1. pants
nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,
kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam
rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un
noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas
izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot
savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās
pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas
plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības
teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus,
grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un
noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas
augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības,
teritorijas un objektus.
Saskaņā ar Domes 2006.gada
7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības
iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu
pašvaldības teritorija plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu
izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas
pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde"
(turpmāk - Būvvalde) funkcija.
Liepājas pilsētas pašvaldības
iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju
privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā
nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli
Nr.169057/ĪP-8.-5./169057 "Par dzīvojamo māju privatizāciju
Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts sniegt viedokli par
iespējamo dzīvojamās mājas Lāčplēša ielā 68 privatizāciju.
2008.gada 18.jūnijā saņemta
Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule
Nr.171617/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 68,
Liepājā" kurā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības
plānu, Būvvalde paskaidro, ka dzīvojamā māja Lāčplēša ielā 68
saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas
plānojumu (ģenerālplānu), kurš apstiprināts ar Domes 1996.gada
20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto pilsētas
ģenerālās attīstības plānu", atrodas līnijbūvju - dzelzceļa
izbūves teritorijā. Līnijbūvju - dzelzceļa izbūves teritorija
nozīmē līnijbūvju izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un
būvju izmantošanas veids ir dzelzceļa transports un ar to
saistītās būves, arī pieturvietas. Nolūki, kādos atļauts būvēt,
pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta
dzelzceļa teritorijai, ir dzelzceļš.
Atbilstoši likuma "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.pantam, izvērtējot
attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes
viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju Lāčplēša ielā
68 privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un
lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu
apdraudēta ostu apkalpojošā dzelzceļa transporta un ar to
saistīto būvju izmantošana, Liepājas SEZ attīstība, līdz ar to
arī Liepājas reģiona attīstība.
Lai īstenotu Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, apstiprināts
ar Liepājas SEZ valdes 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna
apstiprināšanu", būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko
valsts un pašvaldības līdzekļi varētu tikt izmantoti
nelietderīgi.
Atbilstoši Administratīvā procesa
likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko
sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, bet
saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks nekā atsevišķu
privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta
Liepājas SEZ attīstība, līdz ar to arī Liepājas reģiona
attīstība. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai,
samērīguma princips tiek ievērots un respektēts un tiek sasniegts
sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.
Līdz ar to, lai nodrošinātu
līnijbūvju izbūvi teritorijā blakus dzelzceļa sliedēm, nav pamata
nodot dzīvojamo māju Lāčplēša ielā 68 privatizācijai un tā
saglabājama pašvaldības īpašumā.
Kā secinājis Valsts cilvēktiesību
birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts
piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt
konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu
starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē
(http://www.vcb.lv).
Saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas
pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu
taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.
Administratīvā procesa likuma
62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un
argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības
izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav
adekvāta.
Dome uzskata, ka konkrētajā
gadījumā iesniedzēju viedokļa uzklausīšana nav adekvāta.
Viedokļu uzklausīšana būtu
formāla, jo, lai kādi būtu personas argumenti, tie nemainītu
lēmuma saturu.
Ievērojot minētos apsvērumus,
pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa
likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo
daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas
4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu un Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, izskatot Liepājas
pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada
27.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.28) un Liepājas pilsētas
domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2008.gada
13.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.12), Liepājas pilsētas
dome
nolemj:
1. Nenodot privatizācijai
dzīvojamo māju Liepājā, Lāčplēša ielā 68, saglabājot to Liepājas
pilsētas pašvaldības īpašumā.
2. Šo lēmumu var pārsūdzēt
Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010)
viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā.
3. Liepājas pilsētas pašvaldības
Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai
Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis".
Liepājas pilsētas domes
priekšsēdētājs U.Sesks