23. pants
-

Pienākums veikt konfiskāciju

1. Dalībvalsts, kura ir saņēmusi kādas citas dalībvalsts

lūgumu konfiscēt nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtos

līdzekļus, kas atrodas tās teritorijā:

a) izpilda lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesas nolēmumu

konfiscēt šādus nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtos līdzekļiem

vai

b) iesniedz šo lūgumu savas valsts kompetentajām iestādēm, lai

saņemtu konfiskācijas rīkojumu, un attiecīgā gadījumā to

izpilda.

2. Lai piemērotu šā panta 1.punkta b) apakšpunktu, jebkura

dalībvalsts, ja vien tas nepieciešams, ir tiesīga uzsākt

konfiskācijas procedūru saskaņā ar savas valsts tiesību

aktiem.

3. Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz konfiskāciju,

kas tiek veikta, izpildot prasību samaksāt naudas summu, kura

atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, ja konfiscējamais

īpašums atrodas lūguma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.

Gadījumos, kad konfiskāciju veic saskaņā ar 1.punktu, lūguma

saņēmēja dalībvalsts tad, ja attiecīgā naudas summa netiek

samaksāta, šo lūgumu īsteno, konfiscējot jebkuru šim nolūkam

derīgu īpašumu.

4. Ja konfiskācijas lūgums attiecas uz konkrētu īpašuma

vienību, dalībvalstis var vienoties par to, ka lūguma saņēmēja

dalībvalsts veic konfiskāciju, pieprasot samaksāt naudas summu,

kas atbilst īpašuma vērtībai.

5. Dalībvalstis atbilstoši saviem tiesību aktiem pēc iespējas

plašāk sadarbojas ar tām dalībvalstīm, kas lūdz veikt tādus

konfiskācijai līdzvērtīgus pasākumus, kurus īstenojot tiek

atņemts īpašums un kuri nav kriminālsankcijas, ja šos pasākumus

veic saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesu iestāžu

nolēmumu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu un ir pierādīts, ka

attiecīgais īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi vai cita veida

īpašums šīs konvencijas 5. panta nozīmē.