22. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa

var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā

tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai.

Likumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā

Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no

kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai atzītu

apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs

viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28.

novembra sprieduma lietā Nr. 2014‑09‑01 21. punktu un 2022. gada

27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021‑31‑0103 43. punktu).

Tā kā radiofrekvenču spektrs ir unikāls un ierobežots resurss,

regulējuma noteikšana attiecībā uz tā lietošanas tiesībām un to

izmantošanu ir būtisks jautājums. Tādēļ nebūtu pieļaujama tāda

situācija, ka Satversmei neatbilstošā tiesību norma savu

juridisko spēku zaudētu ar sprieduma publicēšanas brīdi, bet

nebūtu aizstāta ar jaunu tiesisko regulējumu. Tāpēc šajā gadījumā

ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošā

norma vēl kādu laiku paliek spēkā, lai likumdevējam būtu iespēja

pieņemt jaunu tiesisko regulējumu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības

brīvība izvēlēties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto

pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa nevar aizstāt tiesību

normu izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko

risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19.

decembra sprieduma lietā Nr. 2011‑03‑01 20. punktu un 2012. gada

2. maija sprieduma lietā Nr. 2011‑17‑03 16. punktu). Par

ierobežota resursa - radiofrekvenču spektra - izmantošanas

regulējumu, kura pieņemšanai nepieciešama konceptuāla diskusija,

ir jālemj pašam likumdevējam. Piemērotākā risinājuma izvēle

ietilpst likumdevēja rīcības brīvībā.

Satversmes tiesa secina, ka konkrētajā situācijā likumdevējam

ir nepieciešams saprātīgs laiks, lai tas izvērtētu, kā vislabāk

būtu līdzsvarojamas personas un sabiedrības intereses, un

noteiktu jaunu tiesisko regulējumu. Tādējādi apstrīdētā norma

atzīstama par spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Elektronisko sakaru likuma 48.

panta septīto daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un spēkā neesošu

no 2025. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2024. gada 3. jūlijā.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš