6. pants

Rīcības virziens

Alternatīvo pasākumu ieviešana, kas aptver

vairākus sektorus

6.1.*

Energoauditi lielajiem

uzņēmumiem

Novērtēts uzņēmuma enerģijas

patēriņš un noteikti energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumi.

Uzkrātais enerģijas ietaupījums:

753,6 GWh

EM

Pirmais energoaudits līdz

01.12.2017., atkārtots - ik pēc 4 gadiem, pasākumu ieviešana

līdz 01.04.2020.

6.2.*

Energopārvaldība lielajos

elektroenerģijas patērētājos

Ieviesta energopārvaldības

sistēma lielajos elektroenerģijas patērētājos, uzlabota

energoefektivitāte

Uzkrātais enerģijas ietaupījums

54,0 GWh

EM

Līdz 01.04.2018., pasākumu

ieviešana līdz 01.04.2022.

6.3.*

Brīvprātīga vienošanās par

energoefektivitātes uzlabošanu

Sasniegts enerģijas ietaupījums

vismaz 10 % apmērā

Uzkrātais enerģijas ietaupījums

tiks precizēts

EM

Brīvprātīgo vienošanos

noslēgušās puses (energoapgādes komersanti u.c.)

Iespējams noslēgt sākot ar 2016.

gada oktobri (vienošanās uz 5 gadiem)

Kopējais uzkrātais

enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam:

2166,9 GWh

2.4. Obligātā mērķa sasniegšanas

pārskats un papildus alternatīvie pasākumi

Obligātā mērķa sasniegšanai atkarībā no ietaupījumu apjoma, ko

nodrošinās EPS un brīvprātīgās vienošanās, jāapsver

nepieciešamība laicīgi ieviest papildus alternatīvos pasākumus.

Ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas

veicināt patērētāju efektivitāti, kā arī nodrošināto elastību

pusēm, noslēdzot brīvprātīgo vienošanos, sasniegtie enerģijas

ietaupījumi var nebūt pietiekoši obligātā mērķa enerģijas

ietaupījumu nosegšanā. Šādā gadījumā būtu nepieciešams

identificēt un ieviest papildus alternatīvos pasākumus un

paredzēt valsts budžeta līdzekļus to veicināšanai.

Iespējamie papildus pasākumi, kas periodā līdz 2020. gadam

varētu sniegt ieguldījumu obligātā mērķa sasniegšanā, ir

šādi:

- emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII)

finansētās jaunās programmas energoefektivitātes uzlabošanai

(atbildīgā institūcija: VARAM);

- izmaiņas ar enerģiju saistītos nodokļos, kas tiks vērtētas

un piedāvātas, izstrādājot Nodokļu politikas pamatnostādnes

2017.-2021. gadam (atbildīgā institūcija: FM);

- brīvprātīgas vienošanās ar komersantus pārstāvošām

organizācijām par energoauditiem un energopārvaldību mazajos un

vidējos uzņēmumos (atbildīgā institūcija: EM);

- citi jauni pasākumi, kas tiešā veidā vērsti uz

energoefektivitāti un kuru realizācijai attiecīgi būtu

nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta.

3. att. Latvijas enerģijas

galapatēriņa sadalījums pa sektoriem 2015. gadā.

Ņemot vērā enerģijas galapatēriņa sadalījumu pa sektoriem

(skat. 3. att.), vislielākais potenciāls gūt enerģijas

ietaupījumus pastāv rūpniecības, mājsaimniecību un transporta

sektorā, kas attiecīgi jāņem vērā, plānojot nepieciešamās

papildus darbības obligātā mērķa izpildes nodrošināšanai.