21. pants

Attēls. Izdevumu

palielinājums par investīcijām tehnoloģijās

6.2. REZULTĀTUS RAKSTUROJOŠIE

ENERĢĒTIKAS UN EKONOMIKAS INDIKATORI

Modelēto scenāriju rezultātus var raksturot ar indikatoriem,

kas sasaista ekonomisko attīstību ar primārās un gala enerģijas

patēriņu šīs attīstības nodrošināšanai un šīs mijiedarbības

efektivitāti. Makroekonomiskā līmenī tās ir primārās un gala

enerģijas intensitātes indikators, kas parāda cik daudz primārās

vai gala enerģijas tiek patērēts vienas pievienotās vērtības

radīšanai. Rezultāti parāda (sk. 22. attēlu), ka pieņemtie

ekonomikas attīstības tempi tiek nodrošināti ar efektīvāku

primārās enerģijas izmantošanu. Pēc intensitātes vērtības

palielināšanās 2010. gadā, kas saistīta ar ekonomisko lejupslīdi,

tā līdz 2030. gadam samazinās, jo modelis piedāvā no izmaksu

viedokļa izdevīgāko enerģijas apgādes sistēmas konfigurāciju, kas

vienlaicīgi nodrošina efektīvu enerģijas izmantošanu. Jāatzīmē,

ka pat pie šāda strauja pozitīva Latvijas indikatoru uzlabošanās,

tie ir sliktāki nekā ES vidējā vērtība7. Ekonomikas

energointensitāte (bruto iekšzemes enerģijas patēriņa uz IKP

vienību) WAM scenārijā kopš 2010. gada samazinās par apmēram 31%

līdz 2020. gadam. Savukārt ekonomikas SEG emisiju intensitāte

(kopējās SEG emisijas (bez ZIZIIM) uz IKP vienību) WAM scenārijā

tai pašā laika posmā samazinās par apmēram 39%, bet enerģētikas

SEG emisiju intensitāte samazinās par 44%.