Vairogs51. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Attēls. Enerģijas
gala patēriņa sadalījums apakšsektoros, PJ
28. tabula. Lietderīgā
patēriņa izmaiņu indekss - 2010=1 un izmaiņu elastība
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
Vietējā kuģošana
0,03
0,03
1
1,11
1,20
1,29
1,37
Starptautiskā kuģošana
0,03
1,03
1
1,09
1,17
1,24
1,30
Starptautiskā aviācija
0,23
0,50
1
1,09
1,17
1,24
1,30
Pasažieru automašīna un
motocikli
0,56
0,91
1
1,14
1,26
1,35
1,42
Kravas mašīnas
0,69
0,86
1
1,08
1,15
1,21
1,27
Autobusi
0,62
0,80
1
0,93
0,92
0,93
0,94
Dzelzceļa
0,97
1,21
1
1,08
1,16
1,22
1,28
Cauruļvadu
2,00
1,43
1
1,09
1,17
1,24
1,30
Vietējā aviācija
3,79
7,33
1
1,11
1,20
1,29
1,37
Sākot ar 2015. gadu enerģijas pakalpojums ir prognozēts un
atkarībā no sektora ir funkcija no iedzīvotāju skaita, pasažieru
skaita un apgrozības, auto skaita, nobraukuma, kravu pārvadājuma
un apgrozības, IKP un privātā patēriņa.
Piemēram, pasažieru automašīna un motocikli gadījumā
pakalpojums (Mkm) tiek prognozēts izmantojot sakarību
-
kur Mkm ir nobraukums, iedz ir iedzīvotāju
skaits, Mkm/auto ir auto nobraukums gadā un
auto/iedz ir auto skaits uz iedzīvotāju. Respektīvi,
izmantojot prognozētu iedzīvotāju skaitu, sasaistot auto skaitu
un nobraukumu caur elastību ar privāto patēriņu, var aprēķināt
pieprasījumu pēc enerģijas pakalpojuma - miljons kilometri.
LAUKSAIMNIECĪBA
Lauksaimniecībā modelēts ir enerģijas resursu un
elektroenerģijas patēriņš, bet ne atsevišķu tehnoloģiju līmenī,
izmantojot iekārtām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 4.
attēlu). Respektīvi, enerģijas gala patēriņš ir vienāds ar
enerģijas pakalpojumu jeb lietderīgo patēriņu. Patēriņa izmaiņu
tendences indeksu veidā, kā arī izmaiņu elastība pret pievienoto
vērtību, ir parādītas 29. tabulā.
29. tabula. Lietderīgā
patēriņa izmaiņu indekss - 2010=1 un izmaiņu elastība
2000
2005
2010
2015
2020
2025
2030
Elastība
2000-2010
2010-2030
Pievienotā vērtība
0,72
0,88
1
1,15
1,39
1,58
1,77
Elektroiekārtas
1,14
1,12
1
1,05
1,11
1,15
1,19
-0,39
0,30
Pārējie enerģijas resursi
0,80
0,96
1
1,05
1,11
1,15
1,19
0,66
0,30
Sākot ar 2015. gadu lietderīgais patēriņš (UC) ir prognozēts
un vispārīgā gadījumā ir aprēķināts izmantojot sakarību -
kur PV ir lauksaimniecības sektora (DM) pievienotā
vērtība un ELAST ir elastība, kas raksturo sasaisti starp
lietderīgo patēriņu un pievienoto vērtību. Sektoru vēsturiskā un
nākotnes vidējās elastību vērtības ir parādītas 29. tabulā.
PIELIKUMS
3.
ENERĢIJAS PAKALPOJUMU PIEPRASĪJUMA ELASTĪBA
An elastic demand version (MED) of MARKAL-LV account for the
response of energy service demands to prices at the individual
demand level and it does not provide an assessment of
macro-economic impacts (e.g. GDP). The standard model does
optimization by minimizing (discounted) energy systems cost when
exogenously defined (input in model) energy service demands are
unchanging. In MED, these energy service demands are replaced
with demand step-curves and now have options of
decreasing/increasing demands as final energy costs rise or fall.
Demands are defined as functions which determine how each energy
service varies as a function of the market price of that energy
service with corresponding own-price elasticity in a given
period. The demand function:
DES/DES0 = (p/p0)E:
Where: DES is a demand for specific energy service;
DES0 is the demand in the reference case;
p is the marginal price of each energy service demand;
p0 is the marginal price of each energy service
demand in the reference case;
E is the own-price elasticity of the demand.
