16. pants

Attēls. Izmaksu

izmaiņas modelētos scenārijos salīdzinājumā ar IKP

AER īpatsvara palielināšana, kā arī starpsavienojuma

(NGA_LV-LT un ELC_LV-EE scenāriji) rada kopējo sistēmas

sadārdzinājumu, bet kombinācijā ar efektivitātes pasākumiem šīs

izmaksas tiek daļēji kompensētas. AER izmantojošā scenārija

(R40-F10) izmaksas 15 gadu periodā ir dārgākas par bāzes

scenāriju par 0,56% no IKP, savukārt EFF scenārija izmaksas ir

zemākas par 0.21% no IKP, turpretim WAM scenārijā, izmaksas ir

augstākas par 0,36% no IKP.

BASE-NOSUB scenārijs rāda, ka BASE scenārijs būtu lētāks par

0,1% no IKP bez subsīdijām koģenerācijā un no AER saražotai

elektroenerģijai.

Izmaksu izmaiņu lielums, protams, ir atkarīgs no fosilās

enerģijas cenām. Pie lielākām cenām, AER mērķa izpilde būtu

relatīvi lētāka.

Jāatzīmē, ka SEG emisiju ierobežojuma scenārijs (sk. SEG

scenāriju) minētajā laika posmā rada kopējās sistēmas

palētinājumu, bet modelēšanas visā laika periodā -

sadārdzinājumu. Tas nozīmē, ka sistēma reaģē uz SEG emisiju mērķi

jau pirms 2020. gada. No augstāk minētā un 41. attēla izriet, ka

WAM scenārijs pilnīgi nodrošina SEG mērķu izpildi.

Pie patreizējās tehnoloģiju attīstības līmeņa pārsvarā AER

izmantošana, sevišķi, elektroenerģijas ražošanā vēl ir saistīta

ar augstākām izmaksām. Sekojošā attēlā (sk. 17. attēlu) ir

parādīta viena AER procenta punkta pieauguma vidējās izmaksas

dažādos laika nogriežņos salīdzinājumā ar BASE scenāriju.