35. pants

1. Personu, attiecībā uz kuru krimināllietā pieņemts galīgs un izpildāms spriedums, par to pašu nodarījumu nav atļauts ne krimināli vajāt, ne notiesāt, ne izpildīt jebkādu sankciju citā Līgumslēdzējā valstī, ja;

(a) šī persona ir attaisnota;

(b) piespriestā sankcija:

(i) pilnā apjomā izpildīta vai tiek izpildīta vai

(ii) pilnā apjomā vai attiecībā uz vēl neizpildīto daļu tikusi pakļauta apžēlošanai vai amnestijai;

(iii) nav vairs izpildāma termiņa notecējuma dēļ;

(c) tiesa nodarījuma izdarītāju atzinusi par vainīgu, bet nav piespriedusi nekādu sankciju.

2. Izņemot tos gadījumus, kad Līgumslēdzēja valsts pati ir lūgusi veikt tiesvedību, tai nav pienākums atzīt ne bis in idem spēkā esamību, ja nodarījums, attiecībā uz kuru spriedums pieņemts, bija vērsts pret personu vai institūciju, vai jebko citu, kam šajā valstī ir valstisks statuss, vai ja sprieduma subjektam pašam tajā bija valstisks statuss.

3. Turklāt Līgumslēdzējai valstij, kurā izdarīts nodarījums vai tas tiek uzskatīts par tādu saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem, nav obligāti jāatzīst ne bis in idem spēkā esamība, ja vien tā pati nav lūgusi veikt tiesvedību.