3. pants

Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju

programmas īstenošanā.

Ministru prezidents Māris

Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards

Kozlovskis

Iekšlietu

ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums

Ministru kabineta

2018. gada 4. septembra

rīkojumam Nr. 408

PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS

EEZ Finanšu instruments 2014 - 2021

Dokumenta datums: 12/06/2018

Versija Nr.: 5 /

Atjaunināta:12/06/2018

PAMATINFORMĀCIJA

Programmas

nosaukums:

Starptautiskā

policijas sadarbība un noziedzības apkarošana

Programmas

jomas:

Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības

apkarošana (PJ20)

Vardarbība ģimenē un ar

dzimumu saistīta vardarbība (PJ22)

Atbalsta

joma (-as):

Programmas joma 20

• Nacionālo un ārvalstu

tiesībsargājošo iestāžu sadarbība, piemēram Europol,

Interpol un Frontex;

• Tiesībsargājošo iestāžu

sadarbības efektivitāte cīņā pret organizēto

noziedzību;

• Sadarbība starp iestādēm,

t.sk. nacionālā līmeņa tiesībsargājošajām iestādēm, un ar

attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, nevalstiskām

organizācijām (NVO) un sabiedrību, jo īpaši ar

neaizsargātām grupām;

• Tieslietu ķēde - sadarbība

un tīklu veidošana starp tiesu iestādēm, t.sk. tiesām,

prokuratūras dienestiem, policiju un korekcijas

dienestiem;

• Starpvalstu noziedzības

apkarošana, t.sk. kibernoziegumi, cilvēku tirdzniecība un

kontrabanda, organizētās noziedzīgās grupas;

• Naida noziegumu un

vardarbības ekstrēmisma apkarošana;

• Vardarbības noziegumu

apkarošana;

• Pret darbiniekiem vērstu,

ar darba vietu saistītu noziegumu, naudas atmazgāšanas un

korupcijas apkarošana;

• Policijas sistēmas

efektivitāte un tās darbība;

• Sistēmas, lai aizsargātu un

atbalstītu noziegumu upurus;

• Bērniem piemērota tieslietu

sistēma.

Programmas joma 22

• Vardarbības ģimenē un ar

dzimumu saistītas vardarbības novēršana;

• Vardarbības ģimenē un

dzimumu saistītas vardarbības upuru aizsardzība un

atbalsts;

• Efektīvas un integrētas

reaģēšanas sistēmas, ieskaitot policijā, tieslietās,

veselības un pakalpojumu iestādēs.

Īpašas

intereses saprašanās memorandā:

• Programma koncentrējas uz ekonomisko noziegumu

apkarošanu un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas

stiprināšanu

• Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta

iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu ekonomisko

noziegumu apkarošanas jomā ar Ekonomiskās sadarbības un

attīstības organizāciju (OECD) kā projekta partneri

• Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta

iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu bērniem

piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanas jomā ar

Islandes valdības Bērnu tiesību aizsardzības aģentūru kā

projekta partneri

• No programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem

maksimālais pieejamais finansējuma apjoms infrastruktūrai

("stingrie" pasākumi) tiks norādīts programmas

koncepcijā.

Programmas piešķīrums:

Kopā

€ 15 000 000

EEZ piešķīrums

€ 15 000 000

Programmas

apsaimniekotājs:

Iekšlietu ministrija

Starptautiskā partnerorganizācija:

Eiropas Padome

Programmas apraksts un

pamatojums

EEZ Finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas

"Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības

apkarošana" (turpmāk tekstā - programma) mērķis ir stiprināt

vairāku ieinteresēto pušu kapacitāti ekonomisko noziegumu

novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī stiprināt

multidisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību, lai

nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības vai ir

kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem

draudzīgā veidā (ieviešot Barnhaus modeli). Programma būs

izstrādāta tā, lai tās rezultāti sekmētu EEZ Finanšu instrumenta

2014.-2021.gada perioda prioritāšu īstenošanu - sociālās un

ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu un divpusējās sadarbības

veicināšanu ar Donorvalstīm.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas (turpmāk -

programmas apsaimniekotājs) pieeja ir balstīta uz izpratni, ka

ekonomisko noziedzību un vardarbības ģimenē un ar dzimumu

saistītas vardarbības problēmas nevar atrisināt tikai iekšlietu,

tieslietu un veselības aprūpes nozares. Programmas

apsaimniekotāja pārliecība ir tāda, ka, lai sasniegtu vēlamos

programmas mērķus, ir ļoti svarīgi iesaistīt plašu ieinteresēto

pušu loku. Tāpēc, lai plānotu ilgtspējīgu uz rezultātiem balstītu

programmu, ir notikušas vairākas tikšanās un telekonferences

starp programmas apsaimniekotāju un dažādu ieinteresēto pušu

pārstāvjiem, t.sk. starptautisko partnerorganizāciju - Eiropas

Padomi (turpmāk - EP), projekta partnera organizāciju -

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (turpmāk -

OECD), valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru,

nevalstiskām organizācijām.

