18. pants
Vispārējie

pienākumi

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu visus vardarbības upurus

no jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem.

2. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem

normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai

garantētu to, ka ir atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu

efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām valsts institūcijām,

tostarp tiesu varas iestādēm, prokuroriem, tiesībaizsardzības

institūcijām, vietējām un reģionālām pašvaldībām, kā arī

nevalstiskām organizācijām un citām attiecīgām organizācijām un

subjektiem, aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un

lieciniekus no jebkādas vardarbības, uz kuru attiecas šī

konvencija, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto

atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti šīs konvencijas 20.

un 22. pantā.

3. Dalībvalstis garantē to, ka normatīvie akti un veiktie

pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu:

- balstās uz dzimumu līdztiesības principam atbilstošu

izpratni par to, kas ir vardarbība pret sievietēm un vardarbība

ģimenē, un ir vērsti uz vardarbības upuru cilvēktiesībām un

drošību;

- balstās uz saskaņotu pieeju, atbilstoši kurai tiek ņemtas

vērā attiecības starp vardarbības upuriem, vardarbības

izdarītājiem, bērniem un to plašāku sociālo vidi;

- ir radīti, lai izvairītos no sekundāras viktimizācijas;

- ir vērsti uz to sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu un

ekonomisko patstāvību, kuras kļuvušas par vardarbības

upuriem;

- attiecīgos gadījumos ļauj vairākiem aizsardzības un atbalsta

pakalpojumu sniedzējiem atrasties vienās un tajās pašās

telpās;

- ņem vērā viegli ievainojamo personu, tostarp no vardarbības

cietušo bērnu, īpašās vajadzības, un ir tām pieejami.

1. Minētie pakalpojumi tiek sniegti neatkarīgi no tā, vai

vardarbības upuri ir gatavi apsūdzības izvirzīšanai vai liecību

sniegšanai pret vardarbības izdarītāju.

2. Dalībvalstis atbilstoši savām saistībām saskaņā ar

starptautiskajām tiesībām veic attiecīgos pasākumus, lai

nodrošinātu konsulāro aizsardzību un jebkādu citu aizsardzību

saviem pilsoņiem un citiem vardarbības upuriem, kam ir tiesības

uz šādu aizsardzību.