1. pants
nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,

kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam

rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un

noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas

izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot

savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās

pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības

teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus,

grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un

noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas

augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības,

teritorijas un objektus.

Saskaņā ar Domes 2006.gada

7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības

iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu

pašvaldības teritorija plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu

izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas

pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde"

(turpmāk - Būvvalde) funkcija.

Liepājas pilsētas pašvaldības

iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju

privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā

nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli

Nr.169053/ĪP-8.-5./169053 "Par dzīvojamo māju privatizāciju

Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts sniegt viedokli par

iespējamo dzīvojamās mājas Cukura ielā 34A privatizāciju.

2008.gada 18.jūnijā saņemta

Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule

Nr.171619/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Cukura ielā 34A,

Liepājā", kurā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības

plānu, Būvvalde paskaidro, ka dzīvojamā māja Cukura ielā 34A

saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas

plānojumu (ģenerālplānu), kurš apstiprināts ar Domes 1996.gada

20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto pilsētas

ģenerālās attīstības plānu", atrodas ražošanas un noliktavu

apbūves teritorijā. Ražošanas un noliktavu apbūves teritorija

nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju

izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi

un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas

aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam. Nolūki, kādos

atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas

paredzēta ražošanas un noliktavu apbūvei, ir: vispārīgās

ražošanas uzņēmums, vieglās ražošanas uzņēmums,

vairumtirdzniecības iestāde, kravu stacija, noliktava,

sabiedriskā garāža, tehniskās apkopes stacija, auto tirdzniecības

iestāde, dzelzceļa pievedceļš, saimniecības ēka, atklāta

uzglabāšana, tirdzniecības un pakalpojumu objekts kā

palīgizmantošana, kas nepieļauj dzīvojamās mājas atrašanos šajā

teritorijā.

Saskaņā ar zemesgabala Cukura ielā

34A zemes robežu plānu zemesgabalam ir noteikta teritorija 321

kv.m aiz ielas sarkanās līnijas. Teritorijā aiz ielas sarkanās

līnijas atrodas arī daļa no dzīvojamās mājas Cukura ielā 34A. Kā

nosaka Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punkts, robežplānā noteiktā

sarkanā līnija ir pašvaldības apstiprinātajā teritorijas

plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai

piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei

nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas

tiesības aprobežotas ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā

izmantojamās teritorijas. Šā likuma 13.panta pirmā daļa nosaka,

ka aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek

noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo

ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju

un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas

nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

Atbilstoši likuma "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.pantam, izvērtējot

attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes

viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju Cukura ielā 34A

privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un

lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu

apdraudēta ražošanas un noliktavu apbūves sakārtošana, tātad

Liepājas reģiona attīstība.

Lai īstenotu Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, apstiprinātu

ar Liepājas SEZ 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna apstiprināšanu",

būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko valsts un Liepājas

pilsētas pašvaldības līdzekļi varētu tikt izmantoti

nelietderīgi.

Atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko

sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju Cukura ielā 34A

privatizācijai, bet saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks

nekā atsevišķu privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek

apdraudēta ražošanas un noliktavu apbūves sakārtošana un

izveidošana Liepājas SEZ attīstībai, līdz ar to arī Liepājas

reģiona attīstībai. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju

privatizācijai, samērīguma princips tiek ievērots un respektēts

un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Kā secinājis Valsts cilvēktiesību

birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts

piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt

konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu

starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē

(http://www.vcb.lv).

Saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas

pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu

taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Līdz ar to, lai nodrošinātu

ražošanas un noliktavu izbūvi, nav pamata nodot dzīvojamo māju

Cukura ielā 34A privatizācijai un tā saglabājama pašvaldības

īpašumā.

Administratīvā procesa likuma

62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un

argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības

izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav

adekvāta.

Dome uzskata, ka konkrētajā

gadījumā personu viedokļu uzklausīšana nav adekvāta.

Viedokļu uzklausīšana būtu

formāla, jo, lai kādi būtu personas argumenti, tie nemainītu

lēmuma saturu.

Ievērojot minētos apsvērumus,

pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa

likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo

daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas

4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu un Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, izskatot Liepājas

pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada

27.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.28) un Liepājas pilsētas

domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2008.gada

13.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.12), Liepājas pilsētas

dome

nolemj:

1. Nenodot privatizācijai

dzīvojamo māju Liepājā, Cukura ielā 34A, saglabājot to Liepājas

pilsētas pašvaldības īpašumā.

2. Šo lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010)

viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā.

3. Liepājas pilsētas pašvaldības

Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai

Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis".

Liepājas pilsētas domes

priekšsēdētājs U.Sesks