2018.gada 13.martā Rīgā notika programmas ieinteresēto pušu

konsultācijas, kurās piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 20

iestādēm. Tika apspriestas aktuālās problēmas un prioritārās

vajadzības ekonomiskās noziedzības novēršanas un apkarošanas

jomā, kā arī aktuālās problēmas un vajadzības vardarbības ģimenē

un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā Latvijā. 2018.gada

14.martā Rīgā notika programmas stratēģiskā sanāksme, kurā

piedaloties pārstāvjiem no EP, OECD, Norvēģijas Karalistes

vēstniecības Rīgā, Finanšu instrumenta biroja un LR Finanšu

ministrijas (vadošā iestāde), tika apkopoti ieinteresēto pušu

konsultāciju rezultāti, un tika panākta vienošanās par problēmām

un vajadzībām, kuras tiks risinātas programmā.

Programmas jomā 20, dalījums starp "mīkstajiem" un

"stingrajiem" pasākumiem ir plānots 40% apjomā

"mīkstie" un maksimums 60% apjomā "stingrie"

pasākumi.

Programmas jomā 22, dalījums starp "mīkstajiem" un

"stingrajiem" pasākumiem ir plānots 50% apjomā

"mīkstie" un maksimums 50% apjomā "stingrie"

pasākumi.

Problēmu

risināšana ekonomiskās noziedzības jomā

Saskaņā ar programmas stratēģiskajā sanāksmē pieņemtajiem

lēmumiem, programma risinās sekojošas problēmas ekonomiskās

noziedzības jomā - plaši izplatīta korupcija, nepietiekama un

neefektīva starpinstitucionālā sadarbība, nepietiekami

informācijas apmaiņas mehānismi, nepilnības noziedzīgo nodarījumu

izmeklēšanā, pārrobežu ekonomiskie noziegumi, noziedzīgu līdzekļu

legalizācija un integritātes trūkums finanšu sistēmā, kompetento

iestāžu pietiekamu zināšanu un kompetences trūkums. Šīs problēmas

būtiski ir ietekmējušas ārvalstu investoru uzticību Latvijai.

Programmas apsaimniekotāja mērķis ir veikt mērķtiecīgus pasākumus

vairākās jomās un dažādos līmeņos, lai stiprinātu investoru

uzticēšanos, koncentrējoties uz to, lai maksimāli palielinātu to

tiesībsargājošo un uzraudzības aģentūru darbības efektivitāti,

kas iesaistītas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā.

Plānotās aktivitātes atbilst nacionālajām stratēģijām,

likumdošanas aktiem, nacionālajai un Eiropas Savienības (turpmāk

tekstā - ES) politikai, t.sk. Deklarācijai par Ministru

prezidenta Māra Kučinska vadītā LR Ministru kabineta iecerēto

darbību, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz

2030.gadam, Latvijas Nacionālajam attīstības plānam

2014.-2020.gadam, ES Iekšējās drošības stratēģijai, Valsts

policijas (turpmāk tekstā - VP) attīstības koncepcijai, Latvijas

Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā - VID)

darbības un attīstības stratēģijai 2017.-2019.gadam.

Korupcijas mazināšana

Saskaņā ar 2018.gada Eirobarometra pētījumu, 84% aptaujāto

uzskata korupciju Latvijā par izplatītu problēmu (vidēji ES

valstīs šis rādītājs ir 68%). Atbildot uz jautājumu, vai

korupcija ikdienā iedzīvotājus personiski ietekmē, 16%

iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši (vidēji ES valstīs - 25%). 8%

aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka ir kļuvuši par

korupcijas upuri vai liecinieku (vidēji ES valstīs - 5%). Pēc 43%

aptaujāto domām primārais korupciju sekmējošais faktors ir pārāk

ciešas uzņēmēju un politiķu attiecības, savukārt 39% aptaujāto

uzskata, ka korupcijas plašo izplatību visvairāk ietekmē draugu

un ģimenes locekļu atbalstīšana valsts pārvaldes

iestādēs.1

Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā cīnīties ar korupciju, ir

efektīva trauksmes celšanas sistēma. Tā sekmē sabiedrības

iesaisti trauksmes celšanā par iespējamiem korupcijas gadījumiem

un arī citiem likuma pārkāpumiem valsts un privātajā sektorā.

Trauksmes celšanas sistēma Latvijā nav vēl pilnībā izveidota, un

tas uzskatāms par būtisku šķērsli cīņā ar korupciju. Īpaši

noteikumi ir vajadzīgi, lai likumīgi aizsargātu trauksmes

cēlējus. Noteikumi ir izstrādāti, un šobrīd tiek apspriesti

Saeimā.

Programma atbalstīs korupcijas novēršanu un apkarošanu,

veidojot tiešsaistes trauksmes celšanas platformu un tādējādi

veicinot EP Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO)

rekomendāciju ieviešanu, kā arī palielinot sabiedrības

informētību par trauksmes celšanas aktivitātēm un apmācot

darbiniekus, kuru darbs ir saistīts ar korupcijas novēršanu un

apkarošanu.

Mērķa grupa ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

(turpmāk - KNAB).

Starpinstitucionālās sadarbības veicināšana un informācijas

apmaiņas mehānismu uzlabošana

Starpinstitucionālajai sadarbībai noziedzības novēršanā un

apkarošanā ir būtiska nozīme. Esošā tiesībsargājošo iestāžu

(turpmāk tekstā - TSI) sadarbība Latvijā joprojām ir galvenokārt

neformāla, un tiek noteikta katrā gadījumā atsevišķi. Programma

atbalstīs efektīvu sadarbības mehānismu izstrādi un ieviešanu

Latvijā. Sadarbībā ar OECD tiks īstenotas mērķtiecīgas

aktivitātes, lai veicinātu sadarbību starp TSI.

Informācijas un izlūkdatu apmaiņa ir būtisks TSI instruments

cīņai pret noziedzību gan valsts, gan starptautiskā līmenī, kuru

kā prioritāti ir izvirzījusi arī Eiropas Savienība un Latvijas

valdība. Šķēršļu likvidēšana efektīvai informācijas apmaiņai ir

rentabls ekonomisko noziegumu apkarošanas veids.

Pašlaik VP ir uzsākusi informācijas apmaiņas tiešsaistes

platformas "Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis"

(turpmāk tekstā - NKIM) izveidi, izmantojot finansējumu, kas

pieejams no Iekšējās drošības fonda 2014.-2020.gadam. VP NKIM

nodrošinās informācijas apmaiņu reālā laikā, galvenokārt starp

iekšlietu nozares iestādēm.

Programmas mērķis ir izveidot NKIM VID. Tas vēlāk tiks

sasaistīts ar VP NKIM, tādējādi, dodot iespēju efektīvāk un

kvalitatīvāk identificēt indivīdu un organizāciju modeļus,

savienojumus un attiecības. Darbības, kas saistītas ar NKIM

izveidi VID, ietvers tiesību aktu pielāgošanu, infrastruktūras

uzlabošanu, kā arī darbinieku zināšanu un prasmju uzlabošanu

iesaistītajās valsts iestādēs.

Mērķa grupa ir VID un VP.

Ekonomisko noziegumu krimināllietu izskatīšanas efektivitātes

palielināšana, paātrinot un uzlabojot ekonomisko noziegumu

izmeklēšanas procesa kvalitāti

Ekonomisko noziegumu apkarošana ir sarežģīts process. Svarīgi

faktori ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas procesos

ir noziegumu laicīga atpazīšana, efektīva pierādījumu izsekošana,

arestēšana un konfiscēšana nozieguma vietās, saskaņota,

visaptveroša un efektīva kriminālistikas ekspertīžu veikšana, kā

arī profesionāli un rūpīgi veikts viss izmeklēšanas process

kopumā. Šie faktori galvenokārt ir atkarīgi no izmeklētāju un

citu attiecīgo ekspertu kompetences un atbilstošas modernas

tehnikas pieejamības. Latvija šobrīd spēj nodrošināt tikai

niecīgu daudzumu to īpašību, kas raksturo efektīvu un saskaņotu

sistēmu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanas

uzsākšanā. Viens no galvenajiem faktoriem esošajā situācijā ir

kriminālistikas ekspertīžu kvalitāte.

VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (turpmāk tekstā -

ENAP) un VP Kriminālistikas pārvalde (turpmāk tekstā - KP) cieši

sadarbojas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā.

Statistika uzrāda, ka tikai vidēji 10% no visām ekonomisko

noziegumu krimināllietām Latvijā tiek nodotas kriminālvajāšanai

(piemēram, 2017.gadā 52 no 513 ekonomisko noziegumu

krimināllietām tika nodotas kriminālvajāšanai, savukārt laika

periodā no 2013.-2016.gadam tikai 12 no 399 noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas krimināllietām tika nodotas

kriminālvajāšanai). Tajā pašā laikā, pat tās lietas, kas nonāk

tiesā, tiesneši bieži kritizē, jo trūkst pietiekamu pierādījumu,

lai panāktu notiesājošu spriedumu. Šie dati skaidri norāda uz to,

ka VP ir būtiski jāuzlabo kvalitāte un spējas lietu izskatīšanā

un kriminālistikas ekspertīžu nodrošināšanā. Tādēļ programmā tiks

stiprināta vienlaicīgi gan VP ENAP, gan VP KP institucionālā

kapacitāte. Turklāt, cik vien iespējams, prokurori un tiesu

eksperti tiks iekļauti programmas aktivitātēs.

