17. pants

Šā nolīguma deponēšana ģenerālsekretāram

Pēc 1976. gada 31. decembra šā nolīguma oriģinālu

deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš

nosūta apstiprinātus norakstus visām šā nolīguma 5. pantā

minētajām valstīm.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās attiecīgi pilnvarotās

personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

PARAKSTĪTS Ženēvā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit piektā

gada piecpadsmitajā novembrī vienā eksemplārā angļu, franču un

krievu valodā; visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski.

I pielikums

STARPTAUTISKAIS E-CEĻU TĪKLS

Paskaidrojumi

1. Galvenās nozīmes ceļiem un vidējas nozīmes ceļiem, ko sauc

par A kategorijas ceļiem, ir divciparu numuri; ceļu atzariem,

apvadceļiem un pievedceļiem, ko sauc par B kategorijas

ceļiem, ir trīsciparu numuri.

2. Galvenās nozīmes ceļiem ziemeļu-dienvidu virzienā ir

divciparu nepāra numuri, kuru pēdējais cipars ir 5 un kuri pieaug

virzienā no rietumiem uz austrumiem. Galvenās nozīmes ceļiem

austrumu-rietumu virzienā ir divciparu pāra numuri, kuru pēdējais

cipars ir 0 un kuri pieaug virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem.

Vidējas nozīmes ceļiem attiecīgi ir divciparu nepāra un divciparu

pāra numuri, kuri izvietoti starp to galvenās nozīmes ceļu

numuriem, starp kuriem tie atrodas. B kategorijas ceļiem ir

trīsciparu numuri, kuru pirmais cipars sakrīt ar tā tuvākā

galvenās nozīmes ceļa numuru, kurš atrodas uz ziemeļiem no

attiecīgā B kategorijas ceļa, un otrais cipars sakrīt ar tā

tuvākā galvenās nozīmes ceļa numuru, kurš atrodas uz rietumiem no

attiecīgā B kategorijas ceļa; trešais cipars ir kārtas

numurs.

3. Ziemeļu-dienvidu A kategorijas ceļiem, kuri atrodas uz

austrumiem no ceļa E 99, ir trīsciparu nepāra numuri no 101

līdz 129. Uz šiem ceļiem attiecas pārējie 2. punktā minētie

noteikumi.

4. Ceļu atzariem, apvadceļiem un pievedceļiem, kuri atrodas uz

austrumiem no E 101, ir trīsciparu numuri, kuri sākas ar 0, - no

001 līdz 099.

AUTOCEĻU

SARAKSTS

A. GALVENIE CEĻI

(1) Rietumu-austrumu virziens

a) Galvenās nozīmes

ceļi

E 10

A - Narvika - Kiruna - Lulea

E 20:

Šanona - Limerika - Portlīše - Dublina … Liverpūle -

Mančestera - Bredforda - Līdsa - Halla … Esbjerga - Koldinga

- Midelfārta - Odense - Korsēra - Kēge - Kopenhāgena -

Malmo - Helsingborga - Halmstada - Gēteburga - Orebro -

Arboga - Esklistuna - Sēdertelje - Stokholma ... Tallina -

Sanktpēterburga.

E 30

Korka - Vaterforda - Veksforda - Roslēra … Fišgvarda - Svonsī

- Kārdifa - Ņuporta - Bristole - Londona - Kolčestera -

Ipsviča - Feliksstova ... Huka van Hollanda - Hāga - Gauda -

Utrehta - Amersforta - Oldenzāle - Osnabrika - Bādeinhauzena

- Hannovere - Braunšveiga - Magdeburga - Berlīne - Svebodzina

- Poznaņa - Lovice - Varšava - Bresta - Minska - Smoļenska -

Maskava - Rjazaņa - Penza - Samāra - Ufa - Čeļabinska -

Kurgāna - Išima - Omska

E 40

Kalē - Ostende - Ģente - Brisele - Lježa - Āhene - Ķelne -

Olpe - Gīsene - Bādhersfelde - Herleshauzena - Eizenaha -

Erfurte - Gēra - Hemnica - Drēzdene - Gerlica - Legņica -

Vroclava - Opole - Glivice - Krakova - Pržemisla - Ļvova -

Rovna - Žitomira - Kijeva - Harkova -Rostova pie Donas -

Luganska - Volgograda - Astrahaņa - Atiraja - Beineja -

Kungrada - Nukusa - Dashausa - Buhāra - Navoja - Samarkanda -

Džizaka - Taškenta - Šimkenta - Taraza - Biškeka -

Almati - Sariozeka - Taldikurgana - Učarala -

Takeskena - Ajaguza - Georgijevka - Ustkamenogorska -

Ridera.

E 50

Bresta - Renna - Lemāna - Parīze - Reimsa - Meca - Sārbrukena

- Manheima - Heilbronna - Nirnberga - Rozvadova - Pilzene -

Prāga - Jihlava - Brno - Trencina - Prešova - Košice - Višne

Nemecke - Užhoroda Mukačeva - Strija - Ternopole - Hmeļņicka

- Viņņica - Umaņa - Kirovograda - Dņepropetrovska - Doņetska

- Rostova pie Donas - Armavira - Miņeraļnije Vodi -

Mahačkala

E 60

Bresta - Nante - Tūra - Orleāna - Kurtenī - Bona - Bezansona

- Belforta - Milūza - Bāzele - Cīrihe - Vintertūra -

Sanktgallene - Sanktmargrētena - Lauteraha - Feldkirhe -

Imste - Insbruka - Vergle - Rozenheima - Zalcburga - Linca -

Vīne - Nikelsdorfa - Mošonmaģarovāra - Ģēra - Budapešta -

Pišpekladāna - Oradeja - Kluža-Napoka - Turda - Tirgu Mureša

- Brasova - Ploješti - Bukareste - Urziceni - Slobozija -

Hiršova - Konstanca - Adžidža ... Poti - Samtredija -

Kašuri - Tbilisi - Gandja - Evlaka - Baku … Turkmenbaši -

Gizilarbata - Ašhabada - Tedžena - Mari - Čardžou - Alata -

Bukareste - Karši - Guzai - Šeroboda - Termisa - Dušanbe -

Džirgatala - Sari Taša - Irkeštama.

E 70

Koruņa - Oviedo - Bilbao - Sansebastiāna - Bordo -

Klermona-Ferāna - Liona - Šamberī - Suza - Turīna -

Aleksandrija - Tortona - Breša - Verona - Mestre (Venēcija) -

Palmanova - Trieste - Ļubļana - Zagreba - Djakovo - Belgrada

- Vršaca - Timišoara - Karansebeša - Drobeta-Turnu Severana -

Krajova - Aleksandrija - Bukareste - Džurdžu - Ruse -

Razgrada - Šumena - Varna ... Samsuna - Orda - Giresuna -

Trabzona - Batumi - Poti

E 80

Lisabona - Santarema - Leirija - Koimbra - Aveiru

(Albergārija) - Vizeu - Guarda - Vilara - Formosa - Salamanka

- Burgosa - Sansebastiāna - Po - Tulūza - Narbonna - Nīma -

Eksanprovansa - Nica - Ventimilja - Savona - Dženova -

Spēcija - Migliarino - Livorno - Groseto - Čivitavekija -

Roma - Peskāra ... Dubrovniki - Petrovaka - Podgorica -

Priština - Niša - Dimitrovgrada - Sofija - Plovdiva -

Svilengrada - Edirne - Babaeski - Silivri - Stambula - Izmira

- Adapazari - Bolu - Gerede - Ilgaza - Amasia - Niksāra -

Refahije - Erzindžana - Askale - Erzuruma - Ari - Ģurbulaka -

Irāna (Irānas Islāma Republika)

E 90

Lisabona - Montijo - Setubala - Evora - Kaja - Badahosa -

Madride - Saragosa - Lerida - Barselona … Marsala - Alkamo -

Palermo - Buonfornello Mesīna ... Režo di Kalabrija -

Katandzāro - Krotone - Sibari - Metaponto - Taranto -

Brindizi ... Igumenica - Janina - Kozani - Saloniki -

Aleksandropole - Ipsala - Kešana - Gelibolu ... Lapseki -

Bursa - Eskisehira - Sivrihisara - Ankara - Aksarai - Adana -

Toprakkale - Gaziantepa - Sanli Urfa - Nusaibina - Džizre -

Habūra - Irāka

b) Vidējas nozīmes

ceļi

E 04

Helsingborga - Jenčēpinga - Norčēpinga - Sēdertelje -

Stokholma - Sundsvalla - Ūmeo - Lulea - Haparanda -

Torne

E 06

Trelleborga - Malmo - Halmstada - Gēteborga - Oslo -

Lillehammere - Tronheima - Narvika - Olderfjorda - Kārašoka -

Kirkenes

E 08

Tromse - Nūrhjūstbotna - Skibotn - Kilpisjervi - Torne - Oulu

- Vāsa - Turku

E 12

Mo i Rana - Ūmeo ... Vāsa - Tampere - Helsinki

E 14

Tronheima - Stūrljēna - Estersunda- Sundsvalla

E 16

Londonderija - Belfāsta … Glāzgova - Edinburga … Bergena -

Fagernesa - Oslo

E 18

Kreigevona - Belfāsta - Lārna ... Strenrāra - Gretna -

Kārlaila - Ņūkāsla ... Kristiansanda - Oslo - Orebro - Arboga

- Vesterosa - Stokholma/Kapelskāra ... Mariehamna … Turku/

Nāntali - Helsinki - Vālimā - Sanktpēterburga

E 22

Holiheda -Čestera - Varingtona - Mančestera - Līdsa -

Donkastera - Iminghema … Amsterdama - Groningena - Oldenburga

- Brēmene - Hamburga - Lībeka - Rostoka - Štrālzunde -

Zasnitzhāfena … Trelleborga - Malmo - Kalmara - Norčēpinga

... Ventspils - Rīga - Rēzekne - Veļikie Luki - Maskava -

Vladimira - Ņižnijnovgoroda - Kazaņa - Elabuga - Perma -

Jekaterinburga - Tjumeņa - Išima

E 24

Birminghema - Kembridža - Ipsviča

E 26

Hamburga - Berlīne

E 28

Berlīne - Šcecina - Goleņova - Košalina - Gdaņska ...

Kaļiņingrada - Tolpaki - Ņesterova - Marijampole - Viļņa -

Minska

E 32

Kolčestera - Harviča

E 34

Zēbrige - Antverpene - Eindhovena - Venlo - Oberhauzena -

Dortmunde - Bādeinhauzena

E 36

Berlīne - Libenava - Kotbusa - Legņica

E 38

Gluhova - Kurska - Voroņeža - Saratova - Uraļska - Aktobe -

Karabutaka - Araļska - Novokazalinska - Kzilorda -

Šimkenta.

E 42

Denkerka - Lille - Monsa - Šarlruā - Namīra - Lježa - Senvita

- Vitliha - Bingena - Vīsbādene - Frankfurte pie Mainas -

Ašafenburga

E 44

Havra - Amjēna - Šarlevila-Mezjēra - Luksemburga - Trīre -

Koblenca - Gīsene

E 46

Šerbūra - Kāna - Ruāna - Reimsa - Šarlevila-Mezjēra -

Lježa

E 48

Šveinfurte - Beirūta - Marktredvica - Heba - Karlovi Vari -

Prāga

E 52

Strasbūra - Apenvaiere - Karlsrūe - Štutgarte - Ulma -

Minhene - Zalcburga

E 54

Parīze - Šomona - Milūza - Bāzele - Valdshūte - Lindava -

Minhene

E 56

Nirnberga - Rēgensburga - Pasava - Velsa - Zatleta

E 58

Vīne - Bratislava - Zvolena - Košice - Užhoroda - Mukaševa -

Halma - Sučava - Jasi - Skuleni - Kišiņeva - Odesa -

Nikolajeva - Hersona - Melitopole - Taganroga - Rostova pie

Donas

E 62

Nante - Puatjē - Makona - Ženēva - Lozanna - Martiņī - Siona

- Simplona - Gravellona Toče - Milāna - Tortona -

Dženova

E 64

Turīna - Milāna - Breša

E 66

Forteca - Sankandido - Špitāle - Fillaha - Klāgenfurte -

Grāca - Vesprema - Šēkešfehērvāra

E 68

Segeda - Arada - Ilja - Deva - Sebeša - Sibiu -

Veštema - Fegeraša - Brašova.

E 72

Bordo - Tulūza

E 74

Nica - Kuneo - Asti - Aleksandrija

E 76

Migliarino - Florence

E 78

Groseto - Areco - Sansepolkro - Fano

E 82

Porto - Vilareala - Braganca - Samora - Tordesiljasa

E 84

Kešana - Tekirdāga - Silivri

E 86

Kristalopigi - Florina - Vevi - Jefira

E 88

Ankara - Jozgata - Šivasa -

Refahije

E 92

Igumenica - Janina - Trikala - Volosa

E 94

Korinta - Atēnas

E 96

Izmira - Ušaka - Afijona -

Sivrihisara

E 98

Topbogazi - Kirikhana - Reihanli - Džilveģozu - Sīrijas Arābu

Republika

(2) Ziemeļu-dienvidu virziens

a) Galvenās nozīmes

ceļi

E 05

Grīnoka - Glāzgova - Gretna - Kārlaila - Penrita - Prestona -

Varingtona - Birminghema - Ņūberija - Sauthemptona ... Havra

- Parīze - Orleāna - Tūra - Puatjē - Bordo - Sansebastiāna -

Burgosa - Madride - Kordova - Sevilja - Kadiza -

Alhesirasa

E 15

Invernesa - Pērta - Edinburga - Ņūkāstla - Skočkornera -

Donkastera - Londona - Folkstona - Duvra … Kalē - Parīze -

Liona - Oranža - Narbonna - Herona - Barselona - Tarragona -

Kasteljona de la Plana - Valensija - Alikante - Mursija -

Alhesirasa

E 25

Huka van Hollanda - Roterdama - Gauda - Utrehta -

Hertogenbosa - Eindhovena - Māstrihta - Lježa - Bastoņa -

Arlona - Luksemburga - Meca - Sentavolda - Strasbūra - Milūza

- Bāzele - Oltena - Berne - Lozanna - Ženēva - Montblāns -

Aosta - Ivrea - Verčelli - Aleksandrija - Dženova … Bastija -

Portovekio - Bonifačo … Portotoresa - Sasāri - Kaljāri ...

