11. pants

1. Procedūras beigās tiek nolemts vai dzīvniekam tiek

saglabāta dzīvība, vai tas tiek nogalināts ar humānu metodi.

Dzīvniekam netiek saglabāta dzīvība, ja, par spīti tam, ka tā

veselība visādā citā ziņā ir atjaunota, tas acīmredzot turpinās

ciest sāpes vai distresu.

2. Šī panta 1.punktā minēto lēmumu pieņem kompetentā persona,

jo īpaši veterinārārsts, vai persona, kura saskaņā ar 13.pantu ir

atbildīga par procedūru, vai ir to veikusi.

3. Ja procedūras beigās:

a) dzīvniekam tiek saglabāta dzīvība, tas saņem aprūpi, kas

atbilst tā veselības stāvoklim, tam tiek nodrošināta

veterinārārsta vai citas kompetentas personas uzraudzība, un tas

tiek turēts apstākļos, kuri atbilst 5.panta noteikumiem. Tomēr ir

iespējama atkāpe no šajā apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem,

ja, pēc veterinārārsta domām, šāda izņēmuma rezultātā dzīvnieks

necietīs;

b) ja dzīvniekam netiek saglabāta dzīvība vai tā labturības

labā tam nevar piemērot 5.panta noteikumus, tas pēc iespējas

ātrāk ar humānu metodi tiek nogalināts.

4. Izmantotais dzīvnieks, kurš neatkarīgi no anestēzijas vai

analģēzijas piemērošanas procedūras laikā cietis lielas sāpes vai

ciešanas, netiek pakļauts nākamajai procedūrai, ja vien tam

netiek atjaunota laba veselība un labturība un:

a) nākamā procedūra ir tāda, kurā dzīvnieks tiek pakļauts

vispārējai anestēzijai, kura ir jāuztur līdz dzīvnieka

nogalināšanai; vai

b) nākamajā procedūrā tiek veikta tikai neliela iejaukšanās

dzīvnieka organismā.