Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību

25. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Jurisdikcija

1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus

pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru

šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ja nodarījums izdarīts:

a) tās teritorijā vai

b) uz kuģa, kura karogvalsts ir minētā Puse, vai

c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar minētās Puses

tiesību aktiem, vai

d) tad, ja to izdarījis kāds tās pilsonis vai

e) ja nodarījumu izdarījusi persona, kuras pastāvīgā

dzīvesvieta ir tās teritorijā.

2. Ikviena Puse velta pūles, lai veiktu nepieciešamos

normatīvos vai citus pasākumus ar nolūku noteikt savu

jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto

nodarījumu, ja nodarījums izdarīts pret kādu šīs valsts pilsoni

vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

3. Ikviena Puse parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē

ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās

dokumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu

deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai

īpašos gadījumos piemērot šā panta 1. punkta

e) apakšpunktā minētos jurisdikcijas noteikumus.

4. Attiecībā uz kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas

noteikti šīs konvencijas 18., 19. pantā, 20. panta

1. punkta a) apakšpunktā un 21. panta

1. punkta a) un b) apakšpunktā, ikviena Puse veic

nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to,

ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta

d) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka šie nodarījumi

ir krimināli sodāmi to izdarīšanas vietā.

5. Ikviena Puse, parakstot vai deponējot ratifikācijas,

pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar

Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var

paziņot, ka patur tiesības ierobežot šā panta 4. punkta

piemērošanu attiecībā uz 18. panta 1. punkta

b) apakšpunkta otrajā un trešajā atkāpē minētajiem

nodarījumiem gadījumos, ja tās pilsoņa pastāvīgā dzīvesvieta ir

tās teritorijā.

6. Attiecībā uz kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas

noteikti šīs konvencijas 18., 19. pantā, 20. panta

1. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā, ikviena

Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai

nodrošinātu to, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta

1. punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no

nosacījuma, ka kriminālvajāšanu var ierosināt tikai pēc tam, kad

cietušais iesniedzis ziņojumu, vai pēc tam, kad apsūdzību cēlusi

valsts, kurā nodarījums ir izdarīts.

7. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus

pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā

konvencijā minētajiem nodarījumiem tādos gadījumos, kad

iespējamais pārkāpējs atrodas tās teritorijā un kad viņu nevar

izdot citai Pusei, pamatojoties uz viņa pilsonību.

8. Ja vairāk nekā viena Puse pretendē uz to, ka iespējamais

nodarījums, kas noteikts šajā konvencijā, ir tās jurisdikcijā,

tad iesaistītās Puses attiecīgajā gadījumā savstarpēji

apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju

kriminālvajāšanas veikšanai.

9. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī

konvencija pieļauj ikvienu kriminālo jurisdikciju, ko piemēro

Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem.