs no

autoceļa A9 Rīga - Liepāja līdz Pulvera ielai, Liepājā" ar

mērķi izveidot jaunu satiksmes ievedceļu Liepājas pilsētā, ērti

un droši savienojot ostu un Liepājas SEZ noliktavas un ražošanas

teritorijas ar iekšzemes teritorijām kā Latvijā, tā kaimiņu

valstīs. Būvprojekts akceptēts ar Būvvaldes 2008.gada 23.aprīļa

lēmumu Nr.313 "Par būvprojektu Ostas jaunais pievadceļš,

Liepājā".

Kā secinājis Valsts cilvēktiesību

birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts

piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt

konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu

starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē (www://vcb.lv).

Atbilstoši likuma "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.pantam, izvērtējot

attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes

viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju Cukura ielā 26

privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un

lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu

apdraudēta ostu apkalpojošo maģistrālo transporta komunikāciju

(dzelzceļš, autoceļi) un ražošanas rezerves teritoriju

sakārtošana, kas varētu ietekmēt Liepājas reģiona attīstību.

Lai īstenotu Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, apstiprināts

ar Liepājas SEZ valdes 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna

apstiprināšanu", būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko

valsts un pašvaldības līdzekļi varētu tikt izmantoti

nelietderīgi.

Atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko

sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, bet

saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks nekā atsevišķu

privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta ostu

apkalpojošo maģistrālo transporta komunikāciju tālākā izbūve

(dzelzceļš, autoceļi) un ražošanas rezerves teritoriju

sakārtošana un izveidošana Liepājas SEZ un Liepājas reģiona

attīstībai. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai,

samērīguma princips tiek ievērots un respektēts un tiek sasniegts

sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas

pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu

taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Līdz ar to, lai nodrošinātu ostu

apkalpojošo maģistrālo transporta komunikāciju (dzelzceļš,

autoceļi) izbūvi un ražošanas rezerves teritoriju sakārtošanu,

nav pamata nodot dzīvojamo māju Cukura ielā 26 privatizācijai un

tā saglabājama Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā.

Administratīvā procesa likuma

62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un

argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības

izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav

adekvāta.

Dome uzskata, ka konkrētajā

gadījumā personu viedokļu uzklausīšana nav adekvāta.

Viedokļu uzklausīšana būtu

formāla, jo, lai kādi būtu personu argumenti, tie nemainītu

lēmuma saturu.

Ievērojot minētos apsvērumus,

pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa

likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo

daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas

4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu un Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, izskatot Liepājas

pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada

27.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.28) un Liepājas pilsētas

domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2008.gada

13.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.12), Liepājas pilsētas

dome

nolemj:

1. Nenodot privatizācijai

dzīvojamo māju Liepājā, Cukura ielā 26, saglabājot to Liepājas

pilsētas pašvaldības īpašumā.

2. Šo lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010)

viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā.

3. Liepājas pilsētas pašvaldības

Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai

Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis".

Liepājas pilsētas domes

priekšsēdētājs U.Sesks