4. pants

Integrētā pieeja teritoriālajai attīstībai

(1090) Teritoriālo atbalsta pasākumu ietvaros tiks risināti izaicinājumi, kas ir izšķiroši nozīmīgi, lai veicinātu līdzsvarotu teritoriju attīstību un kas skar vairākas nozares. Šie pasākumi tiks balstīti uz bottom-up pieeju, ietvers pārnozaru skatījumu un tiks īstenoti, balstoties uz vietējām attīstības prioritātēm, kas identificētas pašvaldību integrētajās attīstības programmās. Vienlaikus arī nozaru atbalsta pasākumi veicinās teritoriju attīstību, kaut arī tie primāri vērsti uz nozaru problēmjautājumu risināšanu. Ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībai ITI ietvaros tiks īstenoti ciešā sasaistē ar prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e- pārvalde un pakalpojumi", prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja", prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajam. Kā papildinošas darbības būs arī 2014. 2020.gada plānošanas periodā ETS un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēta projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, kā arī ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam. Papildus LAP 2020 pasākumā "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas ir nozīmīgākās investīcijas lauku reģionos, plānots novirzīt arī pēc reģionālā principa, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas attīstību. SVVA finansējumu LAP 2020 LEADER pieejas pasākumiem plānots proporcionāli vairāk novirzīt vietējās rīcības grupām, kuru teritorijā ir zemāks iedzīvotāju blīvums, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.

(1091) Rezultātā, īstenojot teritoriālo pasākumu kopumu izmantojot ITI pieeju, pašvaldībām integrēti plānojot ieguldījumus izglītības un resocializācijas infrastruktūrā, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā un degradētās vides revitalizācijā, tiks panākts tautsaimniecības un nodarbinātības pieaugums ar sinerģisku efektu. Detalizēti rezultāti atspoguļojas SAM ietvaros definētajos iznākuma un rezultāta rādītājos.

(1092) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru lomu līdzsvarotā valsts attīstībā, statistiski raksturojot vajadzības, kā arī nacionāla līmeņa plānošanas dokumentos reģionālās attīstības jomā uzsvērtās pārnozariskās, gudrās un stratēģiski tālredzīgās vietējās attīstības plānošanas būtiskums detalizētāk aprakstīts DP 1.sadaļā "Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā". Detalizētāku informāciju par teritoriālās attīstības vajadzību analīzi skatīt PL 1.1.apakšsadaļā "Teritoriāli nesabalansēta ekonomiskā attīstība".

4.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

(1093) Atbalsts DP ietvaros netiek plānots.

4.2. Integrēta pilsētvides attīstība

(1094) ERAF Regula paredz, ka vismaz 5% valstij pieejamā ERAF finansējuma jānovirza ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, vides un klimata izaicinājumu risināšanai pilsētās, balstoties uz integrētām pašvaldību attīstības programmām, ņemot vērā arī pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību.

(1095) Integrētajā pilsētvides attīstībā apvienotas investīcijas no pieciem dažādiem tematiskajiem mērķiem, prioritārajiem virzieniem un ieguldījumu prioritātēm un septiņiem dažādiem SAM, paredzot investīcijas uzņēmējdarbības atbalstam un investīciju piesaistei, degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, aizsargāšanai un attīstīšanai, nodarbinātības, energoefektivitātes pasākumu veicināšanai, kā arī sociālās infrastruktūras un vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai. ITI pieeju plānots izmantot ekonomisko, demogrāfisko, sociālo, vides ilgtspējas un izglītības izaicinājumu risināšanai nacionālas nozīmes attīstības centros (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī), novirzot ERAF finansējumu 230,84 milj. EUR apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(1096) Minētie SAM (3.3.1., 4.2.2., 5.5.1., 5.6.2., 8.1.2., 8.1.3., 9.3.1.) izvēlēti īstenošanai ITI ietvarā, pamatojoties uz vietējo vajadzību un attīstības potenciāla izpēti un izvērtējot, kuri no DP ietvertajiem SAM visefektīvāk risināmi ITI ietvarā, ļaujot pilsētām īstenot daudzpusīgas, specializētas un tālredzīgas pašvaldību integrētās attīstības programmas un vienlaikus sniedzot ieguldījumu arī stratēģijas "Eiropa 2020", kā arī nacionālo politikas mērķu sasniegšanā. Minēto SAM ietvaros finansējuma saņēmējam būs jāizvēlas vismaz divi SAM, kas nodrošinās pašvaldību integrētajās attīstības programmās identificēto problēmu risināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(1097) Plānoto ieguldījumu ieviešanas mehānisms būs atbilstošs ERAF regulas 7.panta prasībām. RAKP darbosies kā konsultatīva institūcija. Tās sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas - pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības (atbilstoši ERAF regulas 7.panta 3.punktam), kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas. ITI ieviešanas shēmā var izdalīt sekojošus posmus:

