Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam 10. pants

Attēls. No

Igaunijas Importētās elektroenerģijas kumUlatīvais apjoms

atkarībā no importētās elektroenerģijas cenas

Lai modelētu elektroenerģijas gada slodzes stundu grafiks

modelī, gads ir sadalīts 12 daļās (WD, WN, WP, SD, SN, SP, ID,IN,

IP, AD, AN, AP) - 4 sezonās (Z - I, S, W, A) un 3 diennakts

laikos (Y - D, N, P) (sk. 7. tabulu). Gada elektroenerģijas

patēriņš tiek sadalīts atbilstoši gada sadalījumam un diennakts

slodzes grafikam, kuru raksturo ar koeficientiem - attiecīgās

gada frakcijas patēriņš attiecībā uz gada patēriņu.

Elektrostaciju izstrāde, kā arī elektroenerģijas imports un

eksports tiek, sadalīts un aprēķināts atbilstoši gada

sadalījumam.

7. tabula. Gada un

elektroenerģijas slodzes grafika sadalījums

Sezona

Diennakts

laiks Y

-Nakts

D -

Diena

P -

Pīķis

Gada

sadalījums

I - Starpsezona

Mar(31), Mai(31), Sep(30), Okt(31), Nov(30)

3672

1224 (24-7)

2142 (8-10, 13-23)

306 (11-12)

S - Vasara

Jūn(30), Jūl(31), Aug(31)

2208

736 (24-7)

1288 (8-10, 13-23)

184 (11-12)

W - Ziema

Jan(31), Feb(28), Dec(31)

2160

720 (24-7)

1260 (8-18, 21-23)

180 (19-20)

A - Aprīlis

Apr(30)

720

240 (24-7)

420 (8-10, 13-23)

60 (11-12)

Slodzes

grafika sadalījums (Kopā=1)

I - Starpsezona

0.108

0.272

0.041

S - Vasara

0.053

0.132

0.021

W - Ziema

0.077

0.190

0.029

A - Aprīlis

0.021

0.050

0.008

Katrai gada sadalījuma frakcijai tiek aprēķināta atbilstošā

Nord Pool Spot elektroenerģijas vidējā svērtā cena, kas parādīta

8. tabulā.

Pārvades jaudu ierobežojumiem dēļ Latvijas cenu apgabalā cenas

ir augstākas nekā Igaunijā (sk., 8. tabulu). Gada griezumā cenas

Latvijā ir augstākas par 31% (LV-54,4 EUR/MWh; EE-41,6 EUR/MWh).

Mazākās atšķirības ir ziemā. Tai pašā laikā cena elektroenerģijas

importam no Igaunijas (EE>LV-43,8 EUR/MWh) ir augstāka par

cenu Igaunijas cenas apgabalā. Lai cenas izlīdzinātos ir

nepieciešams pastiprināt starp savienojumu starp Latvijas un

Igaunijas energosistēmām, kā arī ņemt vērā plānoto NordBalt starp

savienojumu starp Zviedriju un Lietuvu (savienoti cenu apgabali

SE4 ar LT ar 700MW DC kabeli). Zviedrijas SE4 cenu apgabalā

(SE4-32.8 EUR/MWh) elektroenerģijas cenas ir zemākas kā Igaunijā

(sk. 8. tabulu).

Pēc norādītās informācijas "Baltic Energy Market

Interconnection Plan in electricity" starpsavienojuma

EE>LV jauda tiek palielināta līdz 1143 MVA 2020. gadā, kas

izmaksās 112,3 MEUR. Scenārijā ELC_LV-EE ir modelēts

starpsavienojuma pastiprināšana, kam ir piesaistīts

elektroenerģijas imports, kura cenas ir zemākas salīdzinājumā ar

BASE scenāriju.