Mērķa grupa ir VP ENAP, VP KP, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

atguves dienests, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka un KNAB.

Ekonomiskie noziegumi uz robežām

Šengenas zona ir lielākā brīvā ceļojumu zona pasaulē, kuras

ietvaros vairāk nekā 400 milj. ES dalībvalstu pilsoņiem un tās

viesiem ir nodrošināta brīva personu kustība un preču plūsma bez

iekšējo robežu kontroles. Teritorijā, kurā netiek veikta iekšējo

robežu kontrole, pārrobežu draudi, kas ietekmē šīs valsts

sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ir kopējas intereses

jautājums.

Latvija ir atbildīga par garākās ārējās sauszemes ES/Šengenas

valstu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju apsardzību.

Robežšķērsošanas vieta "Terehova" (turpmāk tekstā - RŠV

Terehova) ir lielākā robežšķērsošanas vieta2 ar

Krievijas Federāciju, kas atrodas uz A12 šosejas virzienā uz

Maskavu. Būtiskākie līdzšinējie izaicinājumi uz Latvijas ārējās

robežas ekonomiskās noziedzības jomā ir akcīzes preču, kā arī

narkotiku kontrabanda un naudas atmazgāšana (t.sk. skaidras

naudas kontrabanda).

ES Politikas ciklā 2018.-2021.gadam noteiktie mērķi paredz

samazināt sintētisko narkotiku tirdzniecību, ieskaitot ekstazī un

LSD. Vienlaikus ES jāierobežo organizētās noziedzības grupējumu

aktivitātes, kas ir atbildīgas par kaņepju, heroīna un kokaīna,

ieroču kontrabandu, kā arī tās, kuras ir iesaistītas viltotu

preču ražošanā un izplatīšanā, tādējādi pārkāpjot veselības,

drošības un pārtikas normatīvās prasības.

Galvenie instrumenti, lai cīnītos pret ekonomiskiem

noziegumiem un garantētu drošību uz robežām, ir zinoši

darbinieki, prasmīgi dienesta suņi, atbilstošas, mūsdienīgas

iekārtas un moderna infrastruktūra. Programmas mērķis būs

izstrādāt efektīvu un visaptverošu muitas kontroles sistēmu RŠV

Terehova. VID Nodokļu un muitas policijas dienesta kapacitāte

tiks stiprināta, lai veiktu kriminālās izlūkošanas uzdevumus un

muitas kontroles pasākumus akcīzes preču, skaidras naudas un

nelegālu preču kontrabandas novēršanā un atklāšanā uz ES ārējās

robežas. Muitas pārvaldes kinoloģijas dienesta kapacitāte tiks

stiprināta muitas dienesta suņu darba uzlabošanai, lai samazinātu

aizliegto un ierobežoto preču kontrabandu, t.sk. narkotiku,

cigarešu un naudas kontrabandu. Programmas aktivitātes mērķētas

uz nepilnību mazināšanu attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas

kustību, kur Latvija nav spējusi demonstrēt efektīvu nedeklarētas

vai nepatiesi deklarētas valūtas kustības pārrobežu konfiskācijas

sistēmu uz robežas.

Mērķa grupa ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, VID

Muitas pārvaldes kinoloģijas dienests un citas iestādes, kuras

apkaro ekonomiskos noziegumus uz robežas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mazināšana

Latvija ir finanšu "koridors" starp Rietumeiropas un

Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Vienlaikus, Latvija

ir reģionālais finanšu centrs, kurā vairums komercbanku piedāvā

pakalpojumus ārvalstu klientiem (t.sk. no NVS valstīm), tostarp

ieguldījumu pakalpojumu un pārvaldības nodrošināšanu.

Lai gan Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus uzlabojumus

finanšu sistēmas stiprināšanā, ārvalstu regulatori joprojām

norāda uz augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līmeni

finanšu sektorā. Tas liecina, ka nepieciešamas turpmākas

aktivitātes, kas vērstas uz sarežģīto ekonomisko noziegumu formu

atpazīšanu.

Šajā kontekstā, programma palīdzēs nodrošināt finanšu nozares

integritāti, uzraudzību un atbilstību privātajam sektoram.

Mērķa grupa ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

novēršanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk

tekstā - FKTK) un komercbankas Latvijā.

