3. pants

Pēc iesnieguma, tam pievienoto dokumentu un papildus

iegūtās informācijas izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. 2010. gadā elektroenerģijas augstsprieguma pārvades

sistēmā tika uzsākta Kurzemes loka ietvaros paredzētā 330 kV

pārvades līnijas izveide starp apakšstacijām

"Grobiņa-Ventspils-Dundaga-Tume-Rīga";

3.2. akciju sabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli"

ir veikusi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

noteikto procedūru Kurzemes loka trijos ģeogrāfiski nodalītos

posmos:

3.2.1. Kurzemes loka 1. posmā

"Grobiņa-Ventspils-Dundaga" (2010. ga­da

9. novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Firma

L4" ir sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējuma

(turpmāk - IVN) noslēguma ziņojumu, 2011. gada

11. janvārī ir izdots Vides pārraudzības valsts biroja

atzinums Nr. 1, kā arī ir saņemti darbību skarto pašvaldību

akcepti darbības veikšanai);

3.2.2. Kurzemes loka 2. posmā

"Dundaga-Tume" (2011. gada novembrī sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian &

Lithuanian Environment" ir sagatavojusi

IVN noslēguma ziņojumu, 2011. gada 16. janvārī ir

izdots Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 12, kā arī

ir saņemti darbību skarto pašvaldību akcepti darbības

veikšanai);

3.2.3. Kurzemes loka 3. posmā "Tume-Rīga

(Imanta)" (2013. gada aprīlī sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian

Environment" ir sagatavojusi IVN noslēguma

ziņojumu, 2013. gada 1. augustā ir izdots Vides

pārraudzības valsts biroja atzinums Nr. 6);

3.3. Kurzemes loka 3. posma "Tume-Rīga

(Imanta)" īstenošana ir nozīmīga sastāvdaļa Latvijas un

Eiropas stratēģisko elektroapgādes attīstības mērķu sasniegšanā.

Tā nozīme elektroapgādes infrastruktūras attīstībā ir norādīta

politikas dokumentos un attīstības plānos:

3.3.1. Kurzemes loks ir iekļauts Latvijas pārvades sistēmas 10

gadu attīstības plānā (izstrādāts saskaņā ar Noteikumiem par

elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu (apstiprināti

ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011. gada

23. novembra lēmumu Nr. 1/28)), kur norādīts termiņš tā

nodošanai ekspluatācijā - 2019. gada

decembris6;

3.3.2. Kurzemes loks ir iekļauts elektroenerģijas pārvades

sistēmu operatoru Eiropas tīkla (elektroenerģijas ENTSO)

desmitgades attīstības plānā gan 2012. gadā, gan 2014. gadā, un

šis projekts ir svarīgs visam Baltijas jūras

reģionam7;

3.3.3. Kurzemes loks ir daļa no lielāka - "NordBalt"

- projekta, kura īstenošanas ietvaros paredzēta Baltijas un

ziemeļvalstu elektroenerģijas starpsavienojuma izbūve, lai

uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā

energoinfrastruktūras attīstības projekta īstenošanas rezultātā

tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot

elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar

citām Eiropas Savienības valstīm8;

3.3.4. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr.

347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras

pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu

(EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK)

Nr. 715/2009 (turpmāk - regula Nr. 347/2013), Kurzemes

lokam ir noteikts kopīgu interešu projekta statuss, tādējādi

uzsverot, ka projekts ļaus īstenot nozīmīgu Eiropas Savienības

starpvalstu pārvades savienojumu. Regula Nr. 347/2013 uzliek par

pienākumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij norīkot

kompetento institūciju, kas nodrošina kopīgu interešu projektu

saskaņošanu noteiktā termiņā, lai koordinētu un kontrolētu

vietējas nozīmes pārvaldes institūciju darbu un netiktu būtiski

kavēta projekta virzība kopumā9;