Palermo

E 35

Amsterdama - Utrehta - Arnhema - Emeriha - Oberhauzena -

Ķelne - Frankfurte pie Mainas - Heidelberga - Karlsrūe -

Ofenburga - Bāzele - Oltena - Lucerna - Altdorfa - Sengotarda

- Bellinzona - Lugāno - Čiasso - Komo - Milāna - Pjačenca -

Parma - Modena - Florence - Areco - Roma

E 45

Karesuando - Jellivāre - Stūrūmana -

Estešunda - Mora - Grumsa -

Trolhetana - Gēteburga ... Frederikshavna - Olborga -

Orhūsa - Vejle - Koldinga - Fresleva - Flensburga - Hamburga

- Hannovere - Getingene - Kasele - Fulda - Vircburga -

Nirnberga - Minhene - Rozenheima - Vergle - Insbruka -

Brennera pāreja - Forteca - Bocene - Trento - Verona - Modena

- Boloņa - Čezēna - Perudža - Fjāno (Roma) - Sančesareo

(Roma) - Neapole - Salerno - Sičinjāno - Kozenca - Villa

Sandžovanni ... Mesīna - Katānija - Sirakusa - Gela

E 55

Helsingborga ... Helsingora - Kopenhāgena - Koge -

Vordingborga - Faro - Nikobinga-Falstera - Gedsera ...

Rostoka - Berlīne - Libenava - Drēzdene - Teplice - Prāga -

Tabora - Česke Budejovice - Dolni Dvoršište - Linca -

Zalcburga - Fillaha - Tarvizio - Udīne - Palmanova - Mestre

(Venēcija) - Ravenna - Čezēna - Rimini - Fano - Ankona -

Peskāra - Kanosa - Bari - Brindisi … Igumenica - Preveza -

Messolongija - Riona - Patrasa - Pirgosa - Kalamata

E 65

Malmo - Istāde ... Svinoujsce - Volina - Goleņova - Šcecina -

Svebodzina - Jeleņa Gura - Harahova - Železni Broda - Turnova

- Mlada Boleslava - Prāga - Jihlava - Brno - Bržeclava -

Bratislava - Rajka - Mošonmaģarovāra - Čorna - Sombatheja -

Kermenda - Zalegeršega - Naģkaniža - Leteņe - Zagreba -

Karlovaca - Rijeka - Splita - Metkoviča - Dubrovnika -

Petrovaka - Podgorica - Bijelo Pole- Skopje - Kicevo - Ohrida

- Bitola - Niki - Vevi - Kozani - Larisa - Domoka - Lamja -

Bralla - Itea - Antirio ... Riona - Egiona - Korinta -

Tripole - Kalame ... Kisama - Hanja

E 75

Vardo - Utsjoki - Ivalo - Sodankile - Rovaniemi - Kemi - Oulu

- Jiveskile - Lahti - Helsinki ... Gdaņska - Svece -

Krosņevice - Lodza - Pjotrkuva-Tribunaļska - Katovice -

Č. Tješina - Žilina - Bratislava - Ģēra - Budapešta -

Segeda - Belgrada - Niša - Kumanovo - Skopje - Gevgelija -

Evzoni - Saloniki - Larisa - Almira - Lamja - Atēnas ...

Hanja - Herakliona - Agija Nikolaja - Sitija

E 85

Klaipēda - Kauņa - Viļņa - Līda - Slonima - Kobrina - Lucka -

Černivci - Sireta - Sučava - Sebeoani - Romāna - Bakeu -

Meresešti - Tišita - Buzeu - Urziceni - Bukareste -

Džurdžu - Ruse - Bjala - Veliko Tirņava - Stara Zagora -

Haskovo - Svilengrada - Ormenio - Kastanija - Didimotiha -

Aleksandrupole

E 95

Sanktpēterburga - Pleskava - Gomeļa - Kijeva - Odesa ...

Samsuna - Merzifona

E 101

Maskava - Kaluga - Brjanska - Gluhova - Kijeva

E 105

Kirkenes - Murmanska - Petrozavodska - Sanktpēterburga -

Maskava - Orela - Harkova - Simferopole - Alušta - Jalta

E 115

Jaroslavļa - Maskava - Voroņeža - Rostova pie Donas -

Krasnodara - Novorosijska

E 117

Miņeraļnije Vodi - Naļčika - Vladikaukāza - Tbilisi - Erevāna

- Gori - Megri

E 119

Maskava - Tambova - Povorino - Volgograda - Astrahaņa -

Mahačkala - Kuba - Baku - Aljata - Astara

E 121

Samāra - Uraļska - Atiraja - Beineja - Šetpe - Džetibaja -

Fetisova - Bekdaša - Turkmenbaši - Kizilarvata - Irānas

(Islāma Republikas) robeža

E 123

Čeļabinska - Kostanaja - Zapadnoje - Buzuluka -

Deržavinska - Arkalika - Žezkazgana - Kizilorda -

Šimkenta - Taškenta - Aini - Dušanbe - Lejaspjandža

E 125

Išima - Petropavlovska - Kokčetava - Šukšinska

- Astana - Karaganda - Balhaša - Burilbajtala - Almati -

Biškeka - Narina - Torugarta

E 127

Omska - Pavlodara - Semipalatinska - Georgijevka -

Maikapšagaja

b) Vidējas nozīmes

ceļi

E 01

Lārna - Belfāsta - Dublina - Veksforda - Roslēra … Koruņa -

Pontevedra - Valensija - Porto - Aveiru (Albergārija) -

Koimbra - Lisabona - Setubala - Faru - Vilareala de

Santuantoniu - Velva - Sevilja

E 03

Šerbūra - Renna - Nante - Larošela

E 07

Po - Jasa - Veska - Saragosa

E 09

Orleāna - Limoža - Tulūza - Barselona

E 11

Vjerzona - Monlisona - Klermona-Ferāna - Monpeljē

E 13

Donkastera - Šefīlda - Notingema - Lestera - Northemptonšīra

- Londona

E 17

Antverpene - Ģente - Kortrijka - Kambrē - Reimsa - Bona

E 19

Amsterdama - Hāga - Roterdama - Breda - Antverpene - Brisele

- Monsa - Valansjēna - Parīze

E 21

Meca - Nansi - Dižona - Ženēva

E 23

Meza - Nansi - Bezansona - Vallorbe - Lozanna

E 27

Belfora - Berne - Martiņī - Lielā Sanbernāra pāreja -

Aosta

E 29

Ķelne - Luksemburga - Zārbrikene - Sārgemīne ( E 25

Strasbūra)

E 31

Roterdama - Gorinhema - Neimegena - Goha - Krēfelde - Ķelne -

Koblenca - Bingene - Ludvigshāfene

E 33

Parma - Spēcija

E 37

Brēmene - Osnabrika - Dortmunde - Ķelne

E 39

Tronheima - Olesunna - Bergena - Stavangera - Kristiansanda

... Hirtshalsa - Jerringa - Nerre - Sundbī - Olborga

E 41

Dortmunde - Gīsene - Ašafenburga - Vircburga - Štutgarte -

Šafhauzena - Vintertūra - Cīrihe - Altdorfa

E 43

Vircburga - Ulma - Lindava - Bregenza - Sankt-Margrētena -

Buhsa - Hura - Sanbernardīno - Bellinzona

E 47

Helsingborga ... Helsingora - Kopenhāgena - Koge -

Vordingborga - Faro - Rodbija ... Lībeka

E 49

Magdeburga - Halle - Plauena - Šēnberga - Vojtanova - Karlovi

Vari - Pilzene - Česke Budejovice - Trebona - Halāmki -

Vīne

E 51

Berlīne - Leipciga - Gēra - Hiršberga - Hova - Baireita -

Nirnberga

E 53

Pilzene - Baiera - Eizenšteina - Degendorfa - Minhene

E 57

Zatleta - Līcene - Sanktmihaēla - Grāca - Maribora -

Ļubļana

E 59

Prāga - Jihlava - Vīne - Grāca - Špielfelda - Maribora -

Zagreba

E 61

Fillaha - Karavankes tunelis - Naklo - Ļubļana - Trieste -

Rijeka

E 63

Sodankile - Kemijervi - Kūsamo - Kajāni- Kuopio - Jivesklie -

Tampere - Turku

E 67

Helsinki - Tallina - Rīga - Panevēža - Kauņa - Varšava -

Pjotrkuva-Tribunaļska - Vroclava - Klodzko - Belovesa -

Nāhoda - Hradeckrālove - Prāga

E 69

Nordkaps - Olderfjorda

E 71

Košice - Miškolca - Budapešta - Balatonaliga - Naģkaniža -

Zagreba - Karlovaca - Bihača - Knina - Splita

E 73

Budapešta - Šekzarda - Mohača - Osijeka - Djakovo - Samāha -

Zenica - Mostara - Metkoviča

E 77

Pleskava - Rīga - Šauļi - Tolpaki - Kaļiņingrada … Gdaņska -

Elblonga - Varšava - Radoma - Krakova - Tršineca -

Ružomberoka - Zvolena - Budapešta

E 79

Miškolca - Debrecena - Bereķoūjfalu - Oradja - Bejuša

- Deva - Petrošani - Tirgu Žiu - Krajova - Kalafata - Vidina

- Vraca - Botevgrada - Sofija - Blagojevgrada - Sere -

Saloniki

E 81

Mukaševa - Halma - Satu Mare - Zaleu - Kluža-Napoka - Turda -

Sebeša - Sibiu - Pitešti - Bukareste - Lehļu -

Fetešti - Černavode - Konstanca.

E 83

Bjala - Plevena - Jablaņica - Botevgrada - Sofija

E 87

Odesa - Izmaila - Reņi - Galaca - Tulca - Konstanca - Varna -

Burgasa - Marinka - Zvezde - Malko Tarnova -

Derekoja - Kirklareli - Babaeski - Havza - Kešana - Gelibolu

- Edžeabada ... Čanakale - Aivalika - Izmira - Selčuka -

Aidina - Denizli - Adžipajama - Korkuteli - Antalja

E 89

Gerede - Kizildžahamama - Ankara

E 91

Toprakkale - Iskenderuna - Topboazi - Antālija - Jajladaga -

Sīrijas Arābu Republika

E 97

Hersona - Djankoja - Novorosijska - Soči - Suhumi - Poti -

(trūkstošs posms) - Trabzona - Ģumušhane

- Aškale

E 99

Šanliurfa - Dijarbakīra - Bitlisa -

Dogubejazīta - Igdira - Diludžu -

Sadaraka.

B. CEĻU ATZARI, APVADCEĻI UN

PIEVEDCEĻI

E 134

Heugesunna - Heukelingrenna - Drammene

E 136

Olesunna - Andalsnes - Dumbosa

E 201

Korka - Portlīše

E 231

Amsterdama - Amersforta

E 232

Amersforta - Hogevēna - Groningena

E 233

Hogevēna - Hāzeline - Klopenburga - Brēmene

E 234

Kukshāfene - Brēmerhāfene - Brēmene - Valsrode

E 251

Zasnica - Štrālzunde - Neibrandenburga - Berlīne

E 261

Svece - Poznaņa - Vroclava

E 262

Kauņa - Ukmerģe - Daugavpils - Rēzekne - Ostrova

E 263

Tallina - Tartu - Luhamā

E 264

Johvi - Tartu - Valga - Valka -

Valmiera - Inčukalns

E 271

Minska - Gomeļa

E 272

Klaipēda - Palanga - Šauļi - Panevēža - Ukmerģe - Viļņa

E 311

Breda - Gorinhema - Utrehta

E 312

Vlisingena - Breda - Eindhovena

E 313

Antverpene - Lježa

E 314

Leuvena - Haselte - Hērlena - Āhene

E 331

Dortmunde - Kasele

E 371

Radoma - Žešuva - Barineka - Višni Komārnika - Svidnika -

Prešova

E 372

Varšava - Ļubļina - Ļvova

E 373

Ļubļina - Koveļa - Kijeva

E 381

(svītrots)