Zināšanu un prasmju uzlabošana ekonomisko noziegumu novēršanā un

apkarošanā

Ņemot vērā arvien sarežģītākos ekonomiskos noziegumus,

korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas,

noziegumu veiksmīgai vajāšanai un atrisināšanai galvenais ir

kvalificēts tiesības sargājošais personāls. Vislabāk šo aktīvu

vajadzētu izmantot, nodrošinot mācības un stiprinot kapacitāti,

lai nodrošinātu visu programmas aktivitāšu ilgtspēju.

Programmas apsaimniekotājs apzinās, ka šobrīd nav nodrošinātas

pietiekošas kopīgās starpinstitūciju mācības. Nepieciešams

izstrādāt starpinstitūciju mācību programmas visām

ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas peļņu nesošo noziedzīgu

nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Programmā tiks

apzinātas mācību vajadzības, lai ieviestu piemērotus, jaunus

mācību modeļus. Programmas finansējuma saņēmēju personāls tiks

mācīts, atbilstoši viņu īpašajām vajadzībām, t.sk. ekonomisko

noziegumu novēršanā un apkarošanā, korupcijas novēršanā, NKIM

darbībā, ENAP IT rīka pielietošanā praksē, kriminālistikas

ekspertīzēs, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanā,

ekonomiskās noziedzības apkarošanā uz robežas.

Lai nodrošinātu mācību programmu ilgtspēju, iespēju robežās

tiks izstrādātas mācības pasniedzējiem. Tiks arī nodrošināta

atsevišķu mācību programmu pielāgošana VP koledžas

vajadzībām.

Problēmu

risināšana vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības

jomā

Saskaņā ar stratēģijas sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem

programmas ietvaros vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas

vardarbības jomā tiks risināta sekojoša problēma - bērniem, kuri

kļuvuši par upuri vai liecinieku vardarbībai, Latvijā nav

nodrošināta bērniem draudzīga tiesiskā vide.

Pašlaik izmeklēšanas nolūkos cietušos bērnus vai vardarbības

lieciniekus intervē līdz pat 10 dažādi speciālisti (policisti,

ārsti, psihologi un sociālie darbinieki). Diemžēl, sakarā ar to,

ka trūkst specifisku zināšanu un psiholoģisko prasmju, šie

speciālisti bieži vien izmanto nepiemērotas intervēšanas metodes.

Šī daudznozaru pieeja gadījumos, kad iejaukšanās nenotiek bērniem

draudzīgā veidā, bieži noved pie bērnu atkārtotas bērnu

traumēšanas un atkārtotas bērnu kļūšanas par upuriem. Apvienoto

Nāciju Organizācijas Bērna tiesību konvencijas 3.panta 1.punktā

noteikts, ka "visās darbībās, kas attiecas uz bērniem,

neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai privātās sociālās

labklājības iestādes, tiesas, administratīvās iestādes vai

likumdevējas iestādes, galvenais apsvērums ir bērna

intereses".

Barnahus ("Bērnu māja") tika izstrādāts Islandē. Tā

ir bērniem draudzīga vieta, kur dažādi speciālisti strādā

"zem viena jumta" lai izmeklētu seksuālā vardarbībā vai

citā vardarbībā cietušo bērnu lietas, un tiek sniegts atbilstošs

atbalsts cietušajiem bērniem. Saskaņā ar Barnahus pieeju, bērnus

izmeklēšanas vajadzībām intervē iejūtīgā veidā - telpas ir

pielāgotas Eiropas Barnahus Kvalitātes Standartiem3,

bērnus intervē nodalītā telpā īpaši apmācīti speciālisti,

iesaistītajiem speciālistiem tiek nodrošināta tiešraide, tiek

nodrošināts intervijas videoieraksts. Barnahus pamatkoncepcija ir

izvairīties no bērnu pakļaušanas atkārtotām intervijām vairākās

institūcijās dažādās to atrašanās vietās. Barnahus ir efektīvs

mehānisms, lai reaģētu uz vardarbību, ievērojot no vardarbības

cietušo bērnu un bērnu, kas ir vardarbības liecinieki, tiesības,

vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti kriminālprocesa un

rehabilitācijas procesa mērķi.

Lai noskaidrotu, vai Barnahus varētu piemērot Latvijas

apstākļiem, Rīgā no 2017.gada aprīļa līdz decembrim nevalstiskās

organizācijas Centrs Dardedze telpās tika īstenots izmēģinājuma

projekts, kurās ikdienā tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts

bērniem un viņu ģimenēm, t.sk. vardarbības gadījumos. Islandes

valdības bērnu aizsardzības aģentūra un Centrs Dardedze sniedza

nenovērtējamu ieguldījumu izmēģinājuma projekta īstenošanā.

