4. pants

Banku informācijas identifikācija

1. a) Pēc lūguma iesniedzējas valsts lūguma lūguma saņēmēja valsts saskaņā ar šā panta noteikumiem nekavējoties noskaidro, vai bankām, kas atrodas tās teritorijā, ir informācija par to, vai identificētai fiziskai vai juridiskai personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir bankas konts vai konti. Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij tās izmeklēšanas rezultātus.

b) Darbības, kas minētas "a" apakšpunktā, var piemērot arī ar mērķi identificēt:

i) informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas notiesātas vai citādi iesaistītas noziedzīgos nodarījumos;

ii) finanšu iestāžu, kas nav bankas, rīcībā esošu informāciju; vai

iii) finanšu darījumus, kas nav saistīti ar bankas kontiem.

2. Šā panta 1.punktā minētajā lūgumā ietver:

a) norādi par fiziskas vai juridiskas personas identitāti, kas ļauj noteikt šo kontu vai darījumu atrašanās vietu; un

b) pietiekamu informāciju, kas ļauj lūguma saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm:

i) pamatoti uzskatīt, ka attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir iesaistīta noziedzīgā nodarījumā un ka bankām vai finanšu iestādēm, kas nav bankas, lūguma saņēmējas valsts teritorijā varētu būt pieprasītā informācija; un

ii) secināt, ka meklētā informācija attiecas uz kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

c) ciktāl iespējams, informāciju par to, kura banka vai finanšu iestāde, kas nav banka, varētu būt iesaistīta, kā arī citu informāciju, kuras pieejamība varētu palīdzēt samazināt izmeklēšanas apjomu.

3. Lūgumus saskaņā ar šo līgumu nosūta:

a) centrālās iestādes, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par savstarpējo tiesisko palīdzību, vai dalībvalstu iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas nozīmētas saskaņā ar 15.panta 2.punktu; un

b) Amerikas Savienoto Valstu iestādes, kas ir atbildīgas par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas nozīmētas saskaņā ar 15.panta 2.punktu.

Pēc šā līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses diplomātisko notu apmaiņas ceļā var vienoties mainīt kanālus lūgumu nosūtīšanai saskaņā ar šo pantu.

4. a) Saskaņā ar "b" apakšpunktu valsts, ievērojot 15.pantu, var ierobežot tās pienākumu sniegt palīdzību, paredzot, ka palīdzības sniegšana attiecas uz:

i) noziedzīgiem nodarījumiem, par ko paredzēts sods gan saskaņā ar lūguma iesniedzējas, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem;

ii) noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzētais maksimālais sods ietver brīvības atņemšanu vai apcietinājumu uz vismaz četriem gadiem lūguma iesniedzējā valstī, un vismaz uz diviem gadiem lūguma saņēmējā valstī; vai

iii) iepriekš norādītiem smagiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas sodāmi saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

b) Valsts, kas ierobežo tās pienākumu saskaņā ar "a" apakšpunkta "ii" vai "iii" apakšpunktu, ļauj vismaz identificēt kontus, kas saistīti ar teroristiskām darbībām vai tādu ienākumu legalizēšanu, kas iegūti no virknes smagu noziedzīgu nodarījumu, kas sodāmi gan saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts, gan lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

5. Saskaņā ar šo pantu palīdzību nevar liegt, pamatojoties uz pienākumu ievērot banku noslēpumu.

6. Lūguma saņēmēja valsts atbild uz lūgumu uzrādīt dokumentus, kas saistīti ar kontiem vai darbībām, kas identificētas saskaņā ar savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām valstīm, vai, ja šāda līguma nav, saskaņā ar tās iekšējo tiesību noteikumiem.

7. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no pārmērīga apgrūtinājuma uzlikšanas lūguma saņēmējām valstīm šā panta piemērošanā. Ja tomēr lūguma saņēmējai valstij ir jācieš pārmērīgs apgrūtinājums, tai skaitā bankām, vai tāpēc, ka izmanto saziņas līdzekļus, kas paredzēti šajā pantā, Līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriedes, lai atvieglotu šā panta piemērošanu, tai skaitā veicot nepieciešamos pasākumus ar mērķi samazināt pastāvošos un turpmākos apgrūtinājumus.