E 391

Trosna - Gluhova

E 401

Senbrjē - Kāna

E 402

Kalē - Ruāna - Lemāna

E 403

Zēbrige - Brige - Kortrijka - Turnē

E 404

Jabeke - Zēbrige

E 411

Brisele - Namīra - Arlona - Longvī - Meca

E 420

Nivele - Šarlruā - Reimsa

E 421

Āhene - Senvita - Luksemburga

E 422

Trīre - Zārbrikene

E 429

Turnē - Halle

E 441

Hemnica - Plauena - Hova

E 442

Karlovi Vari - Teplice - Turnova - Hradeckrālove - Olomouca -

Žilina

E 451

Gīsene - Frankfurte pie Mainas - Manheima

E 461

Svitavi - Brno - Vīne

E 462

Brno - Olomouca - Česki Tešina - Krakova

E 471

Mukačeva - Ļvova

E 501

Lemāna - Anžē

E 502

Lemāna - Tūra

E 511

Kurtenī (A6) - Truā

E 512

Remiremona - Milūza

E 531

Ofenburga - Donavešlingena

E 532

Memmingena - Fisena

E 533

Minhene - Garmiša-Partenkirhene - Mitenvalde - Zēfelde -

Insbruka

E 551

Česke Budejovice - Humpoleca

E 552

Minhene - Braunava - Velsa - Linca

E 571

Bratislava - Zvolena - Košice

E 572

Trencina - Žara pie Hronas

E 573

Pišpekladāna - Ņīreģhāza - Čopa - Užhoroda

E 574

Bakeu - Brašova - Pitešti - Krajova

E 575

Bratislava - Dunajska Streda - Medvedova - Vāmošzabadi -

Ģēra

E 576

Kluža-Napoka - Deša

E 577

Ploješti - Buzeu

E 578

Saratela - Regina - Toplica - Georgeni - Mjerkurja Čuka -

Sfintu - George - Kikiša

E 581

Tišita - Tekuči - Albita - Leuheni - Kišiņeva -

Odesa

E 583

Sebeoani - Jasi - Skuleni - Beļci - Mohelerpodoļska -

Viņņica - Žitomira

E 584

Poltava - Kirovgrada - Kišiņeva - Džurdžubešti - Galaci -

Slobozija

E 592

Krasnodara - Djubga

E 601

Niora (A10) - Larošela

E 602

Larošela - Senta

E 603

Senta - Angulema - Limoža

E 604

Tūra - Vjerzona

E 606

Angulema - Bordo

E 607

Dižona - Šalona pie Sonas

E 611

Liona - Pondēna

E 612

Ivrea - Turīna

E 641

Vergle - Sankt-Johanna - Lofere - Zalcburga

E 651

Altenmarkta - Līcene

E 652

Klāgenfurte - Ļubeļas pāreja - Naklo

E 653

Leteņe - Tornisentmikloša

E 661

Balatonkerestura - Naģatada - Barča - Virovitica - Okučani -

Baņa Luka - Jajce - Doņi Vakula - Zenica

E 662

Subotica - Sombora - Osijeka

E 671

Timišoara - Arada - Oradja - Satu Mare

E 673

Lugo - Ilja

E 675

Adžidža - Negru Voda/Kardama

E 691

Aštaraka - Gumri - Ašocka - Vale - Turkģozu -

Posofa - Karsa - Horasāna

E 692

Batumi - Samtredija

E 711

Liona - Grenoble

E 712

Ženēva - Šamberī - Marseļa

E 713

Valensija - Grenoble

E 714

Oranža - Marseļa

E 717

Turīna - Savona

E 751

Rijeka - Pula - Kopera

E 761

Bihača - Jajce - Doņi Vakula - Zenica - Sarajeva - Užice -

Cačaka - Kraljevo - Kruševaca - Pojate - Paračina -

Zaječara

E 762

Sarajeva - Podgorica - Albānijas robeža

E 763

Belgrada - Cačaka - Nova Varoša - Bijelo Pole

E 771

Drobeta-Turnu Severina - Niša

E 772

Jablaņica - Veliko Tarnovo - Šumena

E 773

Popovica - Stara Zagora - Burgasa

E 801

Koimbra - Vizeu - Vilareala - Saviša - Verina

E 802

Braganca - Guarda - Kaštelu Banku - Portalegri - Evora - Beža

- Ouriki

E 803

Salamanka - Merida - Sevilja

E 804

Bilbao - Logronjo - Saragosa

E 805

Famalikana - Saviša

E 806

Torišnovaša - Abrantiša - Kaštelu Branku - Guarda

E 821

Roma - Sančesareo

E 840

Sasāri - Olbija … Čivitavekija - krustojums ar E 80

E 841

Avelīno - Salerno

E 842

Neapole - Avelīno - Benevento - Kanosa

E 843

Bari - Taranto

E 844

Specāno Albanese - Sibari

E 846

Kozenca - Krotone

E 847

Sičinjāno - Potenca - Metapono

E 848

Saneufēmija - Katandzāro

E 851

Petrovaka (Albānija) - Prizrena - Priština

E 852

Ohrida - Albānijas robeža

E 853

Janina - Albānijas robeža

E 871

Sofija - Kjustendila - Kumanovo

E 881

Izmita - Bursa - Balikesira - Manisa - Izmira - Džešme

E 901

Madride - Valensija

E 902

Haena - Granada - Malaga

E 931

Marsala - Gela

E 932

Buonfornello - Enna - Katānija

E 933

Alkamo - Trapāni

E 951

Janina - Arta - Agrinija - Mesolongija

E 952

Aktija - Vonitsa - Amfilohija - Karpenisi - Lamija

E 961

Tripole - Sparta - Gitija

E 962

Elefsina - Thiva

E 001

Tbilisi - Bagratašena - Vanadzora

E 002

Aljata - Sātli - Mehrī - Ordubada - Džulfa -

Nakčivana - Sadaraka

E 003

Učkuduka - Dashausa - Ašhabada - Akgaudana

E 004

Kzilorda - Učkuduka - Bukareste

E 005

Guza - Samarkanda

E 006

Aini - Kokanda

E 007

Taškenta - Kokanda - Andižana - Oša - Irkeštama

E 008

Dušanbe - Kuļaba - Kalaihumba - Horūga - Murgaba -

Kulma - Ķīnas robeža

E 009

Džirgatala - Horoga - Iškašima - Lianga - Ķīna

E 010

Oša - Biškeka

E 011

Kekpeka - Kegena - Tiupa

E 012

Almati - Kekpeka - Čundža - Koktala -

Horgosa

E 013

Sariozeka - Koktala

E 014

Učarala - Dostika

E 015

Takeskena - Bahti

E 016

Zapadnoje - Žaksi - Atbasara -

Astana

E 017

Elabuga - Ufa

E 018

Žezkazgana - Karaganda - Pavlodara -

Uspenka

E 019

Petropavlovska - Zapadnoje

II pielikums

NOTEIKUMI, KURIEM JĀATBILST GALVENAJĀM STARPTAUTISKAJĀM

AUTOMAĢISTRĀLĒM

Saturs

I. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

II. STARPTAUTISKO CEĻU KLASIFIKĀCIJA

III. ĢEOMETRISKIE PARAMETRI

1. Vispārējie apsvērumi

2. Ceļa plāns un ceļa profils

2.1. Galvenie parametri

2.2. Redzamības nosacījumi

3. Ceļa šķērsprofils starp krustojumiem

3.1. Braukšanas joslu skaits un platums

3.2. Nomales

3.3. Centrālā izdalītā josla

3.4. Šķērskritums

4. Brīvais augstums

5. Krustojumi

5.1. Krustojuma vietas izvēle

5.2. Viena līmeņa krustojuma izvietojums

5.3. Šķērsojuma mezgli

5.3.1. Vispārējie noteikumi

5.3.2. Ģeometriskie parametri

6. Ātruma samazināšanas un ieskrējiena joslas

7. Dzelzceļa pārbrauktuves

IV. APRĪKOJUMS

1. Vispārējie apsvērumi

2. Vertikālās zīmes un ceļa apzīmējumi

2.1. Vertikālo zīmju un ceļa apzīmējumu vispārējs

raksturojums

2.2. Ceļa apzīmējumi

2.3. Vertikālās zīmes

2.4. Ceļu darbu un brīdinājuma zīmes

3. Aprīkojums un pakalpojumi ceļa lietotājiem

3.1. Drošības nožogojumi un barjeras

3.2. Atstarotājas ceļa rādītājas zīmes

3.3. Pretžilbes ierīces

3.4. Ātrumu slāpējošās joslas

4. Satiksmes kontrole

4.1. Luksofora signāli

4.2. Mainīgās ceļa zīmes

4.3. Ārkārtas situāciju sakaru sistēmas

5. Ceļu apgaismojums

6. Palīgierīču uzstādīšana

6.1. Gājēju un riteņbraucēju drošība

6.2. Invalīdu aizsardzība

6.3. Aizsardzība pret dzīvniekiem

7. Servisa objekti

7.1. Atpūtas vietas

7.2. Servisa zonas

7.3. Ceļa nodevas samaksas zonas

7.4. Robežkontroles punkti

V. TUNEĻU PĀRVALDĪBA, DROŠĪBAS APRĪKOJUMS UN VISPĀRĒJIE

PASĀKUMI

1. Satiksmes pārvaldības sistēmas

2. Kontroles centrs

3. Avārijas izejas un ārkārtas situāciju dienestu piekļuve

4. Tuneļu aprīkojums

4.1. Apgaismojuma ierīces, elektroapgāde un elektriskās

ķēdes

4.2. Ārkārtas situāciju aprīkojums

4.3. Ventilācijas sistēmas

4.4. Citas ierīces un sistēmas drošības palielināšanai

VI. VIDE UN AINAVU VEIDOŠANA

1. Vispārējas piezīmes

2. Ceļu iekļaušana vidē

3. Galvenās negatīvās sekas, ko ceļi rada attiecībā uz

vidi

3.1. Ūdens piesārņojums

3.1.1. Piesārņojums ceļa darbu laikā

3.1.2. Sezonāls piesārņojums

3.1.3. Negadījumu radīts piesārņojums

3.1.4. Hronisks piesārņojums

3.2. Troksnis

3.2.1. Faktori, kas jāņem vērā

3.2.2. Veicamie pasākumi

4. Ainavas un kultūras vides ņemšana vērā

VII. UZTURĒŠANA

1. Vispārējie apsvērumi

2. Ceļu uzturēšanas vadība

3. Īpaši uzturēšanas aspekti

NOTEIKUMI,

KURIEM JĀATBILST GALVENAJĀM STARPTAUTISKAJĀM AUTOMAĢISTRĀLĒM

I.VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA

Šajos noteikumos, kuru pamatā ir ceļu būves tehnoloģiju

mūsdienīgas koncepcijas, ir aplūkoti galveno starptautisko

automaģistrāļu (turpmāk tekstā - starptautiskie autoceļi)

būvniecības, pilnveidošanas, aprīkošanas un uzturēšanas

svarīgākie aspekti. Šie noteikumi neattiecas uz apdzīvotām

vietām. Jā šādas vietas traucē satiksmei vai rada apdraudējumu,

ir jānodrošina to apbraukšana.

Šā pielikuma noteikumos ir ņemti vērā dažādi kritēriji,

tostarp satiksmes drošība, vides aizsardzība, satiksmes plūsmas

intensitāte un autoceļu lietotāju ērtība, kurus piemēro,

pamatojoties uz ekonomisko novērtējumu. Šī pielikuma

noteikumus par tuneļiem piemēro tuneļiem, kuru garums pārsniedz

500 m. Tomēr daži no šiem noteikumiem attiecas tikai uz

gariem tuneļiem.

Valstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu

atbilstību šiem noteikumiem, gan būvējot jaunus ceļus, gan arī

modernizējot esošos.

II. STARPTAUTISKO CEĻU

KLASIFIKĀCIJA

Starptautiskos ceļus iedala šādi:

1. Automaģistrāles

"Automaģistrāle" ir ceļš, kas ir īpaši paredzēts un

būvēts automašīnu satiksmei un ko neizmanto blakus esošajiem

īpašumiem, un kas:

i) izņemot īpašas vietas vai pagaidu situācijas, ietver

atsevišķas brauktuves abiem satiksmes virzieniem, kuras viena no

otras ir atdalītas ar sadalošo joslu, kas nav paredzēta

satiksmei, vai izņēmuma gadījumā ar citiem līdzekļiem;

ii) nekrustojas vienā līmenī ar jebkādu ceļu, dzelzceļu vai

tramvaju ceļu, vai gājēju ceļu, un

iii) ir ar ceļa zīmēm speciāli apzīmēts kā automaģistrāle.

2. Ātrgaitas

ceļi

Ātrgaitas ceļš ir ceļš, kurš paredzēts automašīnu satiksmei un

uz kura var nokļūt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai

kontrolējamiem krustojumiem, un:

i) uz kura brauktuves(-ēm) ir aizliegta apstāšanās un

stāvēšana, un

ii) kurš nekrustojas vienā līmenī ar jebkādu dzelzceļu vai

tramvaju ceļu, vai gājēju ceļu.

3. Parastie

ceļi

Parastais ceļš ir ceļš, ko var izmantot visas lietotāju un

transportlīdzekļu kategorijas. Tam var būt viena brauktuve vai

atdalītas brauktuves.

Vēlams, lai starptautiskie ceļi būtu automaģistrāles vai

ātrgaitas ceļi.

III. ĢEOMETRISKIE PARAMETRI

III.1. Vispārējie

apsvērumi

Ģeometriskie parametri jāizvēlas tā, lai nodrošinātu visu

lietotāju pienācīgu drošību un tādus satiksmes plūsmas apstākļus,

kuros ir minimāls pārslogojums, ņemot vērā attiecīgā ceļa

funkciju un vadītāju vispārējo izturēšanos.

Vispārējie projektēšanas noteikumi attiecas gan uz jaunu ceļu

būvniecību, gan arī uz esošo ceļu tīklu modernizāciju. Tomēr

pēdējā gadījumā jāņem vērā īpaši ierobežojumi un situācijas, un

pamatnoteikumi ir jāpiemēro elastīgi, lai saglabātu maršruta

vispārējo atbilstību. Tādēļ dažus pamata parametrus var uzskatīt

par mazāk nozīmīgiem, vienlaikus uzlabojot ceļa trases kvalitāti

un tās pārredzamību vadītājiem (ceļa "lasāmību"), lai

palielinātu drošību.

Ceļa pakāpeniski uzlabojumi ir jāveic īpaši piesardzīgi, lai

katrā to īstenošanas posmā saglabātu maršruta vispārējo

atbilstību (pārejas pasākumu nozīme).

Ja automaģistrāles vai ceļa ar atsevišķām brauktuvēm

būvniecību īsteno vairākos posmos, sākotnēji paredzot vienas

divvirzienu brauktuves izveidi, tad šis pirmais posms ir jāplāno

tā, lai lietotāji to varētu nepārprotami pazīt kā divvirzienu

brauktuvi un lai šādu funkciju varētu nodrošināt; tas nozīmē, ka

ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt apdzīšanai nepieciešamo

pārredzamību ceļa trases lielākajā daļā satiksmei abos virzienos

un sākotnēji izveidotos objektus pēc iespējas noslēpt beigu

posmā.

Projektēšanas parametri un izmēri ir atkarīgi no ceļa

kategorijas izvēles, ko nosaka tā funkcijas, atrašanās vieta

(reljefs, zemes izmantošana u. c.) un vispārējie tehniskie un

ekonomiskie apstākļi. Nosakot kategoriju, jāņem vērā:

uzbūves īpatnību iekšējā atbilstība (homogenitāte);

ceļa atbilstība ceļa lietotāju priekšstatam par to.

Tādējādi ir iespējams noteikt konsekventu vispārējo pieeju

konkrētā maršruta (vai ceļa posma) attīstībai un attiecīgi lemt

par visām projekta komponentēm (ģeometrija, zīmes un aprīkojums

un krustojumi).

Katrai ceļu kategorijai atbilst noteikts projektētā ātruma

diapazons.

Projektētais ātrums ir tas ātrums, ko ceļa uzlabošanas vai

būvniecības projekta izstrādē izvēlas, lai noteiktu ģeometriskos

parametrus, kuri nodrošina atsevišķu transportlīdzekļu drošu

braukšanu ar šo ātrumu.

Ieteicamo projektēto ātrumu diapazons (km/h) uz

starptautiskajiem ceļiem ir šāds:

Automaģistrāles

x

80

100

120

140

Ātrgaitas

ceļi

60

80

100

120

x

Parastie

ceļi

60

80

100

x

x

Projektētos ātrumus, kas lielāki par 100 km/h, vajadzētu

izvēlēties tikai tad, ja brauktuves ir atdalītas un to atļauj

krustojumu izvietojums.

Zemāko projektēto ātrumu (60 km/h uz ceļiem vai 80 km/h uz

automaģistrālēm) var izmantot ceļa posmos, kuros pastāv lieli

ierobežojumi.

Projektēto ātrumu izņēmuma gadījumos var samazināt ierobežota

garuma ceļa posmos un sarežģīta reljefa vai citu apstākļu dēļ.

Viena projektētā ātruma nomaiņa ar citu jāveic pakāpeniski, tā

lai transportlīdzekļa vadītājs to var viegli paredzēt.

Pastāv iespēja, ka jēdzienu "projektētais ātrums"

nevar piemērot atsevišķos maršrutos ar sarežģītu reljefu.

Starptautisko ceļu parametriem ir jābūt vienveidīgiem

pietiekami garos ceļa posmos. Ceļa kategoriju maina vietās, kur

šāda maiņa ir labi pamanāma ceļa lietotājiem (apdzīvotu vietu

tuvumā, vietās, kur mainās reljefs, šķērsojuma mezglos, ceļa

nodevas samaksas zonās un pie robežkontroles punktiem), un īpaša

uzmanība tiek pievērsta pārejas zonām.

Ir svarīgi arī pārbaudīt, vai visos ceļa posmos tiek ievēroti

minimālie drošības noteikumi, ņemot vērā faktisko ātrumu, ar kādu

brauc lielākā daļa ceļa lietotāju, un ievērojot vispārējo ceļa

trases konfigurāciju un spēkā esošos noteikumus.

Starptautiskajiem ceļiem ir jānodrošina, lai mehāniskie

transportlīdzekļi varētu pārvietoties saskaņā ar

starptautiskajiem noteikumiem par transportlīdzekļu izmēriem,

pilno masu un asslodzi.

III.2. Ceļa plāns un

ceļa profils

III.2.1. Galvenie

parametri

Ceļa plāns un ceļa profils ir jāsaskaņo tā, lai vadītājs ceļu

uztvertu kā tādu, kam nav lieku ceļa trases pārtraukumu, kas tam

ļauj iepriekš paredzēt savus manevrus un skaidri redzēt kritiskās

vietas, jo īpaši krustojumus un šķērsojuma mezglu ieejas un

izejas.

Noteikumus par ceļa plānu un ceļa profilu izstrādā, ņemot vērā

vispārpieņemtos satiksmes inženiertehniskos parametrus (reakcijas

laiks, berzes koeficients, šķēršļa augstums u. c.), kas atbilst

lielākajai daļai ceļa lietotāju.

Ieteicamie minimālie ceļa plāna un ceļa trases parametri ir

norādīti šajā tabulā:

Projektētais ātrums (km/h)

60

80

100

120

140

Minimālais plāna rādiuss (atbilst

maksimālajam 7 % virāžas pacēlumam)

120

240

450

650

1000

Maksimālais kritums (procentuāls rādītājs,

kuru nedrīkst pārsniegt)*

8

7

6

5

4

Maksimālais garenkritums jaunos

tuneļos**

5

5

5

5

5

Minimālais rādiuss

augstākajā ceļa profila punktā (m)

Vienvirziena

1 500

3 000

6 000

10 000

18 000

Divvirzienu

1 600

4 500

10 000

-

-

Minimālais rādiuss zemākajā ceļa profila

punktā (m)

1 500

2 000

3 000

4 200

6 000

* Ātrgaitas ceļiem un automaģistrālēm maksimālais kritums

jāsamazina par 1 %. Ja piemēro maksimālo kritumu, tad

jāparedz papildu josla lēnas gaitas transportlīdzekļiem.

** Ja vien neviens cits risinājums nav ģeometriski iespējams.

Tuneļos, kuros kritums pārsniedz 3 %, pamatojoties uz riska

analīzi, ir jāveic papildu un/vai pastiprināti pasākumi, lai

palielinātu drošību.

No minimālā ceļa profila rādiusa jāvairās kritisko punktu

(krustojumi, šķērsojuma mezgli, pievedceļi, apdzīvotu vietu

sākums u. c.) tuvumā.

Slīpums, kuru veido nogāzes slīpums un virāžas pacēlums,

nedrīkst pārsniegt 10 %.

Ja nepieciešams, ceļa plāna līknes

veido ar pārejas līknēm.

III.2.2. Redzamības

nosacījumi

Visa ceļa garumā redzamības attālumiem ir jābūt vismaz tādiem

pašiem kā apstāšanās attālumiem pirms šķēršļiem.

Ieteicamie minimālie attālumi ir norādīti šajā tabulā:

Projektētais ātrums (km/h)

60

80

100

120

140

Minimālais

apstāšanās attālums (m)

70

100

150

200

300

Uz divvirzienu ceļiem minimālo redzamības attālumu, kas

nepieciešams apdzīšanai, nodrošina pēc iespējas lielākā ceļa daļā

un pēc iespējas vienmērīgāk.

Vietās, kur uz divvirzienu ceļiem ar vienu brauktuvi redzamība

ir nepietiekama, ir ieteicams izveidot apdzīšanas joslas vai

saprātīgi izvietotus ceļa paplašinājumus.

Vietās, kur nav iespējams nodrošināt nepieciešamo redzamības

attālumu (pastāvīgi vai īslaicīgi), ar atbilstošiem ceļa

apzīmējumiem un zīmēm ir skaidrā un ceļa lietotājiem saprotamā

veidā jāaizliedz apdzīšana.

III.3. Ceļa

šķērsprofils starp krustojumiem

Papildus brauktuvei vai brauktuvēm, starptautiskie ceļi ietver

arī ceļa nomaļu, kā arī var ietvert centrālās izdalītās joslas un

speciālas gājēju un velosipēdistu joslas. Šādas speciālas joslas

nav atļautas uz automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem.

Ceļa šķērsprofilam ir jābūt tādam, lai vienmēr nodrošinātu

netraucētu esošo un paredzamo satiksmes plūsmu atbilstošos

drošības un ērtības apstākļos.

Šajā sakarībā tuneļos un uz tiltiem, struktūrām, kas nav ceļu

sistēmas sastāvdaļa, jābūt, ja tas ir iespējams un izņemot

ārkārtas gadījumu joslu, tādam pašam braukšanas joslu skaitam,

kāds ir pirms un pēc šīm struktūrām. Jebkādām joslu skaita

izmaiņām jānotiek pietiekamā attālumā no ieejas šādos

infrastruktūras objektos.

Attiecībā uz tuneļiem galvenie kritēriji, kas jāņem vērā,

lemjot par to, cik atsevišķas caurbrauktuves jābūvē (viena vai

divas caurbrauktuves), ir prognozējamā satiksmes intensitāte un

drošība (ņemot vērā tādus aspektus kā kravas automašīnu

procentuālais lielums, caurbrauktuves kritums un garums).

Šauros divvirzienu tuneļos ar lielu satiksmes intensitāti

vismaz ik pēc 1000 m jāierīko ārkārtas gadījumu apstāšanās

vietas.

Jaunos tuneļos, kuros nav ārkārtas gadījumu joslas, pēc

iespējas jāierīko ārkārtas gadījumu gājēju celiņi - vai nu

paaugstināti, vai ne - , pa kuriem lietotāji var izkļūt, ja

noticis negadījums. Esošajos tuneļos, kuros nav ne ārkārtas

gadījumu joslas, ne ārkārtas gadījumu gājēju celiņi,

jāveic papildu vai pastiprināti pasākumi, lai nodrošinātu

drošību.

III.3.1. Braukšanas

joslu skaits un platums

Braukšanas joslu skaits ir jāizvēlas, pamatojoties uz esošo un

paredzamo satiksmes plūsmu. Joslu skaitam ir jānodrošina

atbilstoša līmeņa pakalpojuma sniegšana, ņemot vērā ceļa

ekonomisko funkciju.

Ekspluatācijas pasākumi, lai uz laiku palielinātu

kapacitāti, inter alia pretplūsmas satiksme, ātruma

samazinājumi un joslu platuma samazināšana, var arī

nodrošināt nepārtrauktu satiksmes plūsmu noteiktos īpašos

apstākļos un noteiktos laikposmos.

Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz ceļu izbūvi ar trīs

braukšanas joslām un centrālās joslas izmantošanu. Centrālo joslu

nedrīkst izmantot apdzīšanai vienlaicīgi abos virzienos.

Lai nodrošinātu atbilstošu drošības standartu ievērošanu,

ieteicams nodalīt brauktuves kustībai vienā virzienā tiem ceļiem,

kuriem ir četras braukšanas joslas.

Ir jāapsver iespēja izbūvēt papildu joslas jo īpaši uz slīpiem

ceļiem, kur lēni braucošu transportlīdzekļu daudzums un ātrums

veicina pakalpojuma līmeņa nepieņemamu pazemināšanos.

Braukšanas joslām taisnos trases posmos ir jābūt vismaz

3,50 m platām. Ir jāizbūvē platākas joslas vietās ar nelielu

līknes rādiusu, lai pa to varētu pārvietoties lielākie atļautie

transportlīdzekļi.

Papildu joslu platumu uz slīpiem ceļiem var samazināt līdz

3 m.

III.3.2. Nomales

Var uzskatīt, ka ceļa nomali veido nostiprināta vai ar cieto

segumu klāta josla un ar zāli vai granti klāta josla.

Ieteicamas minimālais nomales platums ir no 2,50 m uz

parastajiem ceļiem līdz 3,25 m uz automaģistrālēm.

Sarežģītos ceļa posmos kalnainā apvidū un posmos, kuri šķērso

blīvi apdzīvotas vietas ar tādām konstrukcijām kā gaisa

pārvadi, viadukti, tilti un tuneļi, kā arī ceļa posmos ar

ieskrējiena vai ātruma samazināšanas joslām, nomales platums var

būt mazāks.

Uz automaģistrālēm nomalēm parasti ir jāietver arī vismaz

2,50 m plata (3 m plata, ja tas nepieciešams smago

transportlīdzekļu satiksmei) nepārtraukta apstāšanās josla

(avārijas apstāšanās josla), kura ir nostiprināta un klāta ar

cieto segumu, lai nodrošinātu apstāšanos.

Uz parastajiem ceļiem ir ieteicams izveidot vismaz 0,7 m

platas nostiprinātas sānu joslas, kuras acīmredzami atšķiras no

brauktuves.

Drošības iemeslu dēļ, ja iespējams, ir jānodrošina vismaz

3 m plata no šķēršļiem brīva josla, mērot no brauktuves

malas, un šķēršļi, kuri atrodas pārāk tuvu brauktuves malai, ir

atbilstoši jānorobežo.

Ja nav izveidota apstāšanās josla, tad pēc noteiktiem

intervāliem jānodrošina stāvvietas (apstāšanās vietas).

Vajadzības gadījumā ir jāizveido arī apstāšanās vietas

autobusiem.