Pilotprojekta rezultāti pierādīja, ka Barnahus var tikt veiksmīgi

ieviests Latvijā.

Programma sniegs būtisku ieguldījumu, lai bērniem, kuri

kļuvuši par upuriem vai lieciniekiem vardarbībai, tiek

nodrošināts bērniem draudzīgs atbalsts - bērnus nopratinās

apmācīti speciālisti atbilstošās telpās, tiks izmantotas

piemērotas intervēšanas metodes, tiks sniegts savlaicīgs

medicīniskās un garīgās veselības novērtējums. Aktivitātes

ietvers efektīvāku un lietderīgāku izmeklēšanas procesu

izveidošanu, zināšanu paaugstināšanu personālam, kas strādā ar

bērniem, kas kļuvuši par upuriem vai lieciniekiem vardarbībai,

sabiedrības informēšanu par vardarbību pret bērniem, telpu

pielāgošanu atbilstoši Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem.

Tiek iekļauta skaņas izolācijas nodrošināšana, elektroenerģijas

pielāgošana, logu necaurredzamības nodrošināšana, akustikas

nodrošināšana, kā arī atsevišķu ieeju nodrošināšana speciālistiem

un bērniem, mēbeļu un piederumu iegāde.

Mērķa grupa būs Labklājības ministrija, VP, Bērnu Klīniskās

Universitātes slimnīca, Latvijas Bērnu fonds, kā arī vardarbībā

cietušie bērni un viņu ģimenes.

Vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā

paredzētās aktivitātes atbildīs nacionālajiem plānošanas

dokumentiem, normatīvajiem aktiem, nacionālajai un ES politikai,

t.sk. ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, EP Konvencijai par

bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu

vardarbību, EP Konvencijai par vardarbību pret sievietēm un

vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, EP stratēģijai par

bērna tiesībām laika periodam no 2016.-2021.gadam.

Finansējuma sinerģijas un

papildināmība

Programmas finansējumam, kas paredzēts, lai paātrinātu un

uzlabotu lietu izskatīšanas kvalitāti, tiks nodrošināta sinerģija

ar Iekšējās drošības fonds - Policijas sadarbība 2014.-2021.

Saskaņā ar IDF-Policija Latvijas nacionālo programmu, noziedzības

novēršanas un apkarošanas jomā svarīgie mērķi, kas tiek

atbalstīti, ir kriminālistikas sektors, kapacitātes stiprināšana

cīņā kibernoziegumu apkarošanu, NKIM īstenošana, kā arī

kapacitātes stiprināšana institūcijām, kas iesaistītas nopietnu

un organizētu noziegumu apkarošanā. Programmas finansējums vēl

tiks papildināts arī ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu valsts

iestāžu personāla kapacitātes stiprināšanai korupcijas novēršanā

un ēnu ekonomikas apkarošanā.

Latvijas Tiesu administrācija ar Eiropas Sociālā fonda

finansējuma palīdzību laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam

īsteno visaptverošu mācību programmu, kurā kriminālistikas

eksperti darbojas kā lektori, lai uzlabotu zināšanas un prasmes

kriminālistikā Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un VP

darbiniekiem, t.sk. interpretēt kriminālistikas ekspertīžu

rezultātus krimināllietu izskatīšanas procesā.

Programmas finansējumam, kas paredzēts, lai novērstu un

apkarotu ekonomiskos noziegumus uz robežas, tiks nodrošināta

sinerģija ar finansējumu no Latvijas pārrobežu sadarbības

programmas 2014.-2020.gadam (projekts "Robežu šķērsošanas

punkta Terehova - Burački uzlabošana", pirmais posms - RŠV

Terehova infrastruktūras uzlabošana). Sinerģija tiks nodrošināta

arī ar pieejamo finansējumu no Latvijas valsts budžeta, kur

sekojoši projekti ir procesā: 1) jauna padziļinātas pārbaudes

angāra būvniecība muitas kontrolei; 2) esošo kontroles paviljonu

atjaunošana uz joslām; 3) elektrisko zīmju uzstādīšana uz

nojumēm, lai paātrinātu robežu šķērsošanu 4) muitas

pamatinfrastruktūras atjaunošana.

