10. pants

Vairāku valstu izdošanas vai nodošanas lūgumi

1. Ja lūguma saņēmēja valsts saņem lūgumu no lūguma iesniedzējas valsts un no jebkuras citas valsts vai valstīm vienas un tās pašas personas izdošanai par vienu un to pašu vai dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde nosaka, kurai valstij, ja vispār kādai, tā nodos personu.

2. Ja lūguma saņēmēja valsts saņem izdošanas lūgumu no Amerikas Savienotajām Valstīm un nodošanas lūgumu atbilstoši Eiropas apcietināšanas lēmumam par vienu un to pašu personu un par vienu un to pašu vai dažādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lūguma saņēmējas dalībvalsts atbildīgā iestāde nosaka, kurai valstij, ja vispār kādai, tā nodos personu. Šajā gadījumā atbildīgā iestāde ir lūguma saņēmējas dalībvalsts izpildiestāde, ja šī iestāde pieņem lēmumus par konkurējošiem lūgumiem saskaņā ar spēkā esošo divpusējo izdošanas līgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm un dalībvalsti; ja tas nav paredzēts divpusējā izdošanas līgumā, kompetento iestādi nozīmē attiecīgā dalībvalsts, ievērojot 19.pantu.

3. Lūguma saņēmēja valsts, pieņemot lēmumu saskaņā ar 1. un 2.punktu, ņem vērā visus būtiskos faktorus tai skaitā un ne tikai faktorus, kas noteikti piemērojamā izdošanas līgumā, un, ja vēl nav noteikti, šādus faktorus:

a) vai lūgumi tika iesniegti atbilstoši līgumam;

b) vietu, kur izdarīts katrs noziedzīgais nodarījums;

c) lūguma iesniedzējas valsts attiecīgās intereses;

d) noziedzīgo nodarījumu smagumu;

e) cietušās personas pilsonību;

f) turpmākas izdošanas iespējamību lūguma iesniedzēju valstu starpā; un

g) lūgumu saņemšanas hronoloģisko secību no iesniedzējām valstīm.