3.3.5. Kurzemes loks ir iekļauts Eiropas Komisijas 2014. gada

28. maijā publicētajā Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā

(EEDS) kā elektroenerģijas nozares projekts, kura īstenošana ir

ļoti būtiska vidējā termiņā (2017-2020), lai uzlabotu enerģijas

piegādes iespēju dažādošanu un solidaritāti visneaizsargātākajās

Eiropas teritorijās10;

3.3.6. Eiropas Padomes 2014. gada 24. oktobra

secinājumos noteikts, ka Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijā

minētajiem projektiem (tajā skaitā Kurzemes lokam) ir jānodrošina

visaugstākā prioritāte un tie ir īstenojami noteiktajā

laikposmā11;

3.3.7. Kurzemes loka izbūvei paredzēts Eiropas Savienības

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI)

līdzfinansējums. 2014. gada 21. novembrī Eiropas

Komisija ir apstiprinājusi indikatīvo sarakstu, kurā iekļauti

projekti atbalsta saņemšanai Eiropas infrastruktūras savienošanas

instrumenta ietvaros. Šajā sarakstā ir iekļauta Kurzemes loka

3. posma "Tume- Rīga (Imanta)" izbūve (saraksta

Nr. 4.4.1.)12;

3.4. ar Ministru kabineta 2012. gada 4. janvāra

rīkojumu Nr. 7 "Par nacionālo interešu objekta statusa

noteikšanu elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes

loks" 1. posmam

"Grobiņa-Ventspils-Dundaga"" saskaņā ar

Teritorijas attīstības plānošanas likumu Kurzemes

loka 1. posmam "Grobiņa-Ventspils-Dundaga"

tika noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Rīkojuma

anotācijā norādīts, ka nākamajiem Kurzemes loka posmiem plānots

noteikt nacionālo interešu objektu statusu pēc to IVN procedūru

pabeigšanas. Kurzemes loka 1. posma celtniecība daļā

"Grobiņa-Ventspils" ir īstenota 2014. gada otrajā

pusē;

3.5. Kurzemes loka 2. un 3. posma

"Dundaga-Tume-Rīga (Imanta)" projektēšana un

celtniecība ir paredzēta vienlaikus visā šo

posmu garumā. Minēto projekta īstenošanas kārtību nosaka

šādi faktori: projekta pabeigšanas termiņš ir 2019. gads;

abi posmi lietderīgi ietekmē pārvades sistēmu tikai tad, ja veido

savienotu ķēdi starp apakšstaciju "Ventspils" un

apakšstaciju "Imanta" (Rīga); projekta īstenošanas

laikā ir jāatslēdz esošās 110 kV līnijas, kas veido lielāko

daļu no kopējās trases garuma. Tā kā paredzēto darbību plānots

veikt vairāku pašvaldību teritorijā, tā uzskatāma par akceptētu,

ja lēmumu par šīs darbības akceptēšanu ir pieņēmušas visas

attiecīgās pašvaldības. Par Kurzemes loku 3. posma

"Tume-Rīga (Imanta)" IVN procedūras ietvaros ir saņemti

atšķirīgi pašvaldību viedokļi par paredzētās darbības vietas

risinājumu;

3.6. Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra

noteikumu Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās

darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību"

75. punkts paredz, ka, ja paredzēto darbību, kas saistīta ar

elektronisko sakaru tīklu un enerģijas pārvades būvju būvniecību,

plānots veikt vairāku pašvaldību teritorijā un pašvaldības

akceptējušas atšķirīgus paredzētās darbības norises vietas

risinājumus, galīgo lēmumu pieņem Ministru kabinets;

3.7. Kurzemes loka 3. posma "Tume-Rīga

(Imanta)" IVN procedūras ietvaros tika izvērtēti vairāki

paredzētās darbības vietas jeb elektropārvades līnijas (turpmak -

EPL) izvietojuma alternatīvie risinājumi (detalizēts EPL

alternatīvo risinājumu apraksts ir atspoguļots sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian

Environment" sagatavotajā 2013. gada aprīļa

IVN noslēguma ziņojumā):

3.7.1. 1. alternatīva - esošās 110 kV EPL rekonstrukcija

un tās sprieguma palielināšana līdz 330 kV, izbūvējot jaunu

330 kV un 110 kV EPL pa jau esošo EPL trasi "Tume-Rīga

(Imanta)", izņemot posmā pār Lielupi, kur plānota jauna

trase. Šī alternatīva paredz EPL trases aptuveno garumu 73 km

(neskaitot atzarus uz apakšstacijām). EPL trase šķērso Tukuma

novada Tumes un Slampes pagasta un Tukuma pilsētas, Engures

novada Smārdes pagasta, Jūrmalas, Babītes novada Salas un Babītes

pagasta un Rīgas pilsētas teritoriju;

3.7.2. 1.A alternatīva - jauns EPL posms no Tumes līdz Ķemeru

nacionālajam parkam, tālāk trase virzās pa esošo 110 kV EPL

(tāpat kā paredz 1. alternatīva) līdz Rīgai (Imantai).

Izvēloties alternatīvu 1.A, EPL trases "Tume-Rīga

(Imanta)" garums ir 62 km;

3.7.3. 1.B alternatīva - uz ziemeļiem no 1. alternatīvas

tiek piedāvāts apiet Tukuma pilsētu, izveidojot jaunu EPL trasi

aptuveni 8 km garumā. Pēc IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas

ir sagatavota 1.B alternatīvas modifikācija. Šī modifikācija

samazina ietekmi uz bioloģiskajām vērtībām, apdzīvotām vietām

(nešķērso viensētas vai dzīvojamās mājas), nešķērso notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas "Tīle", rekreācijas teritoriju

Milzkalnē, kā arī apiet dendroloģiskos stādījumus "Vāgnera

dārzs" un tuvumā esošos kapus. Trases kopējais garums būs

aptuveni 75 km;

3.7.4. 2. alternatīva - esošās 110 kV EPL rekonstrukcija un

caurlaides spējas palielināšana līdz 330 kV un jaunas 330 kV EPL

trases izbūve no apakšstacijas "Tume" līdz esošajai EPL

trasei "Tukums-Džūkste". Tālāk EPL trase virzīsies pa

jaunu līniju, kā arī pa esošās līnijas

"Džūkste-Jelgava" īsu posmu. Tālāk tiek plānota jauna

330 kV EPL uz vieniem balstiem līdz Gātei, apejot Ķemeru

nacionālā parka teritoriju no dienvidiem un pievienojoties

1. alternatīvas esošajai EPL trasei

"Sloka-Imanta". 2. alternatīvas trases tuvumā atrodas

Ķemeru nacionālā parka teritorija, un nelielā posmā trase šķērso

īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - dabas liegumu

"Kalnciema pļavas" un dabas liegumu "Babītes

ezers";

3.7.5. 2.A alternatīva - trase un plānotie darbi līdz Babītes

ezeram ir analogi 2. alternatīvai. Tālāk 330 kV EPL trasi

plānots virzīt gar dabas lieguma "Babītes ezers"

dienvidu malu līdz Skultei Mārupes novadā. Pie Skultes 2 km

attālumā no lidostas "Rīga" skrejceļa gaisvadu līnija

pāries kabeļu līnijā, kura tiks izbūvēta līdz jaunajai 330 kV

apakšstacijai "Lidosta". Tālāk jāizbūvē 330 kV

kabeļu līnija līdz apakšstacijai "Imanta". 2.A

alternatīvas trases aptuvenais garums ir 71 km, tā šķērso dabas

liegumu "Kalnciema pļavas";

