Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu 26. pants

Strīdu starp investoru un Līgumslēdzējpusi izšķiršana

(1) Strīdi, kas radušies starp Līgumslēdzējpusi un citas Līgumslēdzējpuses investoru jautājumā par pirmās kapitālieguldījumiem otrās teritorijā sakarā ar to, ka pirmā it kā pārkāpusi kādu no šī Nolīguma III daļas nosacījumiem, risināmi, pēc iespējas, draudzīgā veidā.

(2) Ja šādus strīdus nav iespējams atrisināt saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc tam, kad viena no strīdā iesaistītajām pusēm lūgusi miermīlīgu jautājuma atrisināšanu, tad strīds, pēc investora, kā strīdā iesaistītā puses izvēles, var tikt iesniegts jautājumu izšķiršanai:

(a) strīdā iesaistītās Līgumslēdzējpuses tiesā vai administratīvajā tribunālā;

(b) saskaņā ar jebkādu strīda atrisināšanas veidu, par kuru jau iepriekš panākta vienošanās;

(3) (a) Atkarībā tikai no (b) un (c) apakšpunktiem, katra Līgumslēdzējpuse piekrīt, ka strīdu var nodot izskatīšanai starptautiskajā arbitrāžā vai samierinātājtiesā saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

(b) (i) ID pielikumā uzskaitītās Līgumslēdzējpuses nedod savu piekrišanu gadījumos, ja investors ir jau iepriekš iesniedzis strīdus jautājumu izskatīšanai saskaņā ar (2)(a) vai (b);

(ii) Atklātības labad, l D pielikumā uzskaitītajām Līgumslēdzējpusēm ir jādefinē sava politika, nostāja un noteikumi Sekretariātam. Tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, taču nekādā gadījumā ne vēlāk kā savu ratifikācijas, akcepta vai piekrišanas dokumentu nodošanas dienā saskaņā ar 39. un 41.pantu.

(c) I A pielikumā uzskaitītajām Līgumslēdzējpusēm nav jāsniedz piekrišana attiecībā uz strīdu, kas radies par 10.panta pēdējo rindkopu.

(4) Ja investors izvēlas iesniegt strīdu izskatīšanai saskaņā ar punktu 2(c), viņam vēlāk rakstiski jādod sava piekrišana strīda iesniegšanai izskatīšanai:

(a) (i) Starptautiskajā Investīciju Strīdu Izšķiršanas Centrā, kas dibināts saskaņā ar Konvenciju par Strīdu par Investīcijām Izšķiršanu starp valstīm un citu valstu nacionalitāšu pārstāvjiem (parakstīts Vašingtonā 1965.gada 18.martā (ICSID Konvencija), ja gan investora Līgumslēdzējpuse, gan strīdā iesaistītā Līgumslēdzējpuse ir šīs Konvencijas parakstītājas;

(ii) Starptautiskajā Investīciju Strīdu Izšķiršanas Centrā, kas dibināts saskaņā ar Konvenciju, minētu (a) (i) apakšpunktā, balstoties uz noteikumiem, kas nosaka Centra Sekretariāta Procedūru Realizācijas Papildus Iespēju (tālāk tekstā "Papildus Iespēju Noteikumi") darbību, ja investora Līgumslēdzējpuse vai strīdā iesaistītā Līgumslēdzējpuse, bet ne abas, ir šīs Konvencijas (ICSID) parakstītājas;

(b) vienam arbitram vai speciāli izveidotam arbitrācijas tribunālam saskaņā ar ANO Starptautiskās Tirdzniecības Likumdošanas Komisijas Arbitrācijas noteikumiem (tālāk tekstā "UNCITRAL"); vai

(5) (a) 3.punktā sniegtā piekrišana kopā ar investora rakstisku piekrišanu, saskaņā ar 4.punktu, tiek uzskatīta par prasību apmierinošu, attiecībā pret:

(i) strīdā iesaistīto pušu rakstisku piekrišanu saskaņā ar ICSID Konvencijas II daļu un Papildus Iespēju Noteikumiem;

(ii) rakstisku piekrišanu saskaņā ar ANO Konvenciju par Arbitrācijas lēmumu atzīšanu un to izpildes panākšanu, kas parakstīta Ņujorkā 1958.gada 10.jūnijā (Ņujorkas Konvencija);

(iii) Līgumslēdzējpusēm, kas vienojās rakstiskā formā saskaņā ar UNICITRAL Arbitrācijas noteikumu 1.pantu;

(b) Jebkuram arbitrācijas procesam saskaņā ar šo pantu pēc jebkuras no strīdā iesaistīto Līgumslēdzējpušu lūguma jānotiek valstī, kas ir Ņujorkas Konvencijas parakstītāja. Saskaņā ar šo arbitrācijai iesniegtās pretenzijas uzskatāmas kā komerciālu attiecību vai darbību šīs Konvencijas 1.panta ietvaros rezultāts.

(6) Saskaņā ar šī panta 4.punktu izveidotais tribunāls izlemj strīdus jautājumus saskaņā ar šo Nolīgumu un piemērojamām starptautiskās likumdošanas normām.

(7) Investors, kas nav, vienas no strīdā iesaistītās Līgumslēdzējpuses, naturalizēts pilsonis 4.punkta noteiktā rakstiskā lūguma iesniegšanas dienā un kuru pirms strīda rašanās starp viņu un šo Līgumslēdzējpusi kontrolē citas Līgumslēdzējpuses investori, ICSID Konvencijas 25.(2)(b) panta ietvaros uzskatāms par "citas Līgumslēdzējpuses naturalizētu pilsoni", un Papildus Iespēju Noteikumu 1(6) panta ietvaros, uzskatāms par "citas valsts naturalizētu pilsoni".

(8) Arbitrāžas lēmumi ir galīgi un saistoši strīdā iesaistītajām pusēm. Arbitrācijas lēmumi, kas attiecas uz subfederālajām valdībām vai Līgumslēdzējpuses institūcijām, nosaka, ka Līgumslēdzējpuse var atmaksāt materiālos zaudējumus citas piešķirtās atlīdzības vietā. Visām Līgumslēdzējpusēm šādi lēmumi bez kavēšanās jārealizē un jānodrošina to obligāta izpilde sev piederošajā teritorijā.