Par Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmas (ESTAPIKS2) projektu (mērķarhitektūras 50.0. versija)

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Datu apmaiņas saskarņu izstrāde vai uzlabošana ar:

3.1. ES informācijas sistēmu

(https://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv), no kuras

tiek iegūta informācija par pieņemtajiem ES tiesību aktiem, ES

Tiesas, Vispārējās un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas

tiesu spriedumiem, rīkojumiem par tiesvedības izbeigšanu un

Ģenerāladvokātu secinājumiem;

3.2. Vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un

saskaņošanas portālu;

3.3. Latvijas Saeimas likumprojektu reģistru;

3.4. Eiropas Komisijas uzturēto valsts izpildes pasākumu

paziņošanas sistēmu, kurā ES dalībvalstis sniedz paziņojumus par

izpildes pasākumiem.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.

p. k.

Rezultāta rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sasniedzamā

vērtība divus gadus pēc

projekta beigām

Sasniedzamā vērtība trīs

gadus pēc projekta beigām

1.

ES tiesību aktu pārņemšanas un

ieviešanas kontroles procesa elektronizācija

Procesa elektronizācijas līmenis

procentos (%)

50 %

90 %

90 %

2.

Pierakstīšanās iespēja uz

jaunumiem par ES pārņemtajiem tiesību aktiem un

ES Tiesas lietām

Procents no pārņemtajiem ES

tiesību aktiem un ES Tiesas lietām, par kurām iespējams

saņemt jaunumus

0 %

100 %

100 %

3.

Soļu skaits, kuri nepieciešami,

lai noskaidrotu jaunumus par ES tiesību akta pārņemšanas

statusu vai jaunumus par ES Tiesas lietām

Soļu skaits

6*

3

3

4.

Ārējā portāla apmeklētāju skaits

gadā

Skaits

7600

9000

10000

5.

ES

tiesību aktu un ES Tiesas lietu skaits, par kuru

izmaiņām lietotāji vēlas saņemt jaunumus

Vienumu skaits

-

250

250

*Soļu skaits

norādīts vienai pārbaudes reizei, bet, veicot pārbaudi

manuāli, jārēķinās, ka šādas darbības ir jāatkārto vairākas

reizes, jo precīzi nav iespējams prognozēt, kad tieši

izmaiņas ir notikušas.

Projekta iznākuma rādītāji

Nr. p. k.

Iznākuma rādītājs

Mērvienība

Sasniedzamā vērtība projekta

beigās

1.

Pilnveidoti vai no jauna

izstrādāti publiskās pārvaldības procesi

skaits

3

2.

Publicētas datu kopas atvērto

datu portālā

skaits

3

3.

Izstrādāta koplietošanas

funkcionalitāte

skaits

1

Saistība ar

iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un

ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Ieguldījums

specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāju sasniegšanā

Projekta īstenošana nodrošinās ieguldījumu SAM rezultāta

rādītājos atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada

17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības

programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko

datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes

un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma

"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide,

publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība"

īstenošanas noteikumi" 7.1. apakšpunktā minētajiem

iznākuma un rezultāta rādītājiem.

Iznākuma rādītāji - līdz 2023. gada 31. decembrim

tiks pilnveidoti trīs publiskās pārvaldes darbības procesi:

1) ES tiesību aktu pārņemšana, ieviešana un kontrole;

2) pārkāpumu procedūru uzskaite;

3) tiesu lietu uzskaite.

Sociālekonomiskais indikatīvais

lietderīgums

Pēc projekta īstenošanas valsts pārvaldei un sabiedrībai būs

vairāki ieguvumi un resursu ietaupījums, kas atsvērs ieguldītās

investīcijas.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam ESTAPIKS attīstības

izmaksas ir 500 000 euro. Papildus jāparedz

75 000 euro gadā sistēmas uzturēšanai jeb

15 %. Izmaksu indikatīvais sadalījums ir šāds:

1) informācijas sistēmas funkcionalitātes, tai skaitā

drošības atjauninājumi - 5 %;

2) sistēmas nepārtrauktas darbības nodrošināšana,

operatīva reaģēšana problēmu gadījumos - 8 %;

3) informācijas sistēmas tehniskais atbalsts un drošības

pārvaldība - 2 %.

Kopā 10 gadu periodā projekta izstrādes un uzturēšanas

izmaksas veido 1 250 000 EUR.