3.7.6. 2.B alternatīva - neliels jaunbūvējamās 330 kV

elektrolīnijas posms, kas no dienvidiem apiet dabas liegumu

"Kalnciema pļavas", pēc tam šķērso Lielupi un tālāk

virzās atbilstoši 2. vai 2.A alternatīvai. 2.B alternatīvā posma

garums ir aptuveni 4,6 km. Izvēloties 2.B posmu,

2. alternatīvas trase ir 84 km, bet 2.A alternatīvas trase -

aptuveni 74 km gara;

3.8. pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu

Nr. 6, apsvērumiem par ietekmes uz vidi samazināšanu un racionālu

līdzekļu izlietojumu pārvades sistēmai (ietekmi uz tarifu),

akciju sabiedrība "Latvijas elektriskie tīkli" ir

lūgusi iesaistītās pašvaldības akceptēt Kurzemes loka

3. posma "Tume-Rīga (Imanta)"

rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzēto 1. alternatīvu ar 1.B

modifikāciju.

Minētā darbība paredz esošās 110 kV EPL rekonstrukciju un tās

sprieguma palielināšanu līdz 330 kV, kā arī jaunas 330 kV EPL

izbūvi atsevišķos posmos. Kurzemes loka 3. posma

"Tume-Rīga (Imanta)" 1. alternatīvai ar 1.B

modifikāciju trases kopējais garums ir 75 km, un tā šķērso

639 īpašumus (562 - īpašumu skaits, ko skar esošās trases

rekonstrukcija; 77 - īpašumu skaits, ko skar jaunās trases posmu

izbūve). Īstenojot šo alternatīvu, tiks izbūvēti jauni posmi -

Slokas apakšstacijas apkaimē, Jūrmalā, - 2,8 km garumā, bet

Tukuma pilsētas apejas posmā, Tukuma novadā, - 8 km garumā.

Kurzemes loka 3. posma "Tume-Rīga (Imanta)"

1. alternatīva ar 1.B modifikāciju šķērso Babītes, Engures,

Tukuma novada pašvaldības, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas

administratīvās teritorijas;

3.9. 2013. gadā Babītes, Engures, Tukuma un Rīgas pašvaldība

akceptēja izvēlētā Kurzemes loka 3. posma izvietojuma

1. alternatīvu ar 1.B modifikāciju. Jūrmalas pilsētas dome 2014.

gada 30. janvārī neakceptēja izvēlēto alternatīvu, atsaucoties uz

varbūtēju ietekmi uz vidi saistībā ar sērūdeņu veidošanos Ķemeru

nacionālā parka daļā, kas ietilpst Engures novada

pašvaldībā, un iedzīvotāju nevēlēšanos pieļaut pārvades objekta

attīstīšanu dzīvesvietu tuvumā;

3.10. Vides pārraudzības valsts biroja 2013. gada

1. augusta atzinumā Nr. 6 ir norādīts, ka:

3.10.1. izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, ir

veikti vairāki pasākumi dabas vērtību apzināšanai un ietekmes uz

vidi mazināšanai (tajā skaitā Ķemeru nacionālā parka teritorijā

netiek plānots paplašināt esošo trasi), izstrādāts modificēts 1.B

alternatīvas variants, kas ir ievērojami labāks biotopu

aizsardzības aspektā, un šajā gadījumā nozīmīgas un negatīvas

ietekmes, kas saistītas ar mežu šķērsošanu, tiek ievērojami

samazinātas;

3.10.2. vismazākā ietekme dabas aizsardzības aspektā ir 1.A

alternatīvai un kā nākamajai - 1.B modificētajai alternatīvai,

taču, īstenojot jebkuru no 2. alternatīvas variantiem, tiktu

izveidots jauns lineārs objekts (saglabājot jau esošos), kas

ietekmētu aizvien jaunas teritorijas, tajā skaitā atsevišķos

posmos šķērsojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Lai no tā

daļēji izvairītos, 2.B alternatīva paredz apliekt dabas

liegumu "Kalnciema pļavas". Kopējais līnijas garums

līdz ar to palielinās, taču 2. alternatīvas trase šķērso arī

dabas liegumu "Babītes ezers";

