5. pants

IKT infrastruktūra, izmantojot valsts federēto mākoņpakalpojumu datu centrus, kas ļauj samazināt infrastruktūras izdevumus uz katru lietotāju

5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

SkaitsIKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu – saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

5.2.1. Valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotais informācijas portālsProjekta ietvaros tiks izstrādāts digitāls rīks3 valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības uzraudzības vajadzībām, kas aizvietos vairākus šobrīd atsevišķi izstrādātus vai iecerētus monitoringa un pārskatu rīkus ministrijās un citās valsts institūcijās.Tādējādi vairāki līdzīgi informācijas pārvaldības risinājumi vairs netiks uzturēti, līdz ar to novēršot funkcionalitātes dublēšanos, kā arī samazinot izstrādes un uzturēšanas izmaksas.

Risinājuma ieviešana balstīsies uz esošo valsts IKT infrastruktūru un koplietošanas platformām (piemēram, Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu, koplietošanas mākoņpakalpojumiem un valsts datu pārvaldības rīkiem), tādējādi nodrošinot tehnoloģisko ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un atbilstību digitālās transformācijas stratēģijām, tostarp Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnēm un Eiropas Savienības Digital Decade 2030 mērķiem.

Projekta tiešie ieguvēji (lietotāji*) būs vismaz 50 saimnieciskās darbības veicēji 3 gadu periodā, kuri transformēs savus pakalpojumus vai procesus, pamatojoties uz jaunizveidoto valsts pārvaldes digitālo rīku un tajā integrētajiem datiem:• 15 IKT un datu analītikas uzņēmumi, kas izmantos API piekļuvi un datus savu klientu analītikas produktu veidošanai vai integrēs rīku publiskajam sektoram paredzētos risinājumos;

• 10 konsultāciju un pētniecības uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskās politikas un attīstības stratēģiju izstrādes pakalpojumus, pamatojoties uz strukturētu datu analīzi;

• 25 nozares uzņēmumi (enerģētika, būvniecība, transports u. c.), kuri izmantos datus ESG ziņošanai, attīstības plānu sasaistīšanai ar investīcijām vai stratēģijas pielāgošanai valsts prioritātēm.

Projekta tiešie ieguvēji 3 gadu periodā būs valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes (publiskā sektora lietotāju* skaits vismaz 1500), kas izmantos datus valsts politikas plānošanas un budžeta virzienu analīzei, kā arī savu institūciju snieguma analīzei:

• lietotāji ministrijās un to padotības iestādēs;

• lietotāji neatkarīgajās iestādēs;

• lietotāji pašvaldībās, to padotības iestādēs un plānošanas reģionos.

(* Norādītie lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". Projekta kopējais finansējums netiek ieskaitīts arī 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.)

2027. gada II cet.5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētajām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

N/A

5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

Nozaru politikas rezultatīvie rādītāji

2027. g., 4. ceturksnis6. Izmaksu un ieguvumu analīze

Projekta izmaksas ir 250 000 euro, kas paredz:• digitālā rīka (informatīvā portāla) izstrādi, testēšanu, ieviešanu un lietotāju apmācību;

• rādītāju katalogu un vizualizācijas rīku izveidi;

• nodrošināt nepieciešamos licencēšanas, hostinga un uzturēšanas pakalpojumus pirmajā gadā;

• nodrošināt plānošanas dokumentu struktūras un satura digitalizāciju, tai skaitā mērķu, rādītāju un ietekmes sasaistes ievadi;

• izstrādāt pirmos vizualizācijas un pārskatu prototipus;

• sagatavot ilgtermiņa datu pārvaldības modeli un sistēmas lietošanas vadlīnijas;

• integrāciju ar pamatdatu avotu sistēmām (CSP, budžeta dati u. c.)

Plānotās sistēmas uzturēšanas, hostinga un atbalsta izmaksas – gadā vidēji 28 125 euro, attiecīgi 10 gados kopā 281 250 euro.

Kopējās investīcijas 10 gados kopā – 531 250 euro, t. sk.:

• projekta izstrādes izmaksas: 250 000 euro

• uzturēšana (10 gadi): 281 250 euro

Kvalitatīvie ieguvumi:

• nodrošināta caurskatām, uz vienuviet pieejamiem datiem balstīta attīstības politiku plānošana un uzraudzība;

• samazināts administratīvais slogs, izstrādājot un monitorējot NAP un citos plānošanas dokumentos noteikto rādītāju sasniegšanu;

• uzlabota pārresoru koordinācija un tās efektivitāte;

• uzlabota pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana publiskajā pārvaldē;

• veicināta datu atvērtība, iespējas inovācijām, MVU un pētniecībai.