Indikatīvs finanšu ietaupījumu

aprēķins

ES tiesību aktu pārņemšanas

procesa gaita

ESTAPIKS versija ir būvēta uz novecojušas tehnoloģiskās bāzes,

kas jebkurā brīdī var pārtraukt darbību un var nebūt pieejama. Ja

ESTAPIKS pārtrauktu darboties, tad Tieslietu ministrijai

(turpmāk - TM) un citām ministrijām vienīgā iespēja

būtu īstenot ES tiesību aktu pārņemšanas kontroles un

koordinācijas procesu ar e-pastu un papīra dokumentu palīdzību

vai sazinoties telefoniski. TM darbiniekiem rakstiski vai

elektroniski būtu jāinformē par jauniem ES tiesību aktiem, kurus

nepieciešams pārņemt, jālūdz ministrijas informēt par plānotajiem

ES tiesību akta izpildes pasākumiem, regulāri jālūdz papildināt

tabulu Word formātā ar aktuālu informāciju par tiesību

aktu virzību, kā arī ar vēstuļu vai e-pastu palīdzību vai

telefoniski jāatgādina par pārņemšanas termiņiem, pašiem jāuztur

ES tiesību aktu reģistrs, kurā apkopot visu saņemto informāciju.

Šāds kontroles un koordinācijas procesa īstenošanas veids ir ļoti

laikietilpīgs un prasa daudz manuāla darba gan TM kā

kontrolējošai iestādei, gan citām iesaistītajām ministrijām.

Kopā gada laikā būtu nepieciešamas

49 050 euro papildu izmaksas (10 gadu laikā

papildu izmaksas būtu 490 500 euro), pieņemot,

ka:

1) gadā tiek izdoti apmēram 600 ES tiesību akti,

attiecībā uz kuriem jānodrošina pārņemšanas ieviešanas kontrole

un koordinācija;

2) lai nodrošinātu ES tiesību aktu koordinēšanu un

kontroli, TM būtu nepieciešama atbilstoša speciālista iesaiste uz

1,5 slodzi (piekritības izskatīšanai un apstiprināšanai, izpildes

statusa noskaidrošanai un uzturēšanai vienotā reģistrā un citām

ar koordināciju un kontroli saistītajām darbībām). Attiecīgās

kvalifikācijas speciālista algas izmaksas būtu

36 787 euro gadā (vienas slodzes izmaksas

ir 24 525 euro gadā);

3) iesaistītajām ministrijām viena ES tiesību akta

apstrādei papildus būtu nepieciešams nodrošināt vēl vidēji divas

stundas manuāla darba, kas gada laikā visās ministrijās būtu

apmēram pusslodze speciālista darba, kura izmaksas būtu

12 263 euro gadā.

Tiesu lietas

ESTAPIKS versija ir būvēta uz tik vecas tehnoloģiskās bāzes,

ka tā var jebkurā brīdī pārtraukt strādāt, šādā gadījumā TM

vienīgā iespēja būtu nodrošināt informācijas un dokumentu apriti

tiesu lietās starp ministrijām, izmantojot e-pastu, papīra

dokumentus vai sazinoties pa telefonu. Dažādu tiesu lietu

kopīgais skaits ir ļoti liels. Visvairāk papildu manuālais darbs

būtu nepieciešams, lai apstrādātu ES tiešās tiesas lietas.

Kopā vienas ES tiešās tiesas lietas apstrādei būtu

nepieciešams papildus apmēram pusslodzes speciālista darbs, un tā

izmaksas gadā būtu 12 263 euro (10 gadu

laikā papildu izmaksas būtu 122 630 euro),

pieņemot, ka:

1) nedēļā tiek apstrādātas vidēji 25 ES tiešās tiesas

lietas;

2) vidēji vienas ES tiešās tiesas lietas apstrādei TM un

ministrijām informācijas saņemšanai, atbildes nosūtīšanai,

iesaistes gadījumā vairākkārtējai komunikācijai ar TM

darbiniekiem būtu nepieciešamas vismaz četras stundas papildu

manuāla darba.

Indikatīvs sociālekonomisko ieguvumu

aprēķins

Soda naudas apmērs

Ja ES tiesību aktu pārņemšanas termiņš tiek kavēts, Latvijai

jāmaksā soda nauda un kavējuma nauda. Soda nauda var tikt

noteikta no 156,4 euro dienā līdz

3128 euro dienā un kavējuma nauda no

476 euro dienā līdz 28 560 euro

dienā, līdz ar to tās var būt ievērojamas naudas summas. Pat ja

tikai viena ES tiesību akta ieviešana kavējas tikai par vienu

nedēļu (septiņām dienām), kopējā soda naudas un kavējuma

naudas summa var būt 113 120 euro (pieņemot, ka

vidējā soda naudas summa par vienu dienu ir 1642 euro

un vidējā kavējuma naudas summa par vienu dienu ir

14 518 euro).

Saskaņā ar statistikas datiem 2017. gadā Latvijā bija

septiņas pārkāpuma procedūras, bet līdz šim ir izdevies

izvairīties no soda un kavējuma naudas maksāšanas, jo valstīm

tika dota iespēja novērst trūkumus noteiktā laikā jau pēc ES

tiesību akta pārņemšanas termiņa beigām. Šobrīd tiesiskais

regulējums ir mainījies un tiks piemērotas daudz stingrākas

prasības un soda un kavējuma maksas tiks aprēķinātas jau ar pirmo

kavējuma dienu. Līdz ar to ir daudz lielāka varbūtība, ka

Latvijai būs jāmaksā soda un kavējuma naudas.

