9. pants

Lietošanas ierobežojumi personas datu un citu datu aizsardzības nolūkos

1. Lūguma iesniedzēja valsts var izmantot jebkādus pierādījumus vai informāciju, kas iegūta no lūguma saņēmējas valsts:

a) kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos;

b) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus tās sabiedrības drošībai;

c) ārpus kriminālprocesuālajām vai administratīvi procesuālajām darbībām, kas tieši saistītas ar izmeklēšanu vai tiesvedību:

i) kas minētas "a" apakšpunktā; vai

ii) par kurām sniegta savstarpējā tiesiskā palīdzība saskaņā ar 8. pantu.

d) jebkādos citos nolūkos, ja informācija vai pierādījumi ir darīti zināmi atklātībai tiesas procesos, kam tie tika paredzēti un nosūtīti, vai jebkurā no "a", "b" un "c" apakšpunktā minētiem gadījumiem; un

e) jebkādos citos nolūkos — tikai ar lūguma saņēmējas valsts iepriekšēju piekrišanu.

2. a) Šis pants neierobežo lūguma saņēmējas valsts iespēju noteikt papildu nosacījumus īpašos gadījumos, kad attiecīgo palīdzības lūgumu nevar izpildīt bez šo nosacījumu ievērošanas. Ja saskaņā ar šo punktu ir noteikti papildu nosacījumi, lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzējai valstij sniegt informāciju par pierādījumu vai informācijas izmantošanu.

b) Lūguma iesniedzējas valsts kā "a" apakšpunktā minēto nosacījumu pierādījumu vai informācijas izsniegšanai var izvirzīt vispārējus ierobežojumus, kas ir saistīti ar lūguma saņēmējas valsts tiesiskajiem standartiem personas datu apstrādes jomā.

3. Ja lūguma saņēmēja valsts pēc paziņošanas lūguma iesniedzējai valstij uzzina apstākļus, kas varētu pamatot papildu nosacījuma noteikšanu konkrētajā lietā, tā var uzsākt apspriedes ar lūguma iesniedzēju valsti, lai noteiktu, ciktāl var aizsargāt pierādījumus un informāciju.

4. Šā panta vietā lūguma saņēmēja valsts var piemērot spēkā esošā divpusējā savstarpējās tiesiskās palīdzības līguma noteikumus par pierādījumu un informācijas izmantošanas robežām, ja tā rezultātā pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumi būs mazāki nekā tie, ko paredz šis pants.

5. Ja šā līguma parakstīšanas brīdī spēkā esošs divpusējs savstarpējās tiesiskās palīdzības līgums starp dalībvalsti un Amerikas Savienotajām Valstīm ierobežo pienākumu sniegt palīdzību attiecībā uz atsevišķiem nodarījumiem nodokļu jomā, attiecīgā dalībvalsts 3.panta 2.punktā paredzētajā instrumentu apmaiņas brīdī ar Amerikas Savienotājām Valstīm var norādīt, ka attiecībā uz šiem nodarījumiem tā turpinās piemērot līguma noteikumus par pierādījumu un informācijas izmantošanas ierobežojumiem.