Programmas finansējumam vardarbības ģimenē un ar dzimumu

saistītas vardarbības jomā, tiks nodrošināta sinerģija ar valsts

budžetu, kas piešķirts izmēģinājuma projekta turpināšanai

2018.gadā Rīgas pašvaldībā. Papildus aktivitātes 2018. un

2019.gadam tiek līdzfinansētas ar ES programmām, t.sk.

informācijas izplatīšana un mācības, ieteikumu sagatavošana par

to, kā nodrošināt bērniem draudzīgas intervijas ārpus

kriminālajām procedūrām (kad tiesa vēl nav iesaistīta), apaļā

galda sarunas ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr nav

alternatīvu finansēšanas iespēju Barnahus izveidei un ieviešanai,

kas aptvertu visu valsti. Būs pieejams finansējums no valsts

budžeta Barnahus turpmākajai darbībai, tādējādi nodrošinot

projekta rezultātu ilgtspēju (finansējums ietver Barnahus

pastāvīgu darbību, kā arī atbilstošā personāla, tostarp tieslietu

un veselības jomas speciālistu, apmācības, novērtēšanu un

turpmāku praktisku uzlabojumu veikšanu).

Finansējuma sinerģija palielinās EEZ Finanšu Mehānisma

2014.-2021.gadam ietekmi, nodrošinot tā efektīvāku un

lietderīgāku izmantošanu.

Divpusējās sadarbības mērķi

Tiks nostiprināta divpusējā sadarbība, apmainoties ar labāko

praksi modernās tehnoloģijās, prasmēs un zināšanās.

Attiecībā uz projektu ekonomiskās noziedzības jomā, divpusējās

attiecības tiks stiprinātas, aicinot Donorvalstu TSI piedalīties

aktivitātēs, kas saistītas ar informācijas apmaiņu, zināšanu

pārņemšanu, it īpaši pieredzes apmaiņu un labo praksi ar

Norvēģijas muitu, lai cīnītos pret ekonomisko noziedzību uz

robežām.

Attiecībā uz projektu vardarbības ģimenē un dzimumu

līdztiesības jomā, tiks izveidota divpusēja partnerība ar

Islandes Bērnu aizsardzības aģentūru, un tiks nodrošināta

zināšanu un pieredzes pārņemšana.

Sadarbība ar starptautiskajām

organizācijām

Starptautiska partnerība programmas līmenī ar Eiropas Padomi,

OECD un Islandes Bērnu aizsardzības aģentūru nodrošinās augsta

līmeņa pieredzi un pievienoto vērtību.

Programma atbalstīs konferenču organizēšanu, seminārus,

prakses, mācību vizītes, reģionālās mācības ekonomisko noziegumu

un korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanai. Tiks atbalstīta

un uzlabota sadarbība starp nacionālajām un starptautiskajām TSI,

kas nodarbojas ar informācijas apmaiņu un starptautisko līdzekļu

izsekošanu korupcijā un citos ekonomiskās noziedzības veidos.

Programmas ieviešanas metodes

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

Plānotais skaits:

atklātais(-ie)

konkurss(-i)/neliela

apjoma grantu

shēma(-as)/iepriekš

noteiktais(-ie)

projekts(-i)/finanšu

instruments(-i)

Plānotā summa (€)

(katram atklātajam

konkursam, katrai

neliela apjoma grantu

shēmai, iepriekš

noteiktajiem

projektiem, finanšu

instrumentam)

Projekta piešķīruma daļa

(%)

Pretendenti, kam ir tiesības

piedalīties programmā

Partneri, kam ir tiesības

piedalīties programmā

Atklātais (-ie) konkurss(-i):

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Neliela apjoma

grantu shēmas:

N/A

N/A

N/A

N/A

N/A

Iepriekš noteiktie projekti:

Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības

veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā

Latvijā

2 197 000

100%

VID

VP

Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana

robežšķērsošanas vietā "Terehova"

2 480 000

100%

VID

Valsts nekustamie īpašumi,

OECD

Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas

izveidei Latvijā

650 000

100%

KNAB

N/A

Atbalsts Valsts policijai ekonomisko

noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes

uzlabošanai Latvijā

8 264 765

100%

VP

OECD

Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanāLatvijā

450 000

100%

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas novēršanas dienests/ Finanšu un kapitāla tirgus

komisija

OECD

Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā

2 070 000

100%

Labklājības ministrija

Islandes valdības Bērnu

aizsardzības aģentūra, VP, Bērnu klīniskā universitātes

slimnīca, Latvijas Bērnu fonds (sadarbībā ar Centrs

Dardedze)

Programmas mērķi un rādītāji

Apraksts

Rādītāji

Bāzes līnija

Uzdevums

MĒRĶIS

Uzlabota

noziedzības novēršana un izmeklēšana

1. rezultāts

Paaugstināta ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas

efektivitāte (PA20)

Pilnveidoti

nacionālie politikas dokumenti un normatīvie akti

0

5

Kriminālvajāšanai

nodoto izmeklēto ekonomisko noziegumu krimināllietu skaits

(%)

10%

20%

Kriminālistikas

ekspertīzes, kas ilgst vairāk nekā 30 dienas (%)