Pat ja 10 gadu laikā ES tiesību aktu pārņemšanas kavējumi būtu

tikai trijos gadījumos, kopējais soda naudas apmērs būtu

339 360 euro. Latvijai piestādītās soda naudas

būtu jāmaksā no valsts budžeta, un šos līdzekļus nebūtu iespējams

izmantot citu sabiedrībai svarīgu mērķu īstenošanai.

Jaunumu saņemšana par ES

tiesību aktu pārņemšanu un ES Tiesas lietām

Šobrīd informāciju par ES tiesību aktu pārņemšanas procesu un

jaunumiem ES Tiesas lietās iegūt ir sarežģīti un darbietilpīgi,

jo interesentam ir manuāli vairākas reizes jāpārbauda

informācija. Kopumā viena ES tiesību akta pārņemšana vai ES

Tiesas lietas iztiesāšana var ilgt pat gadiem. Jaunizveidotā

sistēma dotu iespēju iedzīvotājiem iegūt nepieciešamo informāciju

ātri un ērti, izmantojot pierakstīšanos uz jaunumiem. Šobrīd nav

pieejama precīza statistika par to, cik liela varētu būt

iedzīvotāju, uzņēmēju un valsts/pašvaldību iestāžu darbinieku

interese par ES tiesību aktu pārņemšanu un ES Tiesas lietām.

Kopā gadā interesentiem būtu nepieciešamas indikatīvi 1750

stundas informācijas meklēšanai un apstrādei, līdz ar to papildu

izmaksas gadā būtu 12 845 euro1

(1750 stundas x 7,34 euro (vidējā stundas likme) =

12 845 euro) un 10 gadu laikā

128 450 euro, pieņemot, ka:

1) gadā varētu interesēties vismaz par 250 dažādu ES

tiesību aktu pārņemšanas statusu un/vai ES Tiesas lietu statusu

gadā;

2) informācijas pirmreizējai atrašanai būtu jāvelta

apmēram viena stunda gadā, jo būtu nepieciešams noskaidrot

konkrētus ES normatīvā akta metadatus vai ES Tiesas lietas

metadatus. Ņemot vērā šos datus, būtu nepieciešams meklēt

informāciju dažādos avotos un izdarīt secinājumus par statusu

(250 lietas x viena stunda = 250 stundas gadā);

3) informācija būtu manuāli periodiski jāpārbauda, jo ES

tiesību akta pārņemšana un ES Tiesas lietas var ilgt arī vairākus

gadus un to, ka pārbaudes tiktu veiktas vidēji reizi mēnesī un

katra šāda pārbaude vidēji prasītu 0,5 stundas (jo pārbaudes

jāveic gan ESTAPIKS ārējā portālā, gan jāpārbauda saistīto

nacionālo tiesību aktu statuss citās sistēmās) (250 lietas x

sešas stundas gadā = 1500 stundas gadā).

Informācija par ES tiesību

aktu pārņemšanu un ES Tiesas lietām

Esošais ārējais portāls ir izveidots pirms vairākiem gadiem,

un tā dizains un funkcionalitāte neatbilst mūsdienu prasībām, jo

informācijā ir grūti orientēties, tā ir grūti pārskatāma un

meklēšana ir komplicēta. Izstrādājot ārējā portāla jauno versiju,

tiks nodrošināta iespēja lietotājiem, kuri ārējā portālā vēlēsies

iepazīties ar informāciju par ES tiesību aktu pārņemšanu un ES

Tiesas lietām, ērtāk iegūt informāciju un līdz ar to lietotājiem

būs jāpatērē mazāk laika. Pieņemot, ka ārējo portālu gada laika

apmeklēs 10 000 lietotāju un katrs no tiem ieekonomēs vidēji

18 minūtes, gada laikā papildu izmaksas būs 3000 stundas jeb

22 012 euro (3000 stundas x

7,34 euro (vidējā stundas likme) =

22 020 euro), 10 gadu laikā

220 200 euro.

Projekta īstenošanas indikatīvais sociālekonomiskais ieguvums

10 gadu laikā varētu būt 688 010 euro un

indikatīvais finanšu ieguvums 10 gadu laikā varētu būt

613 130 euro, kas kopā ir

1 301 140 euro. Savukārt 10 gadu laikā

projekta izmaksas veidos 1 250 000 euro, no

tām 500 000 euro ir projekta īstenošanas

izmaksas un 750 000 euro ir uzturēšanas

izmaksas. Līdz ar to kopējais ieguvums no projekta ir lielāks

nekā plānotās investīcijas.

1 Aprēķinos izmantoti

Finanšu ministrijas mājaslapā publicētie galvenie

makroekonomiskie rādītāji un prognozes

Ministru prezidenta biedrs,

tieslietu ministrs J. Bordāns