1) pašvaldības integrēto attīstības programmu saskaņošana nacionālas nozīmes attīstības centri izstrādā vai aktualizē un apstiprina savas integrētās attīstības programmas (stratēģijas), paredzot īpašas sadaļas ITI projektu īstenošanai, kurās ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo izaicinājumu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt saikni starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras saskaņo RAKP;

2) deleģēšanas līguma starp vadošo iestādi, pilsētas pašvaldību un sadarbības iestādi noslēgšana;

3) ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlase un vērtēšana pilsētu pašvaldības ITI ietvaros izstrādā un atlasa ITI ietvaros atbalstāmos projektus, kas atbilst iepriekš apstiprinātajām pilsētu stratēģijām un specifisko atbalsta mērķu nosacījumiem, sadarbojoties ar komersantiem un nodrošinot caurspīdīgu ITI ietvaros atbalstāmo projektu atlases ieviešanu;

4) vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana.

Tabula Nr. 4.1. (20)

Indikatīvais ERAF apjoms ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF apjoms integrētām darbībām

Avots

Indikatīvais ERAF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai un indikatīvais ESF atbalsts integrētiem pasākumiem (EUR)

Daļa no kopējā fonda piešķīruma (%)

ERAF bez REACT-EU

230 848 621

9,60%

ERAF REACT-EU

0

0

ESF bez REACT-EU

0

0

ESF REACT-EU

0

0

Kopā

230 848 621

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

4.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

(1098) ITI plānots ieviest deviņās pilsētās nacionālas nozīmes attīstības centros: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī atbilstoši ERAF regulas 7.pantam, novirzot ERAF finansējumu EUR 230,84 milj. apmērā ilgtspējīgas pilsētu attīstības veicināšanai. Skat. DP 4.2.apakšsadaļu "Integrēta pilsētvides attīstība".

4.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

[šī sadaļa nav attiecināma]

4.5. Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

(1099) Lai nodrošinātu KP fondu ieguldījumu savstarpēju koordināciju ar ESSBJR noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, paredzēta vairāku līmeņu rīcība: ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK, kā arī FM kā PL koordinatora dalība ESSBJR koordinācijas darba grupā (izveidota ar MK rīkojumu Nr.577207, nosakot ĀM koordinatora funkcijas ESSBJR Rīcības plāna īstenošanai), kā arī ĀM aktīva dalība nacionālā līmeņa normatīvo aktu par atbalsta ieviešanu izstrādē, lai veicinātu finansējuma piesaisti ESSBJR nozīmes projektiem.

(1100) ĀM izveidotās koordinācijas darba grupas ietvaros tiek paredzēts, ka viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī katrā ESSBJR Rīcības plāna prioritātes jomā. Ņemot vērā šādu atbildības sadalījumu, attiecīgās nozares ministrijas ir aicinātas nodrošināt atbilstošās ESSBJR Rīcības plāna prioritārās jomas Latvijas interešu apzināšanu un finansējuma piesaisti šīs prioritārās jomas projektu realizēšanai, izmantojot gan nacionālo, gan ES finansējumu.

(1101) ESSBJR Nacionālā kontaktpunkta iesaiste UK nodrošinās nepieciešamās informācijas apmaiņu par ESSBJR projektu finansēšanas iespējām, t.i., attiecīgo SAM uzsākšanas termiņiem un atlases kritērijiem, atsevišķos gadījumos atlases kritērijos iestrādājot atvieglotas finansējuma saņemšanas iespējas ESSBJR projektiem, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu ESSBJR projektu izstrādi, t.sk. ņemot vērā noteiktās SAM prasības.

(1102) Var izcelt vairākas jomas, kur Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: enerģētiskā drošība un neatkarība, uz sadarbību orientēta sabiedrība, inovāciju veicinošas infrastruktūras izveidošana, transporta infrastruktūras uzlabošana, reģionālās attīstības atšķirību mazināšanās u.c. Detalizētāka informācija par Latvijas nacionālajām interesēm un līdzšinējo pieredzi pieejama PL 3.1.4.apakšsadaļā. Tieši šo jomu ESSBJR projekti prioritāri finansējami arī no KP fondu līdzekļiem.

(1103) Darbības programmas ietvaros tiks īstenota virkne SAM, kuru ietvaros veiktās darbības orientētas arī uz ESSBJR noteikto mērķu sasniegšanu (skat. 7.pielikumu). Šo SAM ietvaros, iespējama arī ESSBJR paraugprojektu finansēšana, nosakot īpašus projektu iesniegumu atlases kritērijus