Ja ir jānodrošina divriteņu transportlīdzekļu satiksme, tad

jāizveido īpašas šādai satiksmei paredzētas vietas (riteņbraucēju

ceļi vai joslas). Ja gājēju klātbūtnes dēļ tas ir nepieciešams,

ir jāparedz arī īpašas vietas gājēju kustībai.

Ceļa malai ir jābūt pietiekami platai, lai nodrošinātu labu

redzamību un vajadzības gadījumā arī vietu automaģistrāles

aprīkojumam (zīmes, barjeras - skatīt IV nodaļu).

III.3.3. Centrālā

izdalītā josla

Ieteicamais minimālais centrālās izdalītās joslas platums uz

automaģistrālēm un ceļiem ar atsevišķām brauktuvēm ir apmēram

3 m. Šo minimālo platumu var samazināt posmos, kur pastāv

sevišķi ierobežojumi, taču jāsaglabā atbilstošs platums drošības

nožogojuma uzstādīšanai. Šādos gadījumos ir jāuzstāda atbilstoši

drošības nožogojumi (skatīt IV nodaļu).

Centrālo izdalīto joslu parasti aprīko ar drošības nožogojumu

(atdalošās barjeras vai drošības barjeras), izņemot tad, ja tā ir

pietiekami plata, lai transportlīdzekļu negadījumu risks būtu

neliels.

III.3.4. Šķērskritums

Taisnās vai gandrīz taisnās trasēs automaģistrāles

šķērskritumam parasti jābūt 2-3 %, lai veicinātu ūdens

noteci. Uz divvirzienu ceļiem šķērskritumam ir jāsākas no

brauktuves vidusdaļas izliekuma un uz ceļiem ar nodalītām

brauktuvēm - no centrālās izdalītās joslas.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš vietām ar dažādu virāžas pacēlumu,

lai nodrošinātu atbilstošu ūdens noteci.

III.4. Brīvais

augstums

Brīvajam augstumam jābūt ne mazākam par 4,5 m.

III.5. Krustojumi*

Krustojums ir vieta, kur saskaras

divas vai vairāk satiksmes plūsmas.

* Piezīme: Šī teksta pamatā ir pieņēmums, ka ir labās puses

satiksme.

III.5.1. Krustojuma

veida izvēle

Visā maršrutā šķērsojuma mezglu sistēmai ir jābūt saskaņotai

gan to izvietojuma, gan attāluma ziņā, gan arī aprīkojuma izvēles

ziņā, kam jābūt saprotamam visiem lietotājiem un uzstādītam tā,

lai pēc iespējas samazinātu konflikta risku (galvenokārt

satiksmes plūsmu krustošanās vietās).

Šķērsojuma mezglu skaitu ir iespējams arī samazināt, novirzot

atsevišķas satiksmes plūsmas uz labāk izbūvētiem tuvumā esošiem

krustojumiem.

Starptautiskajiem ceļiem parasti jābūt galvenajiem ceļiem,

izņemot īpašās vietās (krustojums ar citu starptautisku ceļu,

pārejas zonas, apvedceļi), kur tiem var piešķirt mazāk svarīga

ceļa statusu.

Uz divvirzienu ceļiem krustojumi var būt vairākos līmeņos vai

vienā līmenī. Vairāku līmeņu krustojumus var paredzēt

izmantošanai nozīmīgos šķērsojuma mezglos, ja to atļauj

ekonomiskie apstākļi, kā arī satiksmes novirzīšanai vairākos

līmeņos ārpus šķērsojuma mezgliem, lai nodrošinātu noteikta veida

satiksmi (piemēram, lauksaimniecības tehnikas satiksmi).

Apvedceļi ir risinājums, kas ir piemērots noteiktos gadījumos

(pārejas zonas, apdzīvotu vietu nomales, lieli šķērsojuma

mezgli).

Uz ceļiem ar nodalītām brauktuvēm krustojumus parasti veido

vairākos līmeņos (plūsmu novirzīšana dažādos līmeņos), jo viena

līmeņa krustojumi ar šķērsojuma mezgliem ir paredzēti tikai

izmantošanai noteiktos īpašos apstākļos, kuros ir iespējams

ievērot drošības noteikumus.

Noteiktos gadījumos iespējams izmantot pagaidu risinājumus

(plūsmu novirzīšana vairākos līmeņos ārpus šķērsojuma mezgliem,

krustojums, kurā aizliegts nogriezties pa kreisi).

Uz automaģistrālēm vairāku līmeņu krustojumi ir obligāti.

Krustojumus ar satiksmes gaismas signāliem (trīs krāsu

sistēma) ārpus apdzīvotām vietām var izmantot, ja ir

iespējams nodrošināt signālu redzamību un nepārtrauktu darbību,

neradot risku ceļa lietotājiem.

III.5.2. Viena līmeņa

krustojumu izvietojums

Viena līmeņa krustojumus būvē saskaņā ar spēkā esošajiem

noteikumiem, pamatojoties uz šādiem vispārējiem principiem:

- tiek nodrošināti labākie iespējamie krustojuma redzamības un

uztveres apstākļi, tuvojoties pa galveno vai mazākas nozīmes

ceļu;

- ir jāvairās no sarežģītām konfigurācijām un ģeometrijai ir

jābūt pēc iespējas vienkāršākai un atbilstošai krustojuma

funkcijām, lai tas būtu pārskatāms un saprotams ceļa lietotājiem.

Tādēļ krustojumi, kurus veido vairāk kā četri atzari, ir

jāvienkāršo, grupējot atsevišķas satiksmes plūsmas, vai arī tie

jāpārveido par lokveida krustojumiem;

- ir jāizmanto ģeometriskie un satiksmes signāli, lai

brīdinātu ceļa lietotājus, kuri tuvojas pa mazākas nozīmes ceļu,

un samazinātu to ātrumu. Krustojumā uz mazākas nozīmes brauktuvēm

mazākas nozīmes satiksmes plūsmu novirzīšanai (joslu

novirzīšanai) ir jānovieto virzienu saliņās, kuras ir

norobežotas, piemēram, ar nedaudz paaugstinātu malu;

- joslām ir jākrustojas pēc iespējas taisnākā leņķī;

- tiklīdz atbilstošā satiksme sasniedz augstu intensitātes

līmeni, pirms kreisā pagrieziena* ir jāizveido ātruma

samazināšanas josla;

- ir savlaicīgi jābrīdina galveno ceļu lietotāji un jāvairās

no pārāk platām joslām, jo tās veicina ātru braukšanu, samazina

piesardzību un apgrūtina ceļa šķērsošanu (piemēram, jāvairās

palielināt maršruta joslu skaitu, jāveido ātruma samazināšanas

joslas pirms pagrieziena pa kreisi un jāapvieno joslas, ja

satiksmes plūsma to pieļauj);

- šķērsojuma mezglos ar intensīvu satiksmi un vietās, kur

izveidotas ātruma samazināšanas joslas* pirms kreisā pagrieziena,

ir skaidri jāapzīmē centrālā glabāšanas zona un speciālās joslas

(saliņas un atbilstoši ceļa apzīmējumi un segums);

- ja nepieciešams, ir jāizveido atbilstoši un skaidri apzīmēti

gājēju un riteņbraucēju ceļi.

* Piezīme: Šī teksta pamatā ir pieņēmums, ka ir labās puses

satiksme.

III.5.3. Šķērsojuma

mezgli

III.5.3.1. Vispārējie

noteikumi

Šķērsojuma mezgli ir vairāku līmeņu krustojumi ar

nobrauktuvēm, kuras ļauj transportlīdzekļiem nokļūt no viena ceļa

un citu.

Šķērsojuma mezgla veida izvēles pamatā jābūt vienkāršības un

vienveidības principam.

Vienveidībai ir jābūt "funkcionālai", t. i.,

saistītai ar to, ka automaģistrāles lietotāji "paredz",

ka tiem būs jāveic līdzīgi manevri pat dažāda veida šķērsojuma

mezglos.

Šķērsojuma mezgla veids ir atkarīgs no reljefa, satiksmes

plūsmu relatīvā nozīmīguma, krustojošos ceļu veida un iespējamās

ceļa nodevas kases atrašanās vietas.

III.5.3.2. Ģeometriskie parametri

Nobrauktuves: vēlamais minimālais nobrauktuves platums,

ietverot ceļa malu apzīmējumus un nomales, ir šāds:

vienvirziena brauktuve - 6 m, ietverot horizontālos ceļa

apzīmējumus un nomales;

divvirzienu brauktuve - 9 m, ietverot horizontālos ceļa

apzīmējumus un nomales.

Nobrauktuvju trases parametriem ir jābūt šādiem (izņēmuma

gadījumos parametri var būt mazāki par turpmāk minētajiem):

- iekšējais minimālais plāna rādiuss 50 m

- maksimālais augšupceļa kritums 7%

- maksimālais lejupceļa kritums 8%

- minimālais izliektas vertikālās līknes rādiuss 800 m

- minimālais ieliektas vertikālās līknes rādiuss 400 m

Horizontālās līknes vienmēr ir jāsavieno ar atbilstoša garuma

pārejas līknēm. Šai sakarā ir nepieciešams izvietot

atbilstošas zīmes un/vai apzīmējumus.

Līkumi: ieteicams, lai līkumi būtu pietiekami gari, lai

nodrošinātu pilnīgi drošu manevru veikšanu.

Satiksmes plūsmu novirzīšana: vietās, kur brauktuve sadalās

divās vai vairāk brauktuvēs, divu satiksmes plūsmu atdalīšana ir

jāveic tā, lai tā būtu skaidri pamanāma.

Tādēļ ir jānodrošina, lai ceļa lietotājam būtu pietiekami

daudz laika pārkārtoties joslā, kura ir vispiemērotākā braukšanas

virziena maiņai, un laba satiksmes plūsmu novirzīšanas vietas

pārskatāmība. Šai sakarā ir nepieciešams izvietot atbilstošas

zīmes un/vai apzīmējumus.

Mazākas nozīmes satiksmes plūsmai ir jāatstāj ceļš pa

brauktuvi labajā pusē.

Satiksmes plūsmu apvienošana: vietās, kur divas brauktuves

tiek apvienotas vienā, ir jāparedz droša divu satiksmes plūsmu

apvienošana un jāizvairās no ievērojamas transportlīdzekļu ātruma

samazināšanas.

Tādēļ:

a) vēlams, lai mazākas nozīmes satiksmes plūsmas

transportlīdzekļu vadītāji no labās puses iekļaujas nozīmīgākā

satiksmes plūsmā;

b) vadītājiem, kuriem ir jāiekļaujas citā satiksmes plūsmā, ir

jānodrošina laba otras brauktuves pārskatāmība pirms un pēc

vietas, kur notiek plūsmu apvienošanās. Plūsmu apvienošanās

manevrs, ja iespējams, ir jāveic, izmantojot ieskrējiena joslu,

un tas nedrīkst radīt ievērojamu galvenās plūsmas ātruma

samazinājumu.

c) ja apvienojamo braukšanas joslu

kopējais skaits ir jāsamazina, šis samazinājums jāveic pietiekamā

attālumā no apvienošanas vietas.

III.6. Ātruma

samazināšanas un ieskrējiena joslas

Ieteicams izveidot ieskrējiena un ātruma samazināšanas joslas

ieejai vai izejai no galvenās brauktuves šķērsojuma mezglos vai

līdzīgās vietās. Šo joslu platumam ir jābūt nemainīgam ar

sašaurinājumu to sākumā vai beigās.

Ieskrējiena un ātruma samazināšanas joslu garumu aprēķina,

pamatojoties uz satiksmes plūsmas projektēto ātrumu.

III.7. Dzelzceļa

pārbrauktuves

Vēlams, lai starptautisko ceļu un dzelzceļu krustošanās tiktu

organizēta dažādos līmeņos.

IV. APRĪKOJUMS

IV.1. Vispārējie

apsvērumi

Turpmāk tekstā aprakstītie ceļu aprīkojuma veidi ir būtisks

ceļu tīkla funkcionēšanas elements, un aprīkojumam ir liela

ietekme uz satiksmes nepārtrauktību un drošību, kā arī uz ceļu

lietotāju ērtību.

Šāda aprīkojuma darbības regulāra pārbaude un atbilstoša

uzturēšana nodrošina maksimālu tā efektivitāti.

IV.2. Vertikālās

zīmes un ceļa apzīmējumi

IV.2.1. Vertikālo

zīmju un ceļa apzīmējumu vispārējs raksturojums

Saskaņā ar starptautiskajās konvencijās un nolīgumos

noteiktajiem principiem vertikālās zīmes un ceļa apzīmējumi

veicina ceļa saprotamību, un tie ir jāprojektē un jāizmanto tā,

lai tie atbilstu cits citam un projekta komponentēm kopumā.

Galvenais priekšnoteikums attiecībā uz zīmēm ir vienveidība;

tās ir paredzētas lietotājiem, kuri pārvietojas ātri, un tādēļ

tām gan dienā, gan arī naktī ir jābūt no attiecīga attāluma

pamanāmām un tūlītēji saprotamām.

Ir jācenšas vispārināt nerakstītu paziņojumu izmantošana,

izmantojot standarta izmērus, simbolus un zīmes, lai padarītu šos

paziņojumus viegli saprotamus jebkuras valsts ceļu

lietotājiem.

Uz neapgaismotiem ceļiem zīmēm ir jāizmanto izgaismotas

izkārtnes vai izkārtnes ar atstarojošiem materiāliem, un tās var

izmantot arī uz ceļiem ar pastāvīgu apgaismojumu. Uz ceļiem bez

pastāvīga apgaismojuma ceļu apzīmējumiem ir ieteicams izmantot

atstarojošus materiālus.

