3. pants

Ārlietu ministrijai apkopot

ministriju iesniegto informāciju, precizēt Rīcības plānu Eiropas

Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei

un līdz 2002.gada 5.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru

kabinetā precizētu minētā rīcības plāna projektu.

Ministru prezidents

A.Bērziņš

Ārlietu ministrs

I.Bērziņš

Apstiprināts

ar Ministru kabineta

2002.gada 29.oktobra

rīkojumu Nr.601

Informatīvais ziņojums "Par

Eiropas Komisijas 2002.gada progresa ziņojumu par Latviju"

Šī gada 9.oktobrī Eiropas Komisija

publicēja pēc kārtas sesto progresa ziņojumu. Šī gada ziņojums

bija īpaši nozīmīgs, jo tajā tika izvērtēta kandidātvalstu

attīstība kopš 1997.gada. Pirmo reizi Komisija vērtēja arī

iestāšanās sarunās uzņemto saistību izpildi.

Izvērtējot Latvijas progresu,

Eiropas Komisija rekomendēja decembrī slēgt iestāšanās sarunas ar

Latviju. Kopumā Latvijas vērtējums būtiski neatšķiras no pārējo

kandidātvalstu, tai skaitā tā sauktās Luksemburgas grupas,

vērtējuma. Latvija, kopā ar Slovākiju, ir vienīgās

kandidātvalstis, kurām Komisija nepārmet kavēšanos sarunu

saistību izpildē.

Latvija turpina pildīt

Kopenhāgenas politisko kritēriju. Konsekventi stiprinātas tās

institūcijas, kas nodrošina demokrātiju, likuma varu,

cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzību. Komisija pozitīvi

novērtējusi Latvijas paveikto sabiedrības integrācijas un valsts

pārvaldes reformas jomās. Tajā pašā laikā, Komisija uzsver, ka

sabiedrības integrācijas process ir jāpaātrina, tam jāpiešķir

pietiekami daudz finansējuma, it īpaši naturalizācijai un valodas

apmācībai. Attiecībā uz valsts pārvaldes reformu - jāpaātrina

vienotas algu sistēmas ieviešanu un jānodrošina pietiekošu

finansējumu tās īstenošanai.

Izvērtējot Latvijas atbilstību

ekonomiskajam kritērijam, Komisija konstatē, ka Latvijā ir

funkcionējoša tirgus ekonomika. Līdzšinējo reformu kursa

turpināšanai vajadzētu ļaut Latvijai izturēt konkurences

spiedienu ES iekšējā tirgū.

Uzlabojumi būtu jāveic darba

tirgū. Fiskālajā politikā jāsaglabā konservatīva pieeja, ņemot

vērā augsto tekošā konta deficītu. Tālāka uzņēmējdarbības vides

uzlabošana un administratīvās un tiesiskās spējas stiprināšana

sekmēs privātā sektora attīstību.

Latvija ir demonstrējusi

vienmērīgu progresu nacionālās likumdošanas saskaņošanā ar ES.

Īpaši nozīmīga attīstība vērojama pēdējo 2 gadu laikā, kā

rezultātā lielākā daļa likumdošanas ir sakārtota. Kaut gan

administratīvā kapacitāte tikusi stiprināta lielākajā daļā

sektoru, tā tomēr atpaliek no likumdošanas pārņemšanas līmeņa.

Turpmāk jāturpina stiprināt institūcijas tādās jomās kā iekšējais

tirgus, lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports, reģionālā

politika, vide, muita, kā arī iekšlietas un tieslietas.

Saskaņā ar Komisijas vērtējumu

Latvija ir veiksmīgi virzījusies uz priekšu gatavojoties dalībai

ES iekšējā tirgū. Latvijā brīvas preču kustības jomā ir radīts

likumdošanas un institucionālais ietvars. Ir attīstīta

standartizācijas sistēma, ko jāturpina pilnveidot. Latvijai

jāturpina tirgus uzraudzības sistēmas reforma, t.sk. pārtikas

drošības jomā, kā arī valsts pasūtījuma jomas stiprināšana.

Lielākā daļa kandidātvalstu brīvas

preču kustības jomā ir saņēmušas vienlīdz pozitīvu novērtējumu.

Vienlaicīgi arī citas kandidātvalstis, līdzīgi kā Latvija,

saņēmušas mudinājumu turpināt darbu pie tirgus uzraudzības

sistēmas pilnveidošanas, īpaši pārtikas drošības jomā, kā arī pie

valsts pasūtījuma likumdošanas pilnīgas pārņemšanas un efektīvas

ieviešanas.

Brīvas personu kustības jomā

likumdošanas saskaņošanu un institūciju veidošanu Eiropas

Komisija vērtē kā apmierinošu, uzsverot, ka tālāki centieni

nepieciešami profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas

jomā un institucionālās spējas stiprināšanā. Profesionālo

kvalifikāciju savstarpējā atzīšana minēta kā joma, kurā

nepieciešamas tālākas aktivitātes arī virknē citu

kandidātvalstu.

