6. pants

REZULTĀTU

ANALĪZE

Šajā atskaites sadaļā ir dots pārskats par projekta ietvaros

definēto un aprakstīto scenāriju kopas modelēšanas rezultātiem.

Scenāriju rezultāti tiek salīdzināti pēc vairākiem parametriem,

tajā skaitā, gala enerģijas patēriņa apjoms un struktūra, primāro

resursu patēriņa apjoms un struktūra, elektroenerģijas un

centralizētās siltumenerģijas ražošanas struktūra un izmaksas,

SEG emisiju apjoms, scenāriju kopējās energoapgādes izmaksas un

citiem enerģētikas sistēmu raksturojošiem indikatoriem.

6.1. IZMAKSU NOVĒRTĒJUMS UN

ANALĪZE

Modelis atrod optimālu risinājumu katrā no definētiem

scenārijiem, minimizējot mērķa funkciju, un iegūtais optimālais

risinājums nodrošina mazākās kopējās sistēmas izmaksu pie

noteiktās ierobežojuma kopas. Modelī kopējās sistēmas izmaksu

aprēķinā izmanto konstantas naudas vērtības, šajā gadījumā 2000.

gada EUR.

15. attēlā ir parādītas scenāriju kopējo izmaksu izmaiņas pret

BASE scenārija izmaksām, bet 16. attēlā ir parādītas šo izmaiņu

lielums salīdzinājumā ar IKP. Šāds salīdzinājums no vienas puses

dod iespēju novērtēt cik viena vai otra enerģētikas un vides

politika ietekmē kopējās sistēmas izmaksas, no otras puses dod

iespēju izvērtēt kā šīs izmaksas ir saistītas ar prognozēto IKP

apjomu un tālāk ar iespējamo pienesumu IKP.

Izmaksu salīdzināšanai izvēlēts laika nogrieznis 2015.-2030.

gads, jo tas patiesāk attēlos ieguldīto investīciju ietekmi uz

izmaksām. Kā redzams attēlā, efektivitātes pasākumi dod pozitīvu

ietekmi (sk. EFF scenārijs), jo to īstenošana kopējās sistēmas

izmaksas scenārijos tikai samazina. Tas izskaidrojams ar to, ka

investīcijas energoefektivitātē ne tikai samazina patērēto

enerģijas apjomu pie patērētāja, bet visā apgādes ķēdē līdz

primāriem resursiem, kas būtiski samazina izmaksas par kurināmo.

Modelēšanas rezultāti parāda, ka energoefektivitāte ir pasākums,

kas noteikti samazina kopējās sistēmas izmaksas, bet jāņem vērā

tas, ka daļēji tas tiek realizēts jau BASE scenārijā. Pilnā

apmērā energoefektivitātes pasākumu īstenošanai vienīgais

šķērslis ir nepieciešamība pēc lielām sākotnējām investīcijām un

to atmaksāšanās samērā ilgais periods tieši energoefektivitātes

pasākumiem ēkās.