Ir svarīgi arī izvairīties no pārmērīgi liela zīmju

daudzuma.

IV.2.2. Ceļa

apzīmējumi

Ceļa apzīmējumiem ir jābūt saskaņotiem ar vertikālajām zīmēm,

un izmantotajiem materiāliem ir jābūt ar augstu slīdes

pretestību.

IV.2.3. Vertikālās

zīmes

Tā kā runa ir par starptautiskiem ceļiem, jāievēro īpaša

piesardzība, izmantojot indikatoru paneļus un "E"

zīmes.

Zīmju efektivitāte un jo īpaši to saprotamība un lasāmība ir

atkarīga no vairākiem apstākļiem: to izmēriem un pareiza

novietojuma, starptautisku simbolu izmantošanas teksta vietā,

paziņojuma īsuma, viena alfabēta lietošanas visā starptautiskajā

tīklā (citi alfabēti ir izmantojami tikai kopā ar latīņu

burtiem), atbilstoša simbola un burtu izmēra un to lieluma

attiecībā pret fonu, un maksimālā satiksmes ātruma.

IV.2.4. Ceļu darbu un

brīdinājuma zīmes

Lai brīdinātu par ceļu darbiem, avārijas situācijām

(negadījumiem) vai uz ceļa notiekošām darbībām, kuru dēļ

satiksmei ir jāslēdz brauktuves vai braukšanas joslas, ir

jāuzstāda atbilstošas pagaidu zīmes, lai nodrošinātu ceļa

lietotāju un šādu darbību veikšanā iesaistītā personāla drošību.

Šīs zīmes ir jānoņem, kad tās vairs nav nepieciešamas.

Vietās, kur ceļš ir apgaismots, šīm zīmēm ir jābūt izgatavotām

no atstarojoša materiāla. Vietās, kur ceļš nav apgaismots, zīmēm

ir jābūt izgatavotām no atstarojoša materiāla un tās pēc iespējas

jālieto kopā ar īpašām izgaismotām vadotnēm.

Pastāvīgās zīmes, kuras ir pretrunā pagaidu zīmēm, ir jānoņem

vai jāaizklāj.

IV.3. Aprīkojums un

pakalpojumi ceļa lietotājiem

IV.3.1. Drošības

nožogojumi un barjeras

Drošības nožogojumi un barjeras ir paredzētas tam, lai

nepieļautu nejaušu transportlīdzekļa nobraukšanu no brauktuves

vai ierobežotu šādas darbības sekas.

Ierīces (apmales, atdalošās barjeras, drošības barjeras un

nožogojumi) izvēle un tās izmantošanas apstākļi ir atkarīgi no

apturamā transportlīdzekļa veida, šķērsprofila, iespējamām sekām

gadījumā, kad transportlīdzeklis nobrauc no brauktuves, īpašām

redzamības problēmām un uzturēšanas grūtībām.

Tā kā šādas ierīces jau pašas par sevi ir šķēršļi, tās

neuzstāda, izņemot tad, ja risks, ko rada to neuzstādīšana,

attaisno to nepieciešamību.

Šādas drošības ierīces parasti uzstāda uz struktūrām un to

pietuvošanās zonās.

Nepieciešamība uzstādīt drošības ierīces uz centrālās

izdalītās joslas ir atkarīga no vairākiem faktoriem, no kuriem

visbūtiskākie ir satiksmes intensitāte un centrālās izdalītās

joslas platums.

Drošības ierīces ir jāuzstāda uz nomalēm, kur izturīgi šķēršļi

ir izvirzīti pārāk tuvu brauktuvei, kur uzbēruma augstums vai

krasta nogāžu slīpums rada acīmredzamu bīstamību, vai ceļa

posmos, kuri robežojas vai kuri šķērso ūdenstilpnes, intensīvi

izmantotu ceļu, dzelzceļu u. c.

IV.3.2. Atstarotājas

ceļa rādītājas zīmes

Tādu atstarotāju ceļa rādītāju zīmju uzstādīšana (t. i.,

ceļa kniedes un briesmu brīdinājuma stabiņi), kuras ir

apstrādātas ar atstarojošiem materiāliem, var ievērojami uzlabot

ceļa trases uztveršanu.

IV.3.3. Pretžilbes

ierīces

Ārpus apgaismotiem ceļa posmiem uz automaģistrāļu un ātrgaitas

ceļu centrālajām izdalītajām joslām vai uz citu ceļu nomalēm, ja

tie atrodas blakus E-ceļiem, ir ieteicams uzstādīt mākslīgu

aizsegu vai žogu. Ir ieteicams pārliecināties, vai šādi pasākumi

netraucē ceļa lietotāju redzamībai un nemazina tuvumā uzstādīto

satiksmes drošības ierīču efektivitāti.

IV.3.4. Ātrumu

slāpējošās joslas

Lai nodrošinātu kravas furgonu drošību uz ļoti gariem, stāviem

lejupceļiem, var būt lietderīgi uz lejupceļa saprātīgos attālumos

izveidot ātrumu slāpējošās joslas. Tomēr šis aprīkojuma veids ir

jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, gadījumos, kad

neviens cits risinājums nav piemērots.

IV.4. Satiksmes

kontrole un informācija ceļa lietotājiem

IV.4.1. Luksofora

signāli

Luksoforu signālus izmanto saskaņā ar spēkā esošajām

starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem. Mirgojošu dzeltenu

gaismu izmanto, lai brīdinātu par noteiktu apdraudējumu (ceļa

darbi, ceļa nodevas vārti, gājēju pārejas u. c.), tādējādi

aicinot lietotājus pievērst šiem apstākļiem lielāku uzmanību un

samazināt ātrumu.

Atsevišķos ārkārtas gadījumos var izmantot pagaidu luksoforu

signālus (piemēram, regulējot satiksmi laikā, kad notiek ceļa

darbi vai kad noticis negadījums).

IV.4.2. Mainīgās ceļa

zīmes

Mainīgajām ceļa zīmēm ir jābūt tikpat labi uztveramām, cik

nemainīgajām ceļa zīmēm, un saprotamām gan dienā, gan naktī

vadītājiem visās braukšanas joslās.

IV.4.3. Ārkārtas

situāciju sakaru sistēmas

Uz jebkura veida starptautiskajiem ceļiem ir ieteicams

uzstādīt telefonus, pa kuriem var sazināties ar neatliekamās

palīdzības dienestiem, vai cita veida sakaru līdzekļus, kuri ir

apzīmēti ar īpašām zīmēm un savienoti ar centru, kurš strādā

24 stundas diennaktī. Šādi sakaru punkti ir jāuzstāda pie

ceļa ārējās malas, atstatus no būvēm, vienādā attālumā vienu no

otra un pietiekami bieži. Uz automaģistrālēm tos ir ieteicams

izvietot 2 km attālumā vienu no otra. Ārkārtas situāciju

sakaru sistēmai ir jāietver zīmes (vai izkārtnes), uz kurām

norādīts virziens un attālums līdz tuvākajam sakaru punktam.

Ja uz ātrgaitas ceļiem un parastajiem ceļiem nav izveidota

ārkārtas situāciju sakaru sistēma, iespējams izmantot parasto

telefonu sistēmu, un ir lietderīgi uz zīmēm norādīt tuvākā

taksofona atrašanās vietu.

Gariem tiltiem un tuneļiem var paredzēt izņēmumus.

Sakaru punktu ekspluatācijai ir jābūt vienkāršai un

lietotājiem viegli saprotamai, un ir vēlams, lai tā būtu

paskaidrota ar simboliem vai ideogrammām.

IV.4.4. Informācija

ceļa lietotājiem

Ceļu lietotājiem atbilstošā veidā ir jāsniedz aktuāla

informācija par ceļiem un satiksmes apstākļiem. Vēlams nodrošināt

šādas informācijas saņemšanu arī tuneļos.

IV.5. Ceļu

apgaismojums

Ir vēlams nodrošināt ceļa apgaismojumu noteiktās īpašas

vietās, piemēram, robežkontroles punktos, garos tuneļos, tiem

blakus esošās teritorijās, vietās, kurš ceļš šķērso citus

E-ceļus, ceļa nodevas samaksas zonās un citur. Ja

satiksmes intensitāte attaisno apgaismojuma uzstādīšanu un

izmantošanu, ir vēlams nodrošināt arī vienveidīgu un atbilstošu

ceļa apgaismojums vietās, kur ceļš šķērso vai robežojas ar

teritoriju, kurā apgaismojums var apgrūtināt satiksmi uz

starptautiska ceļa (lidostas, rūpnieciskas vai blīvi apdzīvotas

vietas u. c.).

IV.6. Palīgierīču

uzstādīšana

IV.6.1. Gājēju un

riteņbraucēju drošība

Uz parastajiem ceļiem speciāli gājēju un riteņbraucēju ceļi

var uzlabot drošību.

Lielākā uzmanība ir jāpievērš vietām, kur divriteņu

transportlīdzekļi un gājēji šķērso ceļu, jo īpaši

krustojumos.

IV.6.2. Invalīdu

aizsardzība

Ir jānodrošina, lai arī tie ceļu lietotāji - pasažieri vai

vadītāji -, kuriem braukšana ir apgrūtināta vai kuri nespēj

nodrošināt savas tūlītējās vajadzības bez citu palīdzības, varētu

brīvi lietot ceļu.

Tādēļ ceļa plānojumam un tā aprīkojumam ir jābūt tādam, lai

pēc iespējas samazinātu kritisku situāciju iespējas, kurās šādi

ceļu lietotāji var nonākt.

Jebkurā gadījumā ir jānodrošina, lai ierobežojumi, kuriem ir

pakļauti ceļa lietotāji, jo īpaši atpūtas un servisa zonās,

atbilstu viņu spējām.

IV.6.3. Aizsardzība

pret dzīvniekiem un dzīvnieku aizsardzība

Lai aizsargātu ceļa lietotājus no dzīvniekiem, ir jāuzstāda

atbilstošs nožogojums vietās, kurās reljefa dēļ pastāv risks, ka

dzīvnieki var šķērsot ceļu.

Aizsardzības pasākumi ir jāveic arī attiecībā pret pašiem

dzīvniekiem, piemēram, ir jāizveido atbilstoša lieluma un formas

ceļa šķērsojumi virs un zem ceļa.

IV.7. Servisa

objekti

Atkarībā no starptautisko ceļu ekspluatācijas veida pie tiem

ir jāizveido atsevišķas atpūtas vietas, servisa zonas,

robežkontroles punkti un citi objekti.

IV.7.1. Atpūtas

vietas

Atpūtas vietas atstatus no šķērsojuma mezgliem ļauj ceļa

lietotājiem apstāties pie dabas un tādējādi atpūsties no

satiksmes monotonitātes; šādos gadījumos liela nozīme ir ainavu

veidošanai.

Atpūtas vietas ir jāveido atbilstošā attālumā viena no otras;

zīmē, kura norāda par tuvošanos atpūtas vietai, ir jānorāda arī

attālums līdz nākamajai atpūtas vietai vai servisa zonai.

Atpūtas vietās vēlams nodrošināt ūdens ņemšanas vietas,

galdus, pajumtes un tualetes, kuras ir viegli pieejamas personām

ar fizisko spēju traucējumiem.

IV.7.2. Servisa

zonas

Servisa zonās, kuras ir pielāgotas gan attiecīgajai vietai,

gan arī tās lietotājiem (tūristiem, autopārvadātājiem u. c.)

un atrodas atstatus no šķērsojuma mezgliem, ir jānodrošina vismaz

tādi pakalpojumi kā stāvvieta, telefons, degviela un tualetes,

kuras ir viegli pieejamas personām ar fizisko spēju

traucējumiem.

Šādas zonas ir jānodrošina atbilstošā attālumā viena no otras,

cita starpā ņemot vērā satiksmes intensitāti; zīmē, kura norāda

par tuvošanos servisa zonai, ir jānorāda arī attālums līdz

nākamajai servisa zonai.

Visām satiksmes un transportlīdzekļu novietošanas zonām ir

jābūt norobežotām no E-ceļa brauktuves (-ēm).

IV.7.3. Ceļa nodevas

samaksas zonas

Ceļa nodevas samaksas zonas veido pakāpenisks brauktuves

paplašinājums vai šķērsojuma cilpas līdz kontroles līnijām un aiz

tām.

Kontroles līniju skaitu nosaka, ņemot vērā paredzamo satiksmes

intensitāti.

Ceļa nodevas kases jānovieto laukumos; nav vēlams tās novietot

ielejā vai uz nogāzes.

Ārpus kontroles līnijām jānodrošina pietiekami daudz vietas

ēkām un iekārtām, kuras nepieciešamas ceļu nodevas iekasēšanai,

novērošanas nodrošināšanai un iesaistītajam personālam.

IV.7.4. Robežkontroles punkti

Robežkontroles punktu atrašanās vieta, izmēri un veids, kā arī

iekārtu, ēku, stāvvietu un citu objektu veids un izkārtojums ir

jāizvēlas, ņemot vērā paredzamās pārbaudes un satiksmes plūsmu

caur šiem punktiem. Vienojoties ar kaimiņvalstīm, jācenšas panākt

kopīgu robežkontroles iekārtu uzstādīšanu, kā arī saskaņotu

kontroles dienestu darbību ar pietiekamu darbinieku daudzumu.