Uzņēmējdarbības likumdošanas jomā

Komisija pozitīvi ir novērtējusi "Komerclikuma" stāšanos spēkā,

uzsverot, ka turpmāki centieni ir jāvelta likuma ieviešanai. Kā

problēma vairumā kandidātvalstu, tai skaitā Latvijā, tiek minēta

intelektuālā īpašuma aizsardzība.

Lauksaimniecības jomā Latvija,

tāpat kā citas kandidātvalstis, ir sasniegusi progresu nacionālās

likumdošanas saskaņošanā ar ES. Eiropas Komisija kā pozitīvo

atzīmē, ka Latvijā un Slovēnijā ir akreditētas SAPARD maksājumu

aģentūras. Uzteikta Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta kā

vienotas pārtikas ķēdes "no steliņģa līdz galdam"

kontroles iestādes dibināšana.

Kaut arī ir uzlabotas

administratīvās struktūras kopējās lauksaimniecības politikas

ieviešanai, tomēr nepieciešama likumdošanas tālāka saskaņošana

nolūkā ieviest CAP mehānismus. Latvijai jāpievērš īpaša uzmanība

veterinārajai un pārtikas drošības kontrolei, kā arī pārtikas

uzņēmumu atbilstībai Kopienas standartiem.

Kopumā jāatzīmē, ka Kopējās

lauksaimniecības politikas darbības mehānismu iedzīvināšana,

administratīvas kapacitātes tālāka stiprināšana, standartu

pārņemšana pārtikas drošības jomā ir visu kandidātvalstu vājais

punkts.

Zivsaimniecības jomā Latvija

novērtēta pozitīvi. Attiecībā uz Igauniju vērtējums ir kritisks:

attīstības temps ir lēns, steidzami nepieciešams turpināt

attīstīt zvejniecības informācijas sistēmu un strukturālo un

tirgus politiku.

Telekomunikāciju jomā likumdošana

ir lielā mērā saskaņota un institūcijas ir izveidotas. Tomēr

īpašas pūles jāpieliek, lai liberalizētu telekomunikāciju tirgu

un nostiprinātu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

neatkarību, kā arī pārņemtu likumdošanu pasta sektorā.

Kandidātvalstu novērtējums

telekomunikāciju sektorā ir visai atšķirīgs. Dažas valstis, kā,

piemēram Ungārija, tiek novērtētas ļoti pozitīvi. Savukārt citām

kandidātvalstīm ir līdzīgas problēmas kā Latvijai - tirgus

liberalizācija, regulatora neatkarība un administratīvā

kapacitāte. Latvijas "neizpildītie mājasdarbi" nav izņēmums,

tomēr ziņojumā tiek minēti precedenti, kas norāda uz līdzīgu

jautājumu efektīvu risināšanu. Piemēram, Lietuva ir sasniegusi

progresu regulatora neatkarības nodrošināšanā. Latvija ir viena

no retajām kandidātvalstīm, kurai tiek norādīts uz nepieciešamību

saskaņot likumdošanu pasta sektorā.

Vides sektorā Latvija ir novērtēta

pozitīvi, salīdzinot ar pārējām kandidātvalstīm. Virknē vides

sektoru likumdošanas saskaņošana ir jāturpina Igaunijai arī

Čehijai un Kiprai, Slovēnijai un Polijai.

Iekšlietu un tieslietu jomā

Latvijā ievērojams progress sasniegts gan likumdošanas

saskaņošanā, gan institūciju stiprināšanā. Jāpabeidz likumdošanas

saskaņošana, īpaši tādās jomās kā migrācija, naudas atmazgāšana

un Eiropas Kopienu finansu interešu aizsardzība, tiesiskā

sadarbība. Jānodrošina Latvijas kvalitatīvi sagatavotā Šengenas

rīcības plāna ieviešana. Jāturpina stiprināt tiesībsargājošās

institūcijas, īpašu uzmanību pievēršot tādu noziedzības veidu

apkarošanai kā narkotikas, kontrabanda, krāpšana, korupcija un

organizētā noziedzība. Prioritāte joprojām ir integrētās

robežkontroles stiprināšana un robežas infrastruktūras tālāka

uzlabošana.

Kopumā Latvijas vērtējums būtiski

neatšķiras no pārējo kandidātvalstu vērtējumiem. Tomēr Latvija ir

vienīgā kandidātvalsts, kura tiek aicināta īpašu uzmanību

pievērst kontrabandas apkarošanai un viena no nedaudzajām, kura

tikusi uzrunāta par nepieciešamību aktīvāk apkarot noziegumus,

kas saistīti ar narkotikām.

Ir virkne sektoru, kuriem Latvijai

turpmāk jāpievērš īpaša uzmanība, proti - tiesu sistēmas reforma,

korupcijas apkarošana, reģionālā politika, muita (informācijas

tehnoloģijas sistēmu savietojamība), kontrabandas apkarošana.

Latvijas tiesu sistēma,

salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm, novērtēta visai kritiski.

Komisija secinājusi, ka, lai arī galvenās problēmas ir

identificētas, tikai daļa no tām tiek risinātas. Nepieciešams

turpināt visaptverošu tiesu sistēmas reformu, piešķirot tai

pietiekamu finansējumu. Komisija norāda, ka Latvijai trūkst

politiskās gribas reformas veikšanai.