8. tabula. Nord Pool

Spot elektroenerģijas cenas salīdzinājums Latvijā un Igaunijā

gada frakciju griezumā, EUR/MWh

Sezona

Diennakts

laiks Y

Kopā

sezonā Z

Vidējā svērtā cena LV

72.1

64.6

35.5

57.0

53.8

46.5

36.7

43.3

67.4

62.8

37.4

55.9

48.0

45.1

31.7

40.6

Kopā

diennakts laikā Y

67.3

61.4

36.0

54.4

Cenu atšķirība no kopējā

cenas

1.33

1.19

0.65

1.05

0.99

0.86

0.68

0.80

1.24

1.15

0.69

1.03

0.88

0.83

0.58

0.75

Kopā

diennakts laikā Y

1.24

1.13

0.66

1.00

Vidējā svērtā cena EE

55.7

47.3

32.7

44.3

39.9

34.8

26.1

32.9

48.7

44.9

32.3

41.9

45.8

42.1

30.4

39.3

Kopā

diennakts laikā Y

49.8

44.5

31.7

41.6

Cenu atšķirība no kopējā

cenas

1.34

1.14

0.79

1.06

0.96

0.84

0.63

0.79

1.17

1.08

0.78

1.01

1.10

1.01

0.73

0.95

Kopā diennakts laikā Y

1.20

1.07

0.76

1.00

Par cik % LV ir augstāka cena

par EE

30%

37%

29%

35%

34%

41%

32%

38%

40%

16%

33%

Kopā

diennakts laikā Y

35%

38%

14%

31%

Vidējā svērtā cena

EE>LV

63.6

54.7

32.2

48.5

41.2

35.8

30.8

33.2

53.2

49.6

33.0

43.8

46.6

42.3

30.7

38.1

Kopā

diennakts laikā Y

55.5

49.5

32.1

43.8

Vidējā svērtā cena SE4

37.4

34.7

28.3

33.4

31.2

29.0

24.8

28.1

36.4

34.3

27.8

32.9

38.0

34.7

29.3

33.7

Kopā

diennakts laikā Y

36.7

34.0

28.1

32.8

No elektroenerģijas importa vidējās cenas (sk. 6. tabulu) tiek

aprēķināta atbilstošās cena elektroenerģijas importam ņemot vērā

cenu atšķirības gada griezumā - pavisam 12.

5.4.2. STARPSAVIENOJUMA

PASTIPRINĀŠANA STARP LATVIJAS UN LIETUVAS GĀZES APGĀDES

SISTĒMĀM

Lai analizētu enerģētisko neatkarību attiecībā uz dabasgāzes

piegādēm Latvijā, tika modelēta Latvijas-Lietuvas gāzes

starpsavienojuma uzlabošana (kapacitātes palielināšana), kas

ļautu saņemt dabas gāzi no citiem potenciāliem avotiem - Polijas,

Lietuvas SDG termināļa. Pēc norādītās informācijas "BEMIP.

Gas Regional Investment Plan 2012-2021. Annex: Infrastructure

Projects" starpsavienojuma jauda tiks palielināta no 62 līdz

124,2 GWh/d (t.i., no 223,2 līdz 447,12 TJ/d, jeb no 81,5 līdz

163,2 PJ/gadā, ja 1 m3 ir 10,35 kWh), kas izmaksās 27,9

MEUR(2012). Pēc sniegtās informācijas pamatnostādņu projektā: 31

MEUR - cauruļvads Iecava-Lietuvas robeža; 1,897 MEUR - gāzes

starpsavienojuma Klaipēdas-Kiemenai ieejas jaudu palielināšanu

līdz 12 Mm3/d. Dabas gāzes importa cena no šī

starpsavienojuma pieņemta vienāda ar Krievijas importa cenu.

5.5. KVANTITATĪVIE MĒRĶI

5.5.1. AER MĒRĶI

Modelī enerģijas ražošanai no AER ir pieejami dažādas

tehnoloģijas un AER avoti, piemēram, cietās (koksne, salmi u.c.),

šķidrās (bioetanols, biodīzeļdegviela u.c.) un gāzveida (biogāze)

biomasa un to izmantošanas tehnoloģijas, hidro, vēja un saules

enerģijas tehnoloģijas u.tml.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/28/EK

par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko

groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kas

stājās spēkā 2009. gada 25. jūnijā, I pielikuma A daļu Latvijai

vispārējais mērķis no AER saražotas enerģijas īpatsvaram

enerģijas bruto gala patēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā,

t.sk., jānodrošina, ka no RES-F īpatsvars transportā 2020. gadā

ir vismaz 10% no enerģijas gala patēriņa transportā. AER mērķis

ir analizēts scenārijā R40-F10, kā arī integrētajā scenārijā -

WAM (sk. 2. tabulu). AER minimālā īpatsvara enerģijas bruto gala

patēriņā, kā arī AER-F minimālā īpatsvara transporta enerģijas

gala patēriņā, trajektorijas ir parādītas 9. tabulā.

9. tabula. AER

īpatsvara trajektorijas attiecīgā enerģijas gala

patēriņā

Scenārijs

Ierobežojums

2010

2015

2020

2025

2030

2035

EFF_R40-F10

AER, %

32,5

35,8

40,0

t.sk., AER-F, %

3,3

7,88

10,0

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.772 Noteikumi par biodegvielas

kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību

un patērētāju informēšanas kārtību (sk. arī MK noteikumus Nr.332

Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu)

Latvijā ir atļauts realizēt šādu iekšdedzes dzinējos izmantojamu

biodegvielu un biodegvielas sajaukumu (AER-F) ar fosilo

degvielu:

• Svinu nesaturošu benzīnu, kurš satur dehidratētu bioetanolu,

ja absolūtā spirta saturs ir 4,5-5 (E5) vai 9,5-10 (E10) vai

70-85 (E85) tilpuma % no kopējā produktu daudzuma;

• Dīzeļdegvielu (t.sk. mērenā klimata apstākļos izmantojamu A,

B, C, D, E un F kategorijas dīzeļdegvielu), kura satur

biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, 4,5-5 (B5) vai

6,5-7 (B7) tilpuma % apjomā no kopējā produkta daudzuma;

• Dīzeļdegvielu, kura satur biodīzeļdegvielu, kas iegūta no

rapšu sēklu eļļas 30-30,5 tilpuma % apjomā no kopējā produkta

daudzuma (B30);

• Biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas

(B100);

• Tīru rapša sēklu eļļu un citas no eļļas augiem iegūtas tīras

nerafinētas vai rafinētas augu eļļas, kas kā degviela ir

piemērotas izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes dzinējos

(AE100);

• Biogāzi - gāzdegvielu, kas iegūta no biomasas un (vai)

bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas un attīrīta līdz

kvalitātei, kas ir līdzvērtīga dabas gāzes kvalitātei.

Kā redzams zemākā robeža biokomponetes piejaukumam fosilajai

degvielai ir 4,5 tilpuma %. Tāpēc visos modeļa scenārijos

(izņemot references (REF) scenāriju) sākot ar 2010. gadu

autotransportā izmantotais benzīns un dīzeļdegviela attiecīgi

satur vismaz 4,5 tilpuma % bioetanolu vai biodīzeļdegvielu, kam

atbilst attiecīgi 2,89 vai 4,21 % ņemot vērā enerģijas ietilpību.

Tas ir nedaudz zemāk par 2011. gada rādītājiem. Bioetanola un

biodīzeļdegvielas īpatsvars laika periodam 2008.-2011. gads ir

redzams10. tabulā.

10. tabula. Fosilās

degvielas un Biokomponenšu patēriņš un īpatsvars

autotransportā

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Pēc

2013

Benzīns, TJ

16269

13586

12308

11432

9697

8794

Bioetanols, TJ

108

350

318

279

264

Bioetanola īpatsvars, %

0.01%

0.79%

2.84%

2.78%

2.88%

3.00%

2,89%

Dīzeļdegviela, TJ

28256

25154

27449

22945

22465

23539

Biodīzeļdegviela, TJ

752

526

463

473

Biodīzeļdegvielas īpatsvars,

0.29%

0.26%

2.74%

2.29%

2.06%

2.01%

4,21%

AVOTS: CSP

Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto AER-E mērķi

neņem vērā, jo Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta 2.

daļā4 49,3% AER-E daļa Latvijas elektroenerģijas

galalietotāju kopējā patēriņā ir noteikta līdz 2010. gada 31.

decembrim.

5.5.2. EMISJU IEROBEŽOJUMS

Emisiju samazināšanas pasākumus, kurus var novērtēt ar modeli,

var sagrupēt pēc sekojošām īpašībām:

• Kurināmā aizvietošana un kurināmā kvalitātes uzlabošana

nozīmē emisiju intensīvu kurināmo aizstāšanu ar tīrāku kurināmo

sadedzināšanas iekārtā, kur var lietot arī vienlaicīgi vairākus

kurināmos. Kurināmo aizvietošanas piemērs attiecībā uz CO2

emisijām ir ogļu aizstāšana ar biomasu katlumājā;

• Enerģijas pārveides tehnoloģiju aizvietošana nozīmē augstu

emisiju enerģijas pārveides procesu aizstāšana ar mazāk emisiju

intensīviem procesiem. Piemēram, ogļu elektrostaciju aizstāšana

ar gāzes elektrostacijām;

• Enerģijas efektivitātes pasākumi iekļauj visus tehniskos un

ekonomiskos pasākumu, kuri vērsti uz ražošanas sistēmu vai

enerģijas sektora īpatnējā enerģijas patēriņa samazināšanu;

• Emisiju samazināšanas tehnoloģijas ir dažādas tehnoloģijas,

kuras izstrādātas, lai samazinātu gaisa piesārņošanu. Tās

atšķiras pēc izmantotā kurināmā veida un var būt dažādas.

Piemēram, slapjā kaļķakmens un sausā sorbenta inžekcija metodes

var izmantot SO2 emisiju samazināšanā.

5.5.2.1. SEG EMISIJAS

Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo

klimata pārmaiņu novēršanai parakstot un ratificējot ANO

Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām Saeimā 1995. gadā.

Konvencijas mērķis ir sasniegt SEG koncentrācijas stabilizāciju

atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu

iejaukšanos klimata sistēmā. Atbilstoši Konvencijas 1997. gada

11. decembra Kioto protokolam, kuru Latvija parakstīja un Saeima

ratificēja 2002. gadā, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar

citu valsti jāpanāk, ka antropogēnie tiešie SEG (t.i.,

CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un

SF6) izmeši, izteikti kopējā formā, laika posmā no

2008. līdz 2012. gadam būs 8% zem 1990. gada izmešu līmeņa.

Izvirzītais Kioto mērķis Latvijai nav ambiciozs, jo saskaņā ar

2014. gada SEG emisiju inventarizāciju (sk. 11. tabulu) Latvijas

kopējās SEG emisijas 2012. gadā ir par 58% zemākas kā 1990. gadā.

Tas ļauj Latvijai piedalīties starptautiskajā emisiju

tirdzniecībā kā emisiju atļauju pārdevējai citām valstīm, kuras

tās pērk, lai izpildītu savas saistības.