Robežkontroles kompleksa struktūrai un veidam un iekšējam

komunikāciju tīklam ar efektīviem signālrādītājiem un

signālzīmēm, kuras ir saskaņotas ar kaimiņvalstīm, ir jānodrošina

iespēja savlaicīgi izvēlēties un nošķirt pasažieru un preču

pārvadāšanas transportlīdzekļus, atbilstoši atšķirīgajiem

kontroles veidiem pirms šie transportlīdzekļi sasniedz ēkas un

iekārtas. Robežkontroles punktos ar intensīvu kravas furgonu

satiksmi pirms robežkontroles punkta iekārtām ir jānodrošina

kravas furgonu pieņemšanas vieta priekškontroles vai

priekšatlases veikšanai atkarībā no robežkontroles punktā

veicamās kontroles veidiem.

V. TUNEĻU PĀRVALDĪBA, DROŠĪBAS

APRĪKOJUMS UN VISPĀRĒJIE PASĀKUMI

V.1 Satiksmes

pārvaldības sistēmas

Tuneļi ar lielu satiksmes intensitāti jāaprīko ar satiksmes

pārvaldības sistēmām, lai nepieļautu sastrēgumus, jo īpaši tad,

ja noticis negadījums.

Tuneļu ilgstošas vai īslaicīgas slēgšanas gadījumos jāplāno

vislabākie iespējamie alternatīvie maršruti, kas lietotājiem

jānorāda atzarojuma vietās, kas atrodas pirms tuneļa.

Ja noticis nopietns negadījums, satiksme jāslēdz visās

attiecīgā tuneļa caurbrauktuvēs, kuras skāris negadījums.

Satiksme jāvada tādā veidā, lai transportlīdzekļi, kurus

negadījums nav skāris, varētu izbraukt no tuneļa.

V.2. Kontroles

centrs

Garos tuneļos ar lielu satiksmes intensitāti jāizveido

kontroles centrs. Vairāku tuneļu uzraudzību centralizētā veidā

var veikt no viena kontroles centra.

Tuneļiem, kas sākas un beidzas dažādās valstīs vai kas

jākontrolē atšķirīgiem valsts reģioniem, jāizraugās viens

kontroles centrs, kas to kontrolē jebkurā brīdī.

V.3. Avārijas izejas

un ārkārtas situāciju dienestu piekļuve

Par avārijas izeju izveides nepieciešamību un attālumu starp

tām jālemj, pamatojoties uz attiecīgā tuneļa riska analīzes. Taču

jaunos tuneļos avārijas izejas jānodrošina tad, ja satiksmes

intensitātes gada vidējais lielums pārsniedz

2 000 transportlīdzekļus dienā vienā joslā.

Maksimālas attālums starp divām avārijas izejām nedrīkst

pārsniegt 500 m.

Jaunu tuneļu būvniecībā jāatturas no tādu patvertņu izveides,

kurām nav izejas uz avārijas ceļiem, kas ved ārā no tuneļa.

Tuneļos ar divām caurbrauktuvēm gadījumā, ja vienā

caurbrauktuvē noticis negadījums, kā avārijas izeju var izmantot

otru caurbrauktuvi. Šim nolūkam caurbrauktuvēm jābūt regulāros

intervālos savienotām ar gājēju savienojumiem un savienojumiem,

kas ļauj pārvietoties ārkārtas situāciju dienestiem. Ja tādu nav,

tad katrā caurbrauktuvē jānodrošina tiešs savienojums ar ārpusi

vai ar ārkārtas situācijas eju.

Tuneļos ar divām caurbrauktuvēm, ja tas ir ģeogrāfiski

iespējams, centrālās izdalītās joslas (vidusjoslas) šķērsošanai

jābūt iespējamai ārpusē pie katras iebrauktuves un izbrauktuves,

lai ārkārtas situāciju dienesti varētu bez kavēšanās iekļūt katrā

no caurbrauktuvēm.

V.4. Tuneļa

aprīkojums

Visām tuneļa lietotājiem paredzētajām drošības ierīcēm vai

aprīkojumam, jo īpaši ārkārtas situāciju telefoniem,

ugunsdzēsības aparātiem, avārijas izejām, stāvvietām vai norādēm

par radio frekvencēm vai radio izmantošanu, jābūt norādītām ar

pilnībā saskatāmām zīmēm un paneļiem. Zīmes un paneļi, kas

jāizmanto, ir aprakstīti 1968. gada Vīnes Konvencijā par

ceļa zīmēm un signāliem.

Tuneļos nepieciešamais drošības aprīkojums jānosaka,

pamatojoties uz attiecīgā tuneļa riska analīzes. Šeit ir sniegts

šāda aprīkojums saraksts. Daži šī aprīkojuma elementi ir

paredzēti galvenokārt gariem tuneļiem un/vai tuneļiem ar lielu

satiksmes intensitāti.

V.4.1. Apgaismojuma

ierīces, elektroapgāde un elektriskās ķēdes

Normāla redzamība, lai dienā un naktī vadītājiem nodrošinātu

atbilstošu redzamību;

- Drošības apgaismojums, lai nodrošinātu minimālo redzamību

gadījumā, ja sabojājas elektroapgāde;

- Evakuācijas apgaismojums, piemēram, evakuācijas apzīmējuma

gaismas, ne vairāk kā 1,5 m augstumā, lai tuneļa lietotājiem

palīdzētu izkļūt no tuneļa ar kājām ārkārtas situācijā;

- Ārkārtas elektroapgāde, kas spēj nodrošināt lietotāju

evakuācijai nepieciešamā drošības aprīkojuma darbību;

- Tāds elektrisko, mērījumu un kontroles ķēžu plānojums, kas

nodrošina, ka vietēja mēroga bojājums (piemēram, tāds, ko

izraisījis ugunsgrēks) neietekmē neskartās ķēdes.

V.4.2. Ārkārtas

situāciju aprīkojums

- Ārkārtas situāciju posteņi, kas aprīkoti vismaz ar ārkārtas

situācijas telefonu un diviem ugunsdzēsības aparātiem, jāizvieto

pie iebrauktuves tunelī un izbrauktuves no tā, un pēc regulāriem

intervāliem tuneļa iekšienē. Šie intervāli nedrīkst būt garāki

par 150 m jauniem tuneļiem un garāki par 250 m

esošajiem tuneļiem.

- Turklāt jānodrošina ūdensapgāde ugunsdzēsējiem; tai jābūt

tuvu pie iebrauktuves tunelī un izbrauktuves no tā un pēc

intervāliem, kas nepārsniedz 250 m, tuneļa iekšienē.

V.4.3. Ventilācijas

sistēmas

Jāierīko atbilstošas ventilācijas sistēmas, lai nodrošinātu,

ka tiek izvadītas transportlīdzekļu izdalītās piesārņojošās

vielas normālos apstākļos un tad, ja noticis negadījums, kā arī

lai kontrolētu gaisu un dūmus ugunsgrēka gadījumā. Ja ir

nepieciešama mehāniska ventilācija, jāievēro šādi ieteikumi:

- tuneļos ar intensīvu divvirzienu vai vienvirziena satiksmi

garenisku ventilāciju drīkst izmantot tikai tad, ja attiecīgā

tuneļa riska analīze liecina, ka tas ir pieņemami, un vai/ja ir

veikti attiecīgi pasākumi.

- Pārējos gadījumos jāizmanto šķērseniskas vai daļēji

šķērseniskas ventilācijas sistēmas.

- Divvirzienu tuneļos ar šķērsenisku vai daļēji šķērsenisku

ventilāciju, kuri ir aprīkoti ar kontroles centru, jāuzstāda

gaisa un dūmu vilkmes iekārtas, ko var darbināt atsevišķi vai

grupās, ja to attaisno tuneļa garums un satiksmes plūsma. Turklāt

ir pastāvīgi jāuzrauga gaisa un dūmu garenplūsmas ātrums un

attiecīgi jākoriģē ventilācijas sistēmas vadības process.

- Tuneļos ar divām caurbrauktuvēm ir jāuzstāda atbilstošo

līdzekļi, lai nepieļautu, ka ugunsgrēka gadījumā dūmi un gāze

izplatās no vienas caurbrauktuves otrā.

V.4.4. Citas ierīces

un sistēmas drošības palielināšanai

- Radioapraides iekārtas, ko var izmantot ārkārtas situāciju

dienesti;

- Video novērošanas sistēmas un negadījumu un/vai ugunsgrēka

automātiskās noteikšanas sistēmas;

- Lietotāju informēšanas sistēmas (radio, skaļruņi, zīmes ar

maināmiem ziņojumiem);

- Satiksmes gaismas signāli, barjeras un citas iekārtas, lai

pirms iebrauktuves tunelī apstādinātu transportlīdzekļus, un, ja

nepieciešams, ceļa zīmes un citas atbilstošas ierīces pašā

tunelī;

- Pārkāršanas kontroles sistēmas kravas automašīnām (ko

uzstāda tuneļa ārpusē);

- Ceļa zīmes un/vai apzīmējumi, kas vadītājiem palīdz saglabāt

pietiekamu attālumu no priekšā esošā transportlīdzekļa;

- Automātiskas sistēmas, kas nosaka ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumus, jo īpaši attiecībā uz ātruma ierobežojumiem un

attālumu starp transportlīdzekļiem.

V.5. Struktūras

ugunsizturība

Tuneļu galvenajai struktūrai vietās, kur vietējam sabrukumam

būtu katastrofālas sekas (piemēram, tunelis zem ūdens vai

tunelis, kas var izraisīt plašu blakus esošo struktūru

sabrukumu), jānodrošina pietiekams ugunsizturības līmenis.

VI. VIDE UN AINAVU VEIDOŠANA

VI.1. Vispārējas

piezīmes

Ceļi ir instruments, ko izmanto ceļu lietotāji un kas tiek

projektēti saskaņā ar pilsētplānošanu un lauku vides plānošanu.

Tie ļauj pārvietot un pārvadāt cilvēkus un preces un nodrošina

piekļuvi darba, atpūtas un izklaides vietām. Taču noteiktos

apstākļos tie var radīt dažādus traucējumus (troksnis,

piesārņojums, vibrācija) gan pilsētās, gan arī ārpus tām; tā kā

ceļu satiksme ir ievērojami palielinājusies šiem traucējumiem ir

parādījusies jauna dimensija. Tāpēc ir pienācīgi jāņem vērā ceļu

ietekme uz vidi, ievērojot vispārējo mērķi pēc iespējas

palielināt pozitīvo ietekmi uz vidi un novērst negatīvo

ietekmi.

Vēlme saglabāt vides kvalitāti (vizuālo un ekoloģisko) nozīmē

arī to, ka, ceļi ir jāprojektē tā, lai tie iekļautos ainavā.

Tādēļ ir svarīgi, lai visi administratori iepazītos ar

konkrētajām vides īpašībām un pēc tam veiktu pasākumus, kas

nepieciešami, lai lietotājus informētu par šīm īpašībām un

noteikumiem, kas tās aizsargā, vai arī veiktu pasākumus, lai tās

aizsargātu fiziski.

VI.2. Ceļu iekļaušana

vidē

Kad tiek ierosināts jauns projekts vai tiek attīstīti esošie

ceļi, ir jāapsver, kāda būs ceļu un satiksmes tiešā un netiešā

ietekme uz:

- cilvēkiem, faunu, floru;

- augsni, augsnes zemākajiem slāņiem, ūdeni, gaisu,

mikroklimatu;

- ainavu, fizisko īpašumu un kultūras mantojumu.

Šai sakarā ir ieteicams ņemt vērā šādus aspektus:

labam trases plāna un garenprofila izvietojumam attiecībā pret

ainavas elementiem būtu jānodrošina ne tikai harmoniska trases

plāna integrēšana vietējā reljefā un zemes izmantojumā, bet arī

jānovērš nelabvēlīga to ietekme uz ceļa lietotāju drošību;

pēc iespējas atbilstošā veidā, saskaņā ar attiecīgo valstu

tiesību normām un noteikumiem, ir jāierobežo satiksmes radītais

troksnis, vibrācija un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā

arī ceļu uzturēšana un ekspluatācija;

gadījumos, kad jauns ceļš un ar tā būvi saistītie darbi lielā

mērā ietekmē ainavu, ir vēlams nodrošināt ceļa kvalitāti,

izveidojot jaunu ainavu, nevis cenšoties noslēpt izmainīto

ainavu.

VI.3. Galvenā

negatīvās sekas, ko ceļi rada attiecībā uz vidi

Visnopietnākās problēmas parasti rodas saistībā ar ūdens

piesārņojumu un troksni. Ūdens piesārņojums var ietekmēt cilvēkus

un viņu vidi, bet troksnis traucē cilvēku dzīves ritmu un jo

īpaši miegu.

VI.3.1. Ūdens

piesārņojums

Ceļi rada četrus piesārņojumu veidus. Tā kā parastās

kanalizācijas sistēmas var novadīt tikai nelielu daļu no

piesārņojuma, kas nonāk uz autoceļa, katram piesārņojuma veidam

ir jāizstrādā īpaši risinājumi.

VI.3.1.1. Piesārņojums ceļa darbu

laikā

No vienas puses, notiek augsnes un uzbēruma erozija, ko

iztaisa lietus ūdens, kurš aiznes sīkākās daļiņas. Lai to

novērstu, ir svarīgi notīrīt un noplicināt tikai tās virsmas, kas

nepieciešamas darbam. Uz laiku uzstādot atūdeņošanas vai

iesūkšanās tvertnes, var samazināt vai aizturēt atkritumus

visjūtīgākajās vietās. No otras puses, darbā izmantojamie

transportlīdzekļi aiz sevis atstāj eļļas un dažādu cietu

materiālu pēdas.

VI.3.1.2. Sezonāls piesārņojums

Sezonālu piesārņojumu rada šķīstoši un abrazīvi materiāli,

kurus ziemas apstākļos izmanto ledus kausēšanai un kuru sastāvā

parasti ir vārāmais sāls. Šo piesārņojuma veidu var samazināt,

retāk kaisot sāli un samazinot izmantotā sāls daudzumu. Turklāt

ir ļoti ieteicams pārklāt sāls krājumus, lai nepieļautu, ka

pastāvīgi noplūst sāls šķīdums.

VI.3.1.3. Negadījumu radīts

piesārņojums

Negadījumos piesārņojums rodas tad, kad dažādas vielas noplūst

satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti transportlīdzekļi, kas

pārvadā bīstamas preces. Statistika liecina, ka šādi negadījumi

parasti notiek ārpus apdzīvotām vietām. Šāda piesārņojuma

galvenais cēlonis parasti ir ogļūdeņraža produkti. Lai šo

problēmu atrisinātu, ir jāveic pasākumi infrastruktūras

pielāgošanai un operatīvie pasākumi. Sevišķi jūtīgu vidi var

aizsargāt, uzstādot atdalošās barjeras vai izveidojot

ūdensnecaurlaidīgu kanalizācijas sistēmu.

VI.3.1.4. Hronisks piesārņojums

Ar jēdzienu "hronisks piesārņojums" apzīmē visus

piesārņojuma veidus, kas saistīti ar ceļu satiksmi: ceļa

nolietojums, metāla korozija, riepu nolietojums un izplūdes

emisijas. Jāpiebilst, ka lietus ūdens uz kanalizācijas notekām

aiznes tikai nelielu daļu no izdalītajiem daudzumiem. Taču vētras

vai nelielu plūdu laikā var applūst ievērojama platība, un tas

var izraisīt plašu piesārņojumu. Tāpēc ir maksimāli jāpalielina

grāvju un augsnes tīrīšanas kapacitāte.

VI.3.2. Troksnis

Ceļu radītais troksnis parasti ir nepatīkamu un nevēlamu

trokšņu apkopojums, ko rada garām braucošie vieglie un/vai smagie

transportlīdzekļi. Trokšņa līmenis, ko mēra decibelos (dBA), var

radīt traucējumus cilvēku ikdienas dzīvei un viņu miega

ieradumiem.

Attiecībā starp piedzīvoto trokšņa līmeni un attiecīgajiem

traucējumiem ļauj noteikt sliekšņus, virs kuriem jāveic trokšņa

samazināšanas pasākumi. Šie sliekšņi, kuri jānosaka valsts līmenī

vai, ja tas nenotiek, administratoriem, katrā valstī

atšķiras.

VI.3.2.1. Faktori,

kas jāņem vērā

Novērtējot ietekmi uz vidi, attiecībā uz troksni jāņem vērā

šādi faktori:

- informācija par aplēsto dienas un nakts satiksmi un par

satiksmi, kas novērojama noteiktā laikā (kravas transportlīdzekļu

procentuālais daudzums);

- apdzīvotas vai jūtīgas vietas, ja vajadzīgs;

- informācija par reljefu;

- projekta veids: jauns, esošs vai izmainīts;

- informācija par ceļa virsmu;

- aizsargājamo ēku veids; slimnīcām, dzīvojamām ēkām un

rūpnīcām piemērojamie pasākumi atšķiras;

- attiecīgā ceļa kategorija un atļautais(-ie) ātrums(-i)

u. c.

VI.3.2.2. Veicamie

pasākumi

Jāveic šādi pasākumi:

- jāvairās no apdzīvotām vai jūtīgām zonām (skolas,

slimnīcas);

- jāuzstāda aizsargājošas ierīces (trokšņa barjeras);

- kad vien iespējams, jāizmanto virsmas, kas rada mazāku

troksni;

- skaņas necaurlaidīgas fasādes;

- plānošanas dokumentos jāņem vērā esošais trokšņa

piesārņojums.

VI.4 Ainavas un

kultūras vides ņemšana vērā

Šādi ainavas elementi, kas ir redzami no ceļa, veicinās

satiksmes drošību un ceļa lietotāju ērtības. Šiem elementiem būtu

jāpapildina un jāuzlabo redzamība un jāpadara ceļojums

interesantāks.

Skats uz pilsētām, upēm, kalniem un citiem objektiem ļauj ceļa

lietotājiem noteikt viņu atrašanās vietu un būtu pēc iespējas

jāsaglabā.

Stādījumi (ceļa trasē vai cita veida stādījumi) var uzlabot

redzamību un mazināt ceļa monotonitāti ar nosacījumu, ka

stādījumu izveide nerada papildu riskus.

Ainavu veidošana var nodrošināt aizsardzību pret apžilbināšanu

un nelabvēlīgiem laika apstākļiem (vējš, sniegs u. c.).

Ja tiek apsvērta iespēja uzstādīt trokšņa barjeras, tad to

būvniecībā jārūpējas par to, lai tās pēc iespējas iekļautu ainavā

un lai lietotājiem kompensētu jebkādu paslēpto informāciju.

Ir vēlams, lai lietotāju uzmanība ar atbilstošiem līdzekļiem

tiktu vērsta uz kultūras mantojumu reģionos, kuriem tie brauc

cauri - tam var izmantot zīmes, informācijas centrus servisa un

atpūtas vietās u. c.

Drošības apsvērumu dēļ, kuriem ir prioritāte, ceļu tuvumā

nedrīkst pieļaut komerciālu reklāmu.

VII. UZTURĒŠANA

VII.1. Vispārējie

apsvērumi

Ir jānodrošina ceļu un palīgierīču uzturēšana pēc iespējas

līdzvērtīgāk to sākotnējam stāvokli, lai saglabātu to ieguldījumu

vērtību un nodrošinātu nemainīgu drošības un ērtības līmeni.

Vēlams, lai, veicot sākotnējo projektēšanu un būvniecību,

tiktu ņemtas vērā nākotnē veicamās uzturēšanas darbības, lai

samazinātu to izmaksas un negatīvo ietekmi uz satiksmes plūsmu

un drošību.

Joslu pilnīgai vai daļējai slēgšanai

iepriekš plānotu būvniecības vai uzturēšanas darbu dēļ vienmēr

jāsākas ārpus tuneļiem.

Uzturēšana attiecas uz visiem ceļa elementiem: segums,

struktūras, uzbērumi un nogāzes, drenāžas zīmes un apzīmējumi,

satiksmes kontroles sistēmas, ainavu veidošana, ēkas

u. c.

Arī veidojot ainavas, būtu jāņem vērā paredzamie uzturēšanas

aspekti. Jāuzrauga koku un krūmu augšana un jāveic nepieciešamās

darbības, lai novērstu zīmju aizsegšanu un drošības ierīču

aizšķērsošanu.

Jebkurām speciālām ceļu uzturēšanas iekārtām nevajadzētu

apdraudēt ceļa lietotāju drošību un pārlieku traucēt normālai

satiksmes plūsmai un ceļa ekspluatācijai.

Sistemātiska un racionāla pieeja ceļu uzturēšanas darbībām var

ievērojami samazināt ceļu administrēšanas tiešās izmaksas, kā arī

ceļu lietotāju radītās netiešās izmaksas attiecīgajā ceļu tīklā.

Profilaktisku uzturēšanu ir nepieciešams nošķirt no atjaunošanas

darbībām, lai iestādes lēmumu pieņemšanas procesā optimizētu

uzturēšanas programmas rentabilitāti.

VII.2. Ceļu

uzturēšanas vadība

Ceļu uzturēšanas vadība, kas ir cieši saistīta ar satiksmes

vadību, ir jāpapildina ar procesuālajiem un tehniskās apskates

plāniem, sistemātisku datu apkopošanu un analīzi, instrukcijām

u. c. Šie pasākumi ceļu uzturēšanas efektivitātes

nodrošināšanai būtu jāveic ceļu administrācijai, un tai

atsevišķos gadījumos ir jālemj par kompromisa risinājumiem.

Organizējot darbu saistībā ar esošo ceļu un to aprīkojuma

uzturēšanas līmeņa uzraudzību, jāņem vērā visa jaunākā

informācija par visiem attiecīgā ceļa aspektiem. Tā ir svarīga šī

darba sastāvdaļa, kas ļauj ātri pieņemt lēmumus un strauji

rīkoties, ja noticis incidents, kas samazina satiksmes plūsmas

ātrumu, vai ja noticis negadījums.

Plānošanas un budžeta procedūrās, ar kurām nosaka tehnisko

pasākumu prioritātes, jāņem vērā sistemātisku seguma mērījumu un

novērojumu rezultāti, vertikālo ceļa zīmju un horizontālo ceļa

apzīmējumu stāvoklis un redzamība (gan dienā, gan arī naktī) un

citi faktori atbilstoši starptautisko standartu prasībām. Šāda

tehniska apsekošana un pārbaude ir ieteicama kā viens no

galvenajiem informācijas avotiem, kas jāizmanto, lai plānotu

profilaktiskās vai atjaunošanas uzturēšanas pasākumus, ņemot vērā

vietējo transporta ekonomiku.

Par uzturēšanas darbu uzraudzību atbildīgajai

izpildorganizācijai ir jākontrolē arī visi pagaidu pasākumi, kas

jāveic saistībā ar ceļu uzturēšanas darbībām, nodrošinot drošības

prasību ievērošanu, efektīvu darbu izpildi un tehnoloģiju

izmantošanu. Attiecībā uz ierobežojumiem, satiksmes ātrumu,

konstrukcijas parametriem un citiem aspektiem ir nepieciešams

konsekvents noteikumu un tiesību aktu kopums.

VII.3 Īpaši

uzturēšanas aspekti

Tādu ceļa elementu uzturēšanai, kuri ir tieši saistīti ar

satiksmes drošību, ir jāpiešķir augstākā prioritāte. Tie ir

šādi:

- segumi, to slīdes pretestība un virszemes ūdeņu

novadīšana;

- struktūras, piemēram, tiltu un viaduktu paplašinošie

savienojumi, balsti, aizsargbarjeras un citi elementi; tuneļu

aprīkojums;

- apgaismojums, drošības ierīces;

- ceļa zīmes un apzīmējumi;

- pilnīga izmantojamība visa gada garumā: sniega un ledus

tīrīšanas nodrošināšana un pasākumu veikšana citos īpaši

nelabvēlīgos laika apstākļos;

- darbi, kas ir saistīti ar ceļa iekļaušanu vidē, piemēram,

trokšņa aizsargekrānu uzstādīšana, ainavu veidošana

u. c.

Ir būtiski nodrošināt brauktuvju un ceļa būvju augstu

kvalitāti, īstenojot saskaņotu uzturēšanas politiku, un garantēt

transporta uzticamību uzturēšanas darbību veikšanas laikā.

Uzturēšanas darbības ir jāveic savlaicīgi, lai nepieļautu ceļa

seguma pakāpenisku bojāšanos.

Ir jānodrošina ceļu strādnieku, kā arī ceļu lietotāju drošība,

veicot atbilstošus aizsardzības pasākumus, kuri jāparedz,

plānojot darbības, un regulāri jāpārbauda darbu veikšanas

laikā.

Ceļu drošības aprīkojuma, zīmju un apzīmējumu uzstādīšana

darbu veikšanas vietās ir būtiska, lai izvairītos no

negadījumiem, satiksmes kavēšanas un citām problēmām, un tie ir

jāuzstāda tā, lai būtu skaidri saskatāmi gan dienā, gan arī

naktī. Ar sistemātiskām pārbaudēm jānodrošina, lai šie elementi

būtu redzami un saprotami saskaņā ar spēkā esošo starptautisko

konvenciju prasībām. Arī pagaidu aprīkojumam un ceļa zīmēm ir

jāatbilst šīm konvencijām.

Ziemas laikā, izmantojot atbilstošus līdzekļus, pēc iespējas

labāk ir jānodrošina satiksmes drošība un kustība. Īpaša uzmanība

ir jāpievērš atbilstošas virsmas slīdes pretestības uzturēšanai

un ceļa zīmju attīrīšanai no sniega un ledus. Šīs darbības ir

uzskatāmas par papildu uzturēšanas darbībām ziemas laikā.

III pielikums

E-CEĻU IDENTIFIKĀCIJA UN APZĪMĒŠANA

1. E-ceļu identifikācijai un apzīmēšanai izmanto zīmi

taisnstūra formā.

2. Uz šīs zīmes ir attēlots burts E, kam parasti seko ar arābu

ciparu apzīmēts ceļa numurs.

3. Zīmes fons ir zaļš, un uz zīmes attēlotie simboli ir baltā

krāsā; to var novietot vai uzstādīt kopā ar citām zīmēm.

4. Zīmes lielumam ir jābūt tādam, lai braucošu

transportlīdzekļu vadītāji to varētu viegli identificēt un

saprast.

5. Kopā ar zīmi E-ceļu identifikācijai un apzīmēšanai var

izmantot zīmi valsts ceļu identifikācijai.

6. Kopumā E-ceļu numuri jāiekļauj attiecīgās dalībvalsts

virziena zīmju sistēmā (vai ar to jāapvieno). Numuru ceļam var

piešķirt gan pirms pievedceļa vai šķērsojuma mezgla, gan arī pēc

tā.

7. Ja E-ceļš kļūst par citas kategorijas ceļu vai ja tas

šķērso citu E-ceļu, ir ieteicams norādīt attiecīgā E-ceļa numuru

pirms pievedceļa vai šķērsojuma mezgla.