11. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Papildus 10. pantā paredzētajiem gadījumiem lūguma Saņēmējvalsts drīkst atteikties pieņemt lūgumu kopumā vai kādu tā daļu tikai vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:
(a) ja tā uzskata, ka lūguma pamatojums saskaņā ar 8.pantu nav pietiekams;
(b) ja aizdomās turētā persona neuzturas lūguma Saņēmējvalstī regulāri;
(c) ja aizdomās turētā persona nav lūguma Saņēmējvalsts pilsonis un nebija tās pastāvīgs iedzīvotājs nodarījuma izdarīšanas brīdī;
(d) ja tā uzskata, ka nodarījumam, sakarā ar kuru tiek lūgts veikt tiesvedību, ir politisks, izteikti militārs vai finansiāls raksturs;
(e) ja tā uzskata, ka ir pietiekams pamats domāt, ka lūgums veikt tiesvedību iesniegts rasistisku, reliģisku, nacionālu vai politisku motīvu dēļ;
(f) ja šim nodarījumam ir piemērojami šīs valsts likumdošanas akti un ja saskaņā ar tiem lūguma saņemšanas brīdī tiesvedības veikšana nebija iespējama termiņa izbeigšanās dēļ. Šādā gadījumā nav piemērojams 26. panta 2. punkts;
(g) ja tās tiesības nosaka vienīgi 2. pants un ja saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem lūguma saņemšanas brīdī tiesvedības veikšana nav iespējama termiņa izbeigšanās dēļ, ievērojot termiņa pagarināšanu par sešiem mēnešiem saskaņā ar 23. panta noteikumiem;
(h) ja pārkāpums izdarīts ārpus Pieprasītājvalsts teritorijas;
(i) ja tiesvedības veikšana būtu pretrunā ar lūguma Saņēmējvalsts starptautiskajām saistībām;
(j) ja tiesvedības veikšana būtu pretrunā ar lūguma Saņēmējvalsts tiesību sistēmas pamatprincipiem;
(k) ja Pieprasītājvalsts ir pārkāpusi šajā Konvencijā noteikto procesuālo kārtību.