26. pants
— Datu aizsardzība

1. Personas datus, ko viena Puse nodod otrai saskaņā ar Konvenciju vai jebkuru tās Protokolu lūguma izpildes rezultātā, tā Puse, kurai šādi dati nodoti, var izmantot tikai:

a. procesuālo darbību nolūkiem, uz ko attiecas šī Konvencija vai jebkurš tās Protokols;

b. citām tiesas un administratīvām procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar (a). apakšpunktā minētajām procesuālajām darbībām;

c. lai novērstu nekavējošus un nopietnus draudus sabiedriskai drošībai.

2. Tomēr šādus datus var izmantot jebkādam citam nolūkam, ja tam iepriekš piekritusi tā Puse, no kuras saņemti šie dati, vai datu subjekts.

3. Jebkura Puse var atteikties nodot tādus personas datus, kas iegūti saskaņā ar Konvenciju vai jebkuru tās Protokolu lūguma izpildes rezultātā, ja:

— šādus datus aizsargā tās nacionālie likumi, un

— Pusei, kurai dati tiek nodoti, nav saistoša 1981.gada 28.janvārī Strasbūrā pieņemtā Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, izņemot gadījumu, ja pēdējā Puse apņemas nodrošināt datiem tādu aizsardzību, kādu pieprasa pirmā Puse.

4. Jebkura Puse, kas nodod tādus personu datus, kas iegūti saskaņā ar Konvenciju vai jebkuru tās Protokolu lūguma izpildes rezultātā, var lūgt, lai Puse, kurai šādi dati nodoti, sniedz informāciju par šo datu izmantošanu.

5. Jebkura Puse var ar Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu pieprasīt, lai to procedūru ietvaros, kuru dēļ tā būtu varējusi atteikt vai ierobežot personas datu nodošanu vai izmantošanu saskaņā ar Konvencijas vai kāda tās Protokola noteikumiem, citai Pusei nodotie personas dati netiktu izmantoti 1.punkta nolūkos bez tās iepriekšējas piekrišanas.