Kvantitatīvie ieguvumi (aptuvenie ietaupījumi 3 gados):

Projekta ietvaros izveidotais rīks ļaus izvairīties no dublējošu licencētu platformu iegādes, piemēram, BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīku, KPI vadības un pārskatu sistēmu, datu integrācijas rīku un mērķu uzraudzības programmatūras iegādes. To vietā tiks izmantots koplietošanas mehānisms ar vienotu vizualizāciju un datu savienojumu vidi. Tas ļaus valsts pārvaldei samazināt licenciālās izmaksas vismaz par 40 000 euro gadā, sākot no otrā projekta gada, un tas 10 gadu laikā veidos 400 000 euro ietaupījumu (aprēķini veikti piesardzīgi, piemēram, ja tiktu iegādāta Power BI Pro licence tikai 35 % no plānotā tiešas valsts pārvaldes iestāžu lietotāju skaita (35 % no 800 potenciālajiem lietotājiem ir 280 lietotājiem), nepieciešamais finansējums būtu 40 600 eiro gadā (jeb 145 eiro/gadā vienam lietotājam).

Tiek plānots, ka nākamajam plānošanas periodam no 2028.gada tiks izstrādāti aptuveni 80 attīstības plānošanas dokumenti un tajos tiks iekļauti ap 1600 rādītāju, kuru uzraudzība tiks veikta vismaz reizi gadā, šo nepieciešamību nosaka arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 28. panta otrā daļa, kas uzliek pienākumu ministrijām un citām valsts iestādēm katru gadu atskaitīties Saeimai par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā. Pašreizējā manuālā pārskatu sagatavošana aizņem aptuveni 2 stundas uz vienu rādītāju gadā, kas 10 gadu laikā veido ap 32 000 cilvēkstundām. Automatizējot datu apkopošanu, ielādi un pārskatu veidošanu ar vienotu digitālu rīku, šo darba apjomu iespējams samazināt līdz aptuveni 8000 cilvēkstundām 10 gadu laikā, ļaujot novirzīt laiku augstākas pievienotās vērtības darbībām, piemēram, politiku izvērtēšanai. Ietaupījums – 24 000 cilvēkstundu 10 gados. Ņemot vērā, ka 2024. gadā vidējā stundas darba samaksa vispārējā valdības sektorā bija 10,56 euro (CSP dati), darba samaksas ietaupījums ir 253 440 euro.

Ņemot vērā projekta potenciālo pārklājumu visā valsts pārvaldē, lietotāju bāzi, datu apjomu un funkcionalitāti, kopējais tiešais un netiešais ieguvums 10 gadu laikā pārsniedz 500 000 euro, tostarp:

• gūts ievērojams cilvēkresursu ietaupījums (~3 pilnas slodzes amata vietas) rādītāju ievades, monitoringa un pārskatu ciklos (vērtēts ~270 000 euro);

• izveidota centralizēta IKT infrastruktūra, panākts mazāks administratīvais slogs dokumentu izstrādē (~240 000 euro);

• uzlabota lēmumu kvalitāte, datu precizitāte un caurskatāmība. Šo ietekmi naudas izteiksmē grūti tieši kvantificēt, bet tā veido papildu izmaksu efektivitāti vairākos simtos tūkstošu euro. Pētījumā "The Effectiveness of Performance-Based Budgeting in the Public Sector" (Abbasov R., 2025)4, analizējot 75 valdības iestāžu datus ASV, Austrālijā un Lielbritānijā 10 gadu periodā (2010.–2020.), tika atklāts, ka izmaksas uz vienu pakalpojuma vienību samazinājās no 45 USD līdz 40 USD, veidojot ietaupījumu apmēram 11 %. Šis rādītājs atbilst aplēsēm par efektivitātes pieaugumu 4–10 % apmērā, ko bieži min kā tipisku ietaupījumu no PBB ieviešanas.

Secinājums. Lai gan aprēķini par kvantitatīvajiem ieguvumiem ir balstīti pieņēmumos, ir konstatējams, ka kopējais sabiedriskais un fiskālais ieguvums 10 gados var sasniegt 1,1 milj. euro, būtiski pārsniedzot projekta investīciju apjomu (531 250 euro) un nodrošinot pozitīvu neto atdevi un stratēģiski pamatotu ieguldījumu valsts pārvaldes modernizācijā.

Cilvēkresursu izmaksas projekta uzturēšanas sadaļā nav iekļautas, jo šīs funkcijas paredzēts optimizēt un pārvirzīt uz augstākas pievienotās vērtības darbībām (piemēram, politikas izvērtēšanu), tādējādi nodrošinot efektīvāku valsts pārvaldes darbu