3. pants
(1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk — statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas uzturējies Latvijas Republikā kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai Eiropas Savienības zilās kartes turētāja ģimenes loceklis.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita:

1) akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku Latvijas Republikā, bet ne vairāk kā pusi no tā;

2) laiku, kuru trešās valsts pilsonis kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtas atļaujas augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā turētājs, pētnieks, students vai starptautiskās aizsardzības saņēmējs uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī tieši pirms Eiropas Savienības zilās kartes iegūšanas Latvijas Republikā. Ja trešās valsts pilsonis citā Eiropas Savienības dalībvalstī uzturējies kā students, nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita pusi no šā perioda;

3) laiku, kuru Latvijas nepilsonis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem;

4) pusi laika, ko aprēķina no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, uz kuru pamatojoties piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, līdz dienai, kad izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo periodu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu vai bez vīzas atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos, uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

4

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 13.06.2013. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2024.)