3.10.3. no dabas saglabāšanas viedokļa, ja vien tas iespējams,

ir lietderīgi izvairīties no jaunu lineāru koridoru izveides,

tādēļ šajā aspektā labāk īstenot 1. alternatīvu vai tās

apakšvariantus. 1.A alternatīva ir visieteicamākā un mazāk

ietekmē dabas vērtības, taču tās īstenošana varētu būt

problemātiska, ņemot vērā pašvaldību nostāju, savukārt 1.B

alternatīvas modifikācija dabas aizsardzības aspektā ir

ievērojami labāka par 1.B alternatīvu, kas šķērso aizsargājamos

meža masīvus;

3.10.4. dabas vērtību saglabāšanas aspektā jebkurš no

2. alternatīvas risinājumiem ir vērtējams kā mazāk

piemērots, salīdzinot ar 1. alternatīvas risinājumiem. Tajā

pat laikā ievērojama iedzīvotāju daļa, kas dzīvo esošās

110 kV elektrolīnijas apkārtnē, atbalsta šīs alternatīvas,

jo 1. alternatīvas skartajā apkārtnē kopumā ir vairāk

privātīpašumu un ap to izvietotas 71 jau esoša ciema apbūves

teritorijas. Savukārt iedzīvotāji, kas dzīvo 2. alternatīvā

varianta (ar tā apakšvariantiem) skartajās vai tuvumā esošajās

teritorijās, galvenokārt pauž atbalstu 1. alternatīvā varianta

risinājumiem un dabas vērtību saglabāšanai;

3.10.5. attiecībā uz izvēlēto EPL trases izvietojumu akciju

sabiedrībai "Latvijas elektriskie tīkli" pēc

galīgā varianta akceptēšanas normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā ir jānodrošina sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Estonian, Latvian & Lithuanian Environment"

2013. gada aprīļa IVN noslēguma ziņojumā paredzētie

risinājumi un 2013. gada 1. augustā izdotajā Vides

pārraudzības valsts biroja atzinumā Nr. 6 izvirzīto nosacījumu

īstenošana atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi

novērtējumu" 20. panta desmitās daļas un

24. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām;

3.10.6. Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā Nr. 6

norādīts, ka attiecībā uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem

vienlaikus ir saņemts skaitliski daudz iedzīvotāju viedokļu,

iesniegumu un protestu (ir iebildumi pret visām alternatīvām vai

atsevišķiem to posmiem), kuros lūdz apiet apdzīvotās vietas un

noraida kādu no alternatīvām. Skaitliski visvairāk iebildumu ir

pret EPL izvietojumu blīvi apdzīvotās vietās vai to tuvumā

(Brankciems, Kūdra, Gātciems, Straupciems, Pērnciems, Spuņciems,

Silmalas, Sīpolciems, Varkaļi, Egļuciems, Milzkalne, Ozolnieki,

Lapsas, Dzilnuciems, Taureņi un citas apdzīvotās vietas),

akcentējot konkrētās vietas vai alternatīvas trūkumus un

pieprasot/aicinot izvēlēties citu alternatīvu vai tālāk

novirzīties no konkrētās apdzīvotās vietas vai īpašuma. Gan

pilsētu un ciemu kontekstā, gan saistībā ar specifiskajiem īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju šķērsošanas apstākļiem un piegulošo

teritoriju izmantošanu jārēķinās ar nepieciešamību detalizēt,

precizēt un, iespējams, atkārtoti vērtēt iespējamos tehniskos

risinājumus (EPL stabu izvietojums, pamatu izveides nosacījumi,

kabeļu iespējamā izbūve blīvi apdzīvotās teritorijās) pēc tam,

kad ir panākts akcepts kādam no konkrētajiem variantiem, jo

pilnībā no apdzīvotu vietu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

šķērsošanas neļauj izvairīties neviens no piedāvātajiem

alternatīvajiem variantiem.