30. pants

1. Ikvienai Līgumslēdzējai valstij, kam pirms tiesvedības uzsākšanas vai tās gaitā attiecībā uz tādu nodarījumu, kuru tā neuzskata ne par politisku, ne arī par izteikti militāru nodarījumu, kļūst zināms par tiesvedību, kas tiek veikta citā Līgumslēdzējā valstī pret to pašu personu par to pašu nodarījumu, ir jāapsver jautājums par iespēju atteikties veikt tiesvedību vai to pārtraukt, vai nodot tiesvedības veikšanu otrai valstij.

2. Ja tā attiecīgajos apstākļos neuzskata par lietderīgu atteikties no tiesvedības veikšanas vai to pārtraukt, tai par to savlaicīgi jāinformē otra valsts, turklāt tas jebkurā gadījumā jāizdara, pirms tiek pieņemts spriedums pēc būtības.