Par ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" sistēmas darbības koncepcijas aprakstu 7. pants

Zemāk tabulā 9 Tabulā apkopota arī projekta ietekme

uz valsts budžetu, bet 10 tabulā norādīts finansējuma sadalījums

pa finansējuma avotiem. Paredzēts, ka valsts budžeta finansējums

būs nepieciešams sistēmas uzturēšanai pēc sistēmas ieviešanas,

kas notiks, izmantojot ES finansējumu.

Izpētes procesā tika identificēti divi galvenie

sociālekonomiskie ieguvumi, kuri tika novērtēti, pamatojoties uz

tālāk tekstā aprakstīto pieeju.

Iedzīvotāju neklātienes apkalpošana pretstatā klātienei

Sistēmas ieviešana nodrošinātu iespēju plašākam sabiedrības

lokam izmantot e-pakalpojumus, nodrošinot to kvalitatīvas

tulkošanas iespēju.

Sociālekonomiskais ieguvums

iestādēm un pašvaldībām

Paredzams, ka e-pakalpojumu plašāka izmantošana samazinās

nepieciešamību pēc valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šobrīd

apkalpo klātienē klientus, taču tai pat laikā palielinās to

darbinieku skaitu, kuri veiks e-pakalpojumu pieprasījumu

apkalpošanu. Līdz ar to nav paredzams, ka attiecīgās izmaiņas

sniegs darbaspēka izmaksu ietaupījumu iestādēm vai

pašvaldībām.

Sociālekonomiskais ieguvums

iedzīvotājiem

Sistēmas ieviešana nodrošinātu iespēju veikt attālinātu

e-pakalpojumu saņemšanu personām, kuras nepārvalda latviešu

valodu, kā rezultātā e-pakalpojuma izmantošana ļautu novirzīt

laiku produktīvai preču vai pakalpojumu ražošanai.

Attiecīgais ieguvums var tikt izteikts ar šādu formulu:

A x b x C, kur

A - papildus iedzīvotāju skaits, kuriem tiks

nodrošinātas iespējas izmantot e-pakalpojumus un kas tos

izmantos, ko nosaka šādi:

E, kur

D - e-pakalpojumu izmantošanas reizes 2010. gadā

www.latvija.lv mājaslapā87;

G - Latvijas iedzīvotāju apjoms, kuriem latviešu valoda nav

pirmā valoda (atbilstoši Latviešu valodas aģentūras

datiem)88;

H - procentuāli izteikts to iedzīvotāju apjoms, kuru pirmā

valoda nav latviešu valoda un līdz ar to nelieto e-pakalpojumus,

bet kas vēlas tos izmantot (pieņēmumu skatīt tālāk tekstā);

F - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kas ietver visus

iedzīvotājus, kam Latviešu valoda ir pirmā valoda un pusi to

iedzīvotāju, kuriem tā nav pirmā valoda (pieņēmumu skatīt tālāk

tekstā);

E - ikgadējais e-pakalpojumu lietotāju pieauguma koeficents

(pieņēmumu skatīt tālāk tekstā);

B - vidējