3. pants

Pēc iesnieguma, tam pievienoto dokumentu un papildus

iegūtās informācijas izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. 2012. gadā elektroenerģijas augstsprieguma pārvades

sistēmā tika uzsākts Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla

trešā starpsavienojuma projekts, paredzot tā ietvaros izveidot

elektropārvades augstsprieguma (330 kV) elektrolīniju no Sindi

(Kilingi-Nemme) Igaunijā līdz Rīgas TEC-2 apakšstacijai Salaspils

novadā, Latvijā;

3.2. trešā starpsavienojuma projektam saskaņā ar likumā

"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteikto procedūru

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiroprojekts" 2016.

gada 22. aprīlī ir sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējuma

noslēguma ziņojumu (turpmāk - noslēguma ziņojums), un 2016. gada

10. jūnijā ir izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums

Nr. 7;

3.3. trešā starpsavienojuma projekts ir Latvijas un Eiropas

stratēģisko elektroapgādes mērķu sasniegšanas sastāvdaļa.

Projekta nozīme elektroapgādes infrastruktūras attīstībā ir

norādīta šādos politikas dokumentos un attīstības plānos:

3.3.1. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas 10 gadu

attīstības plānā (apstiprināts ar Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas padomes 2015. gada 6. augusta lēmumu Nr.

115) ir norādīts termiņš trešā starpsavienojuma projekta

nodošanai ekspluatācijā - 2020. gada

decembris5;

3.3.2. elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru asociācijas

ENTSO-E desmitgades attīstības plānā gan 2012. gadā, gan 2014.

gadā uzsvērta trešā starpsavienojuma projekta nozīme visam

Baltijas jūras reģionam6;

3.3.3. 2015. gadā apstiprinātajā Baltijas enerģijas tirgus

starpsavienojuma rīcības plānā trešā starpsavienojuma projekts

norādīts kā kopīgo interešu projekts, lai paaugstinātu Baltijas

reģiona elektroapgādes drošumu un elektroenerģijas tirgus darbību

ilgtermiņā, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un

tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības

valstīm7;

3.3.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa

Regulā (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas

energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr.

1364/2006/EK, kas groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.

714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (turpmāk - regula Nr.

347/2013), trešā starpsavienojuma projektam ir noteikts kopīgu

interešu projekta statuss, tādējādi uzsverot projekta nozīmīgumu

kā Eiropas Savienības starpvalstu pārvades savienojumam. Regula

Nr. 347/2013 uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības

dalībvalstij noteikt kompetento institūciju un nodrošināt kopīgo

interešu projektu saskaņošanu noteiktā termiņā, lai koordinētu un

kontrolētu vietējas nozīmes pārvaldes institūciju darbu un

netiktu būtiski kavēta projekta virzība kopumā8;

3.3.5. Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā (publicēta

2014. gada 28. maijā) trešā starpsavienojuma projekts ir iekļauts

kā elektroenerģijas nozares projekts, kura īstenošana ir ļoti

būtiska vidējā termiņā (2017.-2020. g.), lai uzlabotu enerģijas

piegādes iespēju dažādošanu un solidaritāti visneaizsargātākajās

Eiropas teritorijās9;

3.3.6. Eiropas Padomes 2014. gada 24. oktobra secinājumos ir

noteikts, ka Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā minētajiem

projektiem (tajā skaitā trešajam starpsavienojumam) ir

jānodrošina visaugstākā prioritāte, kā arī tie jāīsteno tiem

noteiktajā laikposmā10;

3.3.7. trešā starpsavienojuma projekts iekļauts Eiropas

Komisijas 2014. gada 21. novembrī apstiprinātajā indikatīvajā

projektu sarakstā atbalsta saņemšanai Eiropas Savienības Eiropas

infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros (saraksta Nr.

4.2.1.)11;

3.4. pēc nozīmīguma līdzīgam elektrotīklu pārvades savienojuma

"Kurzemes loks" 2. un 3. posmam "Dundaga-Tume-Rīga

(Imanta)" ar Ministru kabineta 2015. gada 25. marta rīkojumu

Nr. 141 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu

elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" 2. un

3. posmam "Dundaga-Tume-Rīga (Imanta)"",

pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu, tika

noteikts nacionālā interešu objekta statuss. Minētā rīkojuma

anotācijā norādīts, ka projekti "Kurzemes loks" un

trešais starpsavienojums ir būtiskas infrastruktūras daļas, lai

iespējamās energoresursu tirdzniecības krīzes apstākļos Latvija

spētu nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas pašpatēriņa apgādi

tikai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienlaikus Latvija

spētu nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas pārvades

kapacitāti tīkla frekvences sinhronizācijai ar Eiropas Savienības

valstu pārvades tīklu;

3.5. trešā starpsavienojuma ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūras ietvaros tika izvērtēti divi paredzētās darbības

vietas jeb elektropārvades līnijas izvietojuma alternatīvie

risinājumi (detalizēts elektropārvades līnijas alternatīvo

risinājumu apraksts ir iekļauts noslēguma ziņojumā):

3.5.1. 1. alternatīva - no Igaunijas robežas līdz Rūjienai

izbūvējot jaunu 330 kV trasi un turpinot esošās 110 kV

elektropārvades līnijas pārbūvi no Rūjienas līdz Rīgas TEC-2

apakšstacijai, uz vieniem balstiem izvietojot 110 un 330 kV

līnijas. Šīs alternatīvas trases aptuvenais garums ir 180 km

(neskaitot atzarus uz apakšstacijām). Elektropārvades līnijas

trase šķērso Rūjienas, Mazsalacas, Burtnieku, Alojas, Limbažu,

Sējas, Saulkrastu, Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Stopiņu un

Salaspils novada un Rīgas pilsētas teritoriju;

3.5.2. 1. alternatīvas risinājums "1. sAp." - paredz

apiet apdzīvoto vietu - Saulkrastus. Šāds alternatīvs risinājums

tiek veidots tādēļ, ka, paredzot esošās vienķēdes 110 kV

elektropārvades līnijas vietā izbūvēt divķēžu 330/110 kV

elektropārvades līniju, 330 kV elektropārvades līnijas

aizsargjoslā nonāk jau izbūvētās dzīvojamās ēkas un citas būves,

kas pašlaik atrodas ārpus esošās 110 kV elektropārvades līnijas

aizsargjoslas. Kopējais minētā risinājuma elektropārvades līnijas

garums ir 7,8 km;

3.5.3. 1. alternatīvas modifikācija 1A - paredz apiet

apdzīvotās vietas - Ādažus un Carnikavu. Šāds alternatīvs

risinājums tiek veidots tādēļ, ka, paredzot esošās vienķēdes 110

kV elektropārvades līnijas vietā izbūvēt divķēžu 330/110 kV

elektropārvades līniju, 330 kV elektropārvades līnijas

aizsargjoslā nonāk jau izbūvētās dzīvojamās ēkas un citas būves,

kas pašlaik atrodas ārpus esošās 110 kV elektropārvades līnijas

aizsargjoslas. Kopējais 1A modifikācijas garums ir 15 km;

3.5.4. 1. alternatīvas modifikācija 1B un 1B' - paredz no

esošās 110 kV elektropārvades līnijas Saulkrasti-Limbaži balsta

Nr. 190 (1B variantā) vai no 110 kV elektropārvades līnijas

Saulkrasti-Limbaži balsta Nr. 135 (1B' variantā) līdz esošās

330 kV elektropārvades līnijai Salaspils-TEC-2 balstam Nr. 27

izbūvēt 330 kV elektropārvades līniju kā vienķēdes līniju gar

paredzamo starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail

Baltica" trasi (turpmāk - Rail Baltica). Kopējais 1B

modifikācijas garums ir 72 km. 1B' modifikācijas garums ir 19

km (neskaitot kopējo posmu ar 1B), kopā ar 1B kopējo posmu - 59

km;

3.5.5. 2. alternatīva - no Igaunijas robežas līdz Rūjienai

izbūvējot jaunu 330 kV elektropārvades līnijai trasi un

savienojot to ar trasi Rūjiena-Valmiera-Salaspils-Rīgas TEC-2.

Šīs alternatīvas trases aptuvenais garums ir 200 km (neskaitot

atzarus uz apakšstacijām). Elektropārvades līnijas trase šķērso

Rūjienas, Mazsalacas, Burtnieku, Beverīnas, Kocēnu, Pārgaujas,

Krimuldas, Inčukalna, Siguldas, Ropažu, Salaspils un Ikšķiles

novada un Valmieras pilsētas teritoriju;

3.5.6. 1. un 2. alternatīvas risinājums "1.2. m" -

paredz apiet putniem nozīmīgās mežu teritorijas. Ņemot vērā

ekspertu ornitologu ieteikumus, abām alternatīvām nelielā posmā

(aptuveni 10 km) tiek izvērtēta iespēja jaunbūvējamo

elektropārvades līniju virzīt ārpus mežu teritorijas, veidojot

nelielu apejas posmu. Īstenojot trešā starpsavienojuma izbūvi pa

1. alternatīvu ar 1.2. m, 1B, 1B' modifikācijām un paralēli

plānotajai autoceļa E22 trasei, 330 kV pārvades līnijas izveide

starp apakšstacijām Rīgas TEC-2 un Sindi (Kilingi-Nemme) tiktu

īstenota, izbūvējot jaunu 330 kV elektropārvades līniju no Rīgas

TEC-2 vienotā trasē ar plānoto Rail Baltica dzelzceļa

koridoru līdz Sējas novadam virzienā uz Saulkrastiem, pārbūvējot

esošās 110 kV līnijas līdz Rūjienai un no Rūjienas līdz valsts

robežai veidojot jaunu 330 kV līnijas trasi. Šādu risinājumu

pārvades sistēmas operators ­- akciju sabiedrība

"Augstsprieguma tīkls" ­- atzīst par piemērotāko, ņemot

vērā pārvades tīkla attīstības un drošuma perspektīvas. Trešā

starpsavienojuma 1. alternatīvas ar 1.2. m, 1B, 1B'

modifikāciju paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei kopējais

garums ir 176,07 km. Trešā starpsavienojuma 1. alternatīva ar

1.2. m, 1B, 1B' modifikāciju paralēli plānotajai autoceļa E22

trasei ietekmēs Rūjienas, Mazsalacas, Alojas, Limbažu, Sējas,

Garkalnes, Stopiņu, Inčukalna, Ropažu un Salaspils novada un

Burtnieku novada teritorijas, kā arī to nekustamo īpašumu

īpašniekus, kuru īpašumus skars plānotā elektropārvades

līnija;

3.6. Alojas, Burtnieku, Inčukalna, Ropažu un Rūjienas novada

dome akceptēja akciju sabiedrības "Latvijas elektriskie

tīkli" 2016. gada 13. jūnija vēstulē Nr.

20AP00-04/10912 izvēlēto 330 kV elektro­pārvades

līnijas trasi. Mazsalacas novada dome 2016. gada 17. jūnijā ar

lēmumu Nr. 12.1 neakceptēja akciju sabiedrības "Latvijas

elektriskie tīkli" izvēlēto alternatīvu, atsaucoties uz to,

ka paredzētā darbība ietekmēs nekustamo īpašumu vērtību,

iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apgrūtinās īpašumus ar jauniem

aprobežojumiem;

3.7. Vides pārraudzības valsts biroja 2016. gada 10. jūnija

atzinumā Nr. 7 norādīts, ka:

3.7.1. pieļaujama tikai tāda paredzētās darbības un tehnisko

risinājumu īstenošana, kas nav pretrunā ar Eiropas nozīmes īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) aizsardzības mērķiem

un negatīvi neietekmē to ekoloģiskās funkcijas un integritāti.

Atzinumā secināts, ka paredzēto darbību ir pamats īstenot pa 1.

alternatīvas trasi, jo 2. alternatīva šķērso aizsargājamo ainavu

apvidu "Ziemeļgauja" un līdz ar to nav pieļaujama, kā

arī nav pieļaujama 1. alternatīvas pamata trases īstenošana, jo

tā šķērso dabas parku "Piejūra";

3.7.2. atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja

sagatavotajam projekta "Eiropas standarta platuma publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltic

2" būvniecība"13 2016. gada 3. maija

ietekmes uz vidi novērtējumam, kā arī, ja tiek saņemts Rail

Baltica projekta akcepts un elektropārvades līnija tiek

izbūvēta vienā koridorā ar Rail Baltica, projekts

īstenojams pa 1B' modifikāciju. 1B' modifikācijas

īstenošana ir jēgpilna, ja tiek īstenots Rail Baltica

projekts;

3.7.3. ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās

apspriešanas laikā 19 organizētajās sanāksmēs klātienē kopumā

piedalījās vairāk nekā 450 interesentu. Visvairāk interesentu

(60-70) piedalījās Pierīgas pašvaldībās - Sējas, Stopiņu,

Salaspils un Ikšķiles novadā. Informācija par ietekmes uz vidi

novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem

valsts institūciju, pašvaldību, juridisko un privāto personu

iesniegumiem, tajos izteiktajiem viedokļiem, priekšlikumiem un

iebildumiem ir ietverta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma

5.2. nodaļas 5.2.1.-5.2.3. tabulā. Minētajās tabulās, sagrupējot

jautājumus, sniegta informācija, vai un kādā veidā ir ņemti vērā

izteiktie viedokļi, iebildumi vai ierosinājumi. Iesaistītās puses

galvenokārt paudušas viedokli saistībā ar ietekmes uz vidi

novērtējuma iesniedzēju kompetenci, interesējušās par ietekmi uz

īpašumiem, kompensāciju kārtību, ietekmi uz dabas vērtībām un

īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ietekmi uz cilvēka

veselību un jautājumiem saistībā ar drošību. No pārrobežu

konsultācijām, kas veiktas saistībā ar ietekmes uz vidi

novērtējumu, secināms, ka paredzētā darbība Latvijas teritorijā

(pierobežas zonā) nevarētu radīt būtisku nelabvēlīgu pārrobežu

ietekmi, un Igaunija nav izteikusi prasības vai iebildumus pret

novērtējumu;

3.7.4. ņemot vērā ekspertu ornitologu ieteikumus, trasi būtu

ieteicams īstenot pa 1.2. m modifikāciju, apejot putniem

nozīmīgās mežu teritorijas. Ņemot vērā Salaspils novada domes un

Stopiņu novada domes un zemju īpašnieku ierosinājumu un akciju

sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" apstiprinājumu,

ieteicama elektropārvades līnijas izbūve paralēli plānotajai

autoceļa E22 trasei. Ja Rail Baltica projekts netiek

īstenots, ieteicamas modifikācijas vai 1A un 1. sAp.