DES0 and p0 are obtained from standard
MARKAL reference run. DES0 is the energy service
demand projection defined exogenously and p0 is the
marginal price of that energy service demand obtained from model
run - endogenously. The change in prices and the elasticity
parameter determines when the energy service demand changes.
The MAEKAL MED objective function maximises both producer
surplus and consumer surplus - the area between the supply cost
and the demand curves (see Fig.). In addition to the standard
model the MED model accounts for welfare losses from reduced
demands - consumers reduce some energy services that they would
otherwise have used if prices were lower. In a higher price case,
the combined surplus or economic surplus will always be lower
than in a lower price case.
For more details on MARKAL-ED see the report " Markal
Model with Elastic Demands: Application to Greenhouse Gas
emission Control" By R. Loulou and D. Lavigne in
"Operations Research and Environmental management",
1996, Kluwer Academic Publishers edited by C. Carraro and A.
Haurie.
1 - http://www.iea-etsap.org
2 - IEA-EUROSTAT-UNECE Energy Questionnaire
2011R-2012
3 - Preču importa dati, sākot ar 1995. gadu,
uzrādīti faktiskajās CIF cenās (preces cena, kuru veido preces
vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz
importētājvalsts robežai). Preču eksports uzrādīts faktiskajās
FOB cenās (preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot
transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts
robežai)
4 - Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas
galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar
elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos
energoresursus. Šo daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam
piecu gadu periodam, sākot no 2006. gada 1. janvāra, nosaka
Ministru kabinets tā, lai līdz 2010. gada 31. decembrim šīs daļas
procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas
patēriņu sasniegtu ne mazāk kā 49,3 procentus
5 - The 1999 Gothenburg Protocol to Abate
Acidification, Eutrophication and Ground-level Ozone
6 - The Communication a policy framework for
climate and energy in the period from 2020 up to 2030 vs. 2005.
Impact assessment (PRIMES references scenārijs)
7 - IEE project "Monitoring of EU and national
energy efficiency targets" (ODYSSEE-MURE 2012)
8 - Bruto elektroenerģijas ražošanu no visiem
kurināmajiem (t.sk., autoražotāji, kas ražo elektroenerģiju
galvenokārt pašu lietošanai), plus elektroenerģijas importu,
mīnus eksports
9 - Enerģijas tehnoloģiju sistēmu analīzes
programma (ETSAP - Energy Technology Systems Analysis Program) ir
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) īstenošanas nolīgumu,
kas izveidota 1976.gadā
(http://www.iea-etsap.org/web/index.asp)
10 - International Energy Agency (Starptautiskā
enerģētikas aģentūra)
11 - Energy Information Administration (Enerģētikas
informācijas administrācija)
12 -
http://www.iea-etsap.org/web/MrklDoD-I_StdMARKAL.pdf
(Ministru kabineta
2016. gada 9. februāra
rīkojums Nr. 129)
Enerģētikas attīstības
pamatnostādņu 2016.-2020. gadam
kopsavilkums
Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam
(turpmāk - pamatnostādnes) nosaka Latvijas enerģētikas politikas
pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus četru gadu periodam,
nodrošinot sasaisti ar informatīvajā ziņojumā "Latvijas
Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga
enerģētika sabiedrībai" noteiktajiem mērķiem, un iezīmē arī
nozares ilgtermiņa attīstības tendences visās enerģētikas
jomās.
Pamatnostādnes nosaka darbības virzienus, ņemot vērā šādus
klimata un enerģētikas politikas mērķus, kuri 2007.gada
8.-9.martā tika izvirzīti Eiropadomē1 un kurus
Eiropas Savienībai jāsasniedz līdz 2020.gadam:
• samazināt SEG emisijas par 20%, salīdzinot ar 1990.gada
līmeni;
• palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas
patēriņā līdz 20%;
• palielināt energoefektivitāti par 20%.
Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir vienlaikus
ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības
konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, nodrošinot brīvā tirgus
un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu
veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu ar diviem
enerģētikas politikas apakšmērķiem:
• ilgtspējīga enerģētika: plānotas aktivitātes "zaļās
enerģijas" īpatsvara palielināšanai, SEG emisiju
samazināšanai un patērētās enerģijas efektīvākai izmantošanai.
Lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala
patēriņā, plānotās aktivitātes ir vērstas uz atbalsta mehānisma
sakārtošanu un tālāku attīstību, nodrošinot tā darbību atbilstoši
tirgus principiem. Energoefektivitātes jomā tiks sakārtots
tiesiskais ietvars, lai Latvija varētu sasniegt tai noteiktos
enerģijas ietaupījuma mērķus, turpināt iesāktās siltināšanas
programmas daudzdzīvokļu mājām un uzsākt valsts un pašvaldību ēku
sakārtošanu. Papildus tam ir plānots attīstīt efektīvāku
siltumapgādes tirgu un bezizmešu transportu;
• energoapgādes drošuma paaugstināšanas jomā paredzēts īstenot
pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamu un
stabilu enerģijas piegādi, mazinot ģeopolitiskos riskus,
dažādojot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus, attīstot
starpsavienojumus un valsts iekšējās energoapgādes
infrastruktūru, ieviešot energoapgādes tīklos viedās
tehnoloģijas, veidojot energoresursu rezerves un iesaistoties
tiesiskā regulējuma pilnveidošanā. Lai ilgtermiņā optimizētu
energoapgādes drošuma izmaksas, nepieciešama arī reģionu
sadarbība, veicinot turpmāku integrāciju Eiropas Savienībā un
Skandināvijas valstu tīklos, panākot cenu izlīdzinājumu reģionā,
kā arī enerģijas piegāžu dažādošanu, risinot gan
elektroenerģijas, gan gāzes infrastruktūras jautājumus Eiropas
Savienības līmenī enerģijas iekšējā tirgus ietvaros.
Kopumā pamatnostādnes aptver deviņas jomas: iekšējā enerģijas
tirgus attīstība, enerģijas infrastruktūra, transporta
uzlādes/uzpildes infrastruktūra, elektroapgāde, siltumapgāde,
energoefektivitāte, krīzes situāciju pārvaldība, inovācijas un
atjaunojamā enerģija. Katrā no tām ir piedāvāti vairāki darbības
virzieni. Pamatnostādņu projektā plaši analizēta situācija
enerģētikas nozarē, sniegts ieskats aktuālajos Eiropas Savienības
un starptautiskajos procesos, kas ir svarīgi visām nozarēm,
plānojot turpmāko attīstību.
Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēti šādi
pamatvirzieni:
• primāro energoresursu diversifikācija, veicinot vietējo
primāro energoresursu izpēti un ieguvi Latvijā un energoresursu
piegādes ceļu un avotu diversifikāciju, jo īpaši attīstot
dabasgāzes starpsavienojumus, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas
enerģijas tirgu;
• efektīva enerģijas tirgus izveide, liberalizējot enerģijas
tirgu, tajā skaitā nodalot dabasgāzes sadales sistēmas un
tirdzniecības pakalpojumus no dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas
sistēmas pakalpojumiem;
• efektīva enerģijas infrastruktūra, uzlabojot pārvades
sistēmas infrastruktūru, tajā skaitā būvējot starpvalstu
savienojumus, uzlabojot sadales sistēmas drošumu un uzlabojot
dabasgāzes uzglabāšanas sistēmu;
• efektīvs siltumenerģijas tirgus;
• atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums, īstenojot
pasākumus, lai palielinātu AER īpatsvaru bruto enerģijas gala
patēriņā un gala patēriņā transportā;
• uzlabota energoefektivitāte, ieviešot Energoefektivitātes
direktīvu un īstenojot energoefektivitātes pasākumus valsts
sektorā, daudzdzīvokļu ēku un rūpniecības sektorā;
• efektīva krīzes situācijas pārvaldība;
• starptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšana;
• sabiedrības informēšana par enerģētikas sektora
aktualitātēm;
• inovatīvi risinājumi enerģētikas nozares problēmām.
Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai līdz 2020.gadam
paredzēts finansējums no valsts vai pašvaldību budžeta, Eiropas
Savienības fondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas
instrumenta, kā arī no kapitālsabiedrību līdzekļiem.
Pamatnostādņu izstrādes procesā piedalījās sabiedrības un
nozares pārstāvji. 2014.gada 23.oktobrī pamatnostādņu projekts
tika nodots publiskajai apspriešanai, ievietojot to Ekonomikas
ministrijas tīmekļvietnē. Papildu apspriešanai Ekonomikas
ministrijā un Tautsaimniecības padomes Enerģētikas apakškomitejā
tika rīkota pamatnostādņu projekta apspriešanas sanāksmes. Visi
nozares pārstāvju iesniegtie priekšlikumi tika izvērtēti,
pamatnostādņu projekts precizēts, un tā aktualizētās redakcijas
ievietotas Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē.
Papildus tika izstrādāts Stratēģiskais ietekmes uz vidi
novērtējums Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm
2015.-2020.gadam un nodots publiskajai apspriešanai. 2015.gada
28.oktobrī tas tika iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā,
un par to ir saņemts pozitīvs atzinums.
1 2007. gada 8.-9. marta Eiropadomes secinājumi -
https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/93135.pdf
Ekonomikas ministre Dana
Reizniece-Ozola