Komisija uzsver, ka joprojām nav

pieņemta svarīga likumdošana: jaunais Kriminālprocesa likums vēl

ir tapšanas stadijā; nekavējoties jāpieņem Likums par zvērinātiem

tiesu izpildītājiem; jāveic izmaiņas likumā Par tiesu varu un

izmaiņas Civilprocesa likumā.

Efektīvas likumdošanas trūkuma dēļ

joprojām pieaug to lietu skaits, kas gaida izskatīšanu tiesās.

Šis jautājums jārisina nekavējoties. Komisija uzskata, ka

nopietna problēma joprojām ir garie pirmstiesas izmeklēšanas

periodi. Jāturpina darbs, lai de facto nodrošinātu tiesu

varas neatkarību un efektivitāti, ieskaitot neatkarīgas Tiesu

administrācijas izveidi. Tiek uzsvērts, ka tiesnešu atalgojums

joprojām ir pārāk zems, bažas izraisa sabiedrības viedoklis par

tiesnešu korumpētību, tiesu sistēmai paredzētais finansējums ir

nepietiekams. Tiesnešu apmācība ES likumdošanā un cilvēktiesībās

joprojām ir stipri atkarīga no ārvalstu atbalsta. Nepieciešams

tam nodrošināt līdzekļus no valsts budžeta.

Korupcijas apkarošanas jomā

Latvijā Komisija secina, ka neskatoties uz progresu, joprojām

saglabājas pamats nopietnām bažām. Norādīts , ka Latvijas

valdībai jāturpina cīnīties ar augsta līmeņa politisko korupciju

un "valsts nozagšanu".

Komisija norāda, ka korupcijas

uztveres indekss Latvijā joprojām ir relatīvi augsts. Īpaši tas

attiecināms uz tādu institūciju darbību, kā muita, ceļu policija

un tiesas. Lai mainītu sabiedrības viedokli, nepieciešami

uzskatāmi rezultāti korupcijas apkarošanā.

Korupcijas apkarošanas

institucionālais ietvars joprojām ir fragmentēts, nav skaidras

virzības un koordinācijas iesaistīto institūciju starpā. Tiek

uzsvērts, ka izšķiroša nozīme ir KNAB sekmīgas darbības

uzsākšanai, nodrošinot nepieciešamos finansu un cilvēkresursus.

Komisija uzsver, ka biroja veiksmīga darbība lielā mērā ir

atkarīga no politiskās gribas cīnīties ar augsta līmeņa korupciju

un valsts nozagšanu.

Latvijā pēdējā laikā sasniegts

progress, lai sagatavotos strukturālās politikas ieviešanai.

Eiropas Komisija norāda, ka administratīvā kapacitāte

institūcijās, kas strādās ar struktūrfondiem, izraisa bažas.

Jāpabeidz institucionālās struktūras izveide, tai jābūt

pietiekoši efektīvai un pārredzamai, jānodrošina sadarbība starp

iesaistītajām institūcijām.

Ievērojami jāuzlabo programmēšanas

kapacitāte. Jāpaātrina ES standartiem atbilstoša Nacionālās

attīstības plāna izstrāde. Nepieciešams tehniski sagatavot

projektus, kas varētu saņemt Kopienas finansējumu.

Iekšlietu un tieslietu jomā īpaša

uzmanība jāpievērš kontrabandas apkarošanai. Latvija ir vienīgā

kandidātvalsts, kura tiek aicināta īpašu uzmanību pievērst

kontrabandas apkarošanai.

Muitas jomā Latvija ir apņēmusies

ieviest atbilstošas informāciju tehnoloģiju sistēmas, kas uz

iestāšanās brīdi ES ļaus nodrošināt elektronisko datu apmaiņu ar

Kopienu un tās dalībvalstīm. Eiropas Komisija norāda, ka šīs

problēmas risināšana ir prioritāra Latvijai.

Saskaņā ar Komisijas vērtējumu,

savietojamu muitas IT sistēmu izveide ir obligāts

priekšnosacījums, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu ES

dalībvalsti. Komisija atzīmē, ka šīs problēmas risināšanā Latvija

nav panākusi progresu. Komisija norāda uz nepieciešamību šajā

jomā veikt neatliekamus un nopietnus pasākumus. Nepieciešams

valdības līmeņa atbalsts. Lai ieviestu atbilstošās informāciju

tehnoloģiju sistēmas, Latvijai jāpiešķir šim mērķim

nepieciešamais finansējums un cilvēkresursi, jānodrošina

atbilstoša līmeņa projekta vadība.

Eiropas Komisija turpinās sekot

kandidātvalstu sarunu saistību izpildei. Komisija gatavos

monitoringa ziņojumus - (1) pirmais ziņojums 2003.gada jūlijā

izvērtēs saistību izpildi struktūrfondu ieviešanai, (2) sešus

mēnešus pirms iestāšanās Komisija sagatavos visaptverošu

ziņojumu.

Ārlietu ministrs

I.Bērziņš