71%

60%

Ikgadējais

skaidras naudas konfiskācijas gadījumu skaits uz robežām

28

31

ENAP izmeklējamo

krimināllietu skaits uz vienu izmeklētāju4

22

15

1.1. iznākums

Uzlabota starpinstitucionālā

sadarbība ekonomisko noziegumu apkarošanā

Izveidota vienota IT sistēma ekonomisko

noziegumu apkarošanai

Nē

Jā

Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

50

1.2. iznākums

Uzlaboti pretkorupcijas

mehānismi

Izveidota tiešsaistes trauksmes cēlēju

ziņošanas platforma

Nē

Jā

Organizētas sabiedrības izpratni un

informētību veicinošas kampaņas

0

2

Apmācīti darbinieki, kuri pilda amata

pienākumus korupcijas novēršanā un apkarošanā (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

30

1.3. iznākums

Uzlabota ekonomisko noziegumu

izmeklēšana

Uzlabota kriminālistikas laboratoriju

infrastruktūra

Nē

Jā

Ieviesta jauna kriminālistikas ekspertīzes

metode

Nē

Jā

Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

50

1.4. iznākums

Stiprināta to iestāžu

kapacitāte, kas atbildīgas par ekonomisko noziegumu novēršanu

un apkarošanu

Apmācīti darbinieki cīņai ar ekonomiskajiem

noziegumiem un korupciju (sadalījumā pa dzimumiem)

0

75

Uzstādīts IT rīks ENAP vajadzībām

Nē

Jā

Paplašināta un uzlabota ENAP

infrastruktūra

Nē

Jā

1.5. iznākums

Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas

atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

ierobežošanu

Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

20

1.6. iznākums

Stiprināta to iestāžu

kapacitāte, kas atbildīgas par pārrobežu ekonomisko noziegumu

apkarošanu

Uzlabota RŠV Terehova infrastruktūra

Nē

Jā

Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

50

Uzlabota VID kinoloģijas dienesta

infrastruktūra

0

2

2. rezultāts

Uzlabota bērnu

aizsardzības sistēma (PA22)

Pilnveidoti

nacionālās politikas dokumenti un normatīvie akti

0

5

2.1. iznākums

Ieviests Barnahus

Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

200

Īstenoto informētības veicināšanas kampaņu

skaits

0

2

Uzlabotas telpas (saskaņā ar t.s. Eiropas

Barnahus kvalitātes standartiem)

0

4

Attīstīts multidisciplinārais

starpinstitucionālais pakalpojumu modelis bērniem, kas

cietuši no vardarbības

Nē

Jā

Divpusējās sadarbības rezultāts

Uzlabota policijas, starptautisko organizāciju un pašvaldību

sadarbība

Uzticības līmenis

starp Saņēmējvalsts un Donorvalstu iestādēm (skalā 1-7)

Tiks noteikts

≥4.5

Apmierinātība ar

partnerību (skalā 1-7)

Tiks noteikts

≥4.5

Iestādes, kas

izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas

N/A

≥50%

Divpusējās sadarbības

iznākums

Atbalstīti divpusējie sadarbības

tīkli

Organizēti kopīgi Saņēmējvalsts un

Donorvalstu iestāžu mācību kursi

0

3

Īstenoti projekti, kas ietver sadarbību ar

donora projekta partneri

0

2

Dalībnieku skaits no Saņēmējvalsts, kas

iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

20

Dalībnieku skaits no Donorvalstīm, kas

iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa

dzimumiem)

0

10

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie programmas izdevumi

€17 647 059

Programmas piešķīruma daļa

85.00%

Kopējais programmas piešķīrums

€15 000 000

Programmas piešķīrums - EEZ piešķīrumi(€)

€15 000 000

Programmas piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€)

€00,00

Budžeta pozīcija

EEZ

piešķīrumi

Norvēģijas piešķīrumi

Kopējais piešķīrums

Programmas piešķīruma daļa

Attiecināmie programmas izdevumi

PV

Programmas vadība

1 305 000 €

0 €

1 305 000

€

85.00%

1 535 294

€

PJ20

1.rezultāts

11 935 500 €

0 €

11 935 500

€

85.00%

14 041 765

€

PJ22

2.rezultāts

1 759 500 €

0 €

1 759 500

€

85.00%

2 070 000

€

Kopā

15 000 000

€

0 €

15 000 000

€

0.00%

17 647 059

€

I pielikums

Iepriekš noteiktais projekts Nr.1

- Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko

noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā

Projekta

nosaukums:

Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana

ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā

Projekta

iesniedzējs:

VID

Projekta

partneris:

VP

Donoru projekta

partneris:

N/A

Kopējās

maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

€ 2 197 000

Projekta

piešķīruma daļa:

100%

Projekta

piešķīruma summa:

€ 2 197 000

Plānotais

ilgums:

52 mēneši