Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līgumu

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Stāšanās spēkā un izbeigšanās

1. Šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Līgumslēdzējas puses apmainās ar dokumentiem, kuros norādīts, ka tās ir pabeigušas šim nolūkam nepieciešamās iekšējās procedūras. Šajos dokumentos arī norāda par 3.panta 2. un 3.punktā minēto pasākumu izpildi.

2. Katra no Līgumslēdzēja pusēm var izbeigt šo līgumu jebkurā laikā, par to rakstiski informējot otru Līgumslēdzēju pusi. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.

Iepriekš minēto apliecinot, šo līgumu ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Vašingtonā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit piektajā jūnijā divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Por la Unión Europea

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Voor de Europese Unie

Pela União Europeia

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

[Eiropas Savienības vārdā]

Por los Estados Unidos de América

For Amerikas Forenede Stater

Für die Vereinigten Staaten von Amerika

For the United States of America

Pour les États-Unis d'Amérique

Per gli Stati Uniti d'America

Voor de Verenigde Staten van Amerika

Pelos Estados Unidos da América

Amerikan yhdysvaltojen puolesta

På Amerikas förenta staters vägnar

[Amerikas Savienoto Valstu vārdā]

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma paskaidrojums

Šis paskaidrojums atspoguļo vienošanos par dažu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību noteikumu piemērošanu, par kuriem vienojušās Līgumslēdzējas puses.

Par 8.pantu

Attiecībā uz savstarpējo tiesisko palīdzību administratīvajām iestādēm saskaņā ar 8.panta 1.punktu, minētā punkta pirmais teikums uzliek pienākumu sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību Amerikas Savienoto Valstu federālajām administratīvajām iestādēm un dalībvalstu administratīvajām iestādēm, kas to lūdz. Saskaņā ar minētā punkta otro teikumu savstarpējo tiesisko palīdzību var sniegt arī citām administratīvajām iestādēm, kas nav federāla līmeņa vai kas ir vietēja līmeņa iestādes. Izvēle par šo iespēju tomēr ir lūguma saņēmējas valsts ziņā.

Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka saskaņā ar 8.panta 1.punkta pirmo teikumu savstarpējo tiesisko palīdzību piešķirs lūguma iesniedzējai administratīvajai iestādei, kas lūguma iesniegšanas brīdī veic izmeklēšanu par faktiem kriminālvajāšanas uzsākšanas nolūkā vai, lai tos nodotu izskatīšanai iestādēm, kuras ir kompetentas veikt izmeklēšanu saskaņā ar to likumīgo mandātu, kā tas precizēts iepriekš. Fakts, ka lūguma iesniegšanas brīdī šī iestāde plāno kriminālvajāšanas pasākumus, neizslēdz to, ka rezultātā veiktie pasākumi var attiekties tikai uz sankcijām, kam nav krimināla rakstura. Līdz ar to, pamatojoties uz savstarpējā tiesiskā palīdzības lūguma izpildi atbilstoši 8.panta 1.punktam, lūguma iesniedzēja administratīvā iestāde var secināt, ka kriminālvajāšana vai krimināllietas nodošana izskatīšanai nebūtu piemērota. Šādas iespējamās sekas nekādi neietekmē Līgumslēdzēju pušu pienākumu sniegt palīdzību, pamatojoties uz šo pantu.

Tomēr lūguma iesniedzēja administratīvā iestāde nevar atsaukties uz 8.panta 1.punktu, lai lūgtu savstarpēju palīdzību, ja tā neplāno veikt kriminālvajāšanu vai krimināllietas nodošanu izskatīšanai, vai lietās, kurās jautājumi, par kuriem veic izmeklēšanu, nav pakļauti kriminālsankcijām vai krimināllietas nodošanai izskatīšanai, pamatojoties uz lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem.

Eiropas Savienība atgādina, ka šā līguma priekšmets ietilpst noteikumos par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kas noteikta VI sadaļā līgumā par Eiropas Savienību, un ka līgums ir noslēgts, pamatojoties uz šiem noteikumiem.

Par 9.pantu

Līguma 9.panta 2.punkta "b" apakšpunkta mērķis ir nodrošināt, ka palīdzības atteikumu, pamatojoties uz datu aizsardzību, būtu iespējams izdarīt tikai izņēmuma gadījumos. Šāda situācija varētu rasties, ja, līdzsvarojot nozīmīgākās intereses, kas ir saistītas ar konkrēto lietu, (sabiedrības intereses, tai skaitā efektīva tieslietu organizācija, no vienas puses, un privāto interešu aizsardzība, no otras puses), lūguma iesniedzējas valsts lūgto konkrēto datu nodošana radītu tik būtiskas grūtības, ka lūguma saņēmēja valsts uzskata, ka tiek skartas tās būtiskākās intereses, un šādi pamato atteikumu. Līdz ar to ir izslēgts, ka lūguma saņēmēja valsts atsaka sadarbību, pamatojoties uz plašu, kategorisku vai sistemātisku datu aizsardzības piemērojumu. Tādējādi faktu, ka lūguma iesniedzējai un lūguma saņēmējai valstij ir dažādas datu konfidencialitātes aizsardzības sistēmas, (piemēram, kad lūguma iesniedzējā valstī nav īpašas datu aizsardzības iestādes), vai faktu, ka tām ir dažādi personas datu aizsardzības līdzekļi (piemēram, lūguma iesniedzēja valsts izmanto citus līdzekļus nekā datu izdzēšana, lai saglabātu tādu personas datu konfidencialitāti vai pareizību, kas ir tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā), nevar uzlikt kā papildu nosacījumu, piemērojot 9.panta 2.punkta "a" apakšpunktu.

Par 14.pantu

Līguma 14.pants paredz, ka šis līgums neliedz pēc tā stāšanās spēkā noslēgt divpusējus līgumus par savstarpējo tiesisko palīdzību starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstoši šā līguma noteikumiem.

Ja kāds no līgumā paredzētajiem noteikumiem rada darbības grūtības Amerikas Savienotajām Valstīm un vienai vai vairākām dalībvalstīm, šādas grūtības vispirms ir jāatrisina, ja iespējams, attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm apspriežoties, vai, ja tas nepieciešams, izmantojot līgumā paredzētās apspriešanās procedūras. Ja nav iespējams atrisināt šādas darbības grūtības tikai apspriežoties, tad tiek uzskatīts par atbilstošu līgumam tas, ka turpmāko divpusējo līgumu starp dalībvalsti vai dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm darbībai būtu jānodrošina realizējams alternatīvs mehānisms, kas atbilst konkrētu noteikumu mērķiem, kuru dēļ rodas grūtības.