10. pants

Kultūras mērķi

1. Katrai raidošajai konvencijas dalībvalstij, ja vien tas praktiski iespējams, izmantojot piemērotus līdzekļus, jānodrošina, lai raidorganizācijas atvēlētu Eiropas valstu veidotajiem darbiem proporcionāli lielāko sava raidlaika daļu, neskaitot raidlaiku, kas veltīts ziņām, sporta pasākumiem, spēlēm, reklāmai un teleteksta pakalpojumiem. Šī proporcija, saskaņā ar raidorganizācijas informācijas, izglītības, kultūras un izklaides funkcijām un pienākumu pret skatītājiem, jāsasniedz progresīvā kārtībā, balstoties uz piemērotiem kritērijiem.

2. Gadījumā, ja starp uztverošo konvencijas dalībvalsti un raidošo konvencijas dalībvalsti iepriekšējā punkta sakarā rodas domstarpības, viena vai otra dalībvalsts var iesniegt lūgumu Pastāvīgajai komitejai, lai tā izsaka savu konsultatīvo viedokli attiecīgajā jautājumā. Šāda veida domstarpības nav risināmas ar 26. panta n o teikto arbitrāžas procedūru palīdzību.

3. Konvencijas dalībvalstis bez jebkādas raidorganizāciju diskriminācijas apņemas kopīgi meklēt vispiemērotākos līdzekļus un metodes, lai atbalstītu Eiropas valstu veidoto darbu ražošanas attīstību, jo īpaši tajās valstīs, kur ir nelielas audiovizuālās produkcijas ražošanas jaudas vai valodas pielietošanas reģions ir neliels.

4. Dalībvalstīm konvencijas noteiktās sadarbības un savstarpējās palīdzības garā jācenšas izvairīties no tā, lai programmu pakalpojumi, kurus izplata vai retranslē dalībvalsts jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas vai tehniskie līdzekļi 3. panta izpratnē, neapdraudētu plurālisma pastāvēšanu sabiedrības saziņas līdzekļos un kinoindustrijas attīstību. Šādu programmu pakalpojumu ietvaros nedrīkst pārraidīt kinematogrāfiskos darbus, ja nav pagājuši divi gadi, kopš tie pirmo reizi rādīti kinoteātros, ja vien starp šo tiesību īpašniekiem un raidorganizāciju nav kāda cita vienošanās; gadījumā, ja kinematogrāfiskie darbi ir veidoti sadarbībā ar raidorganizāciju, šis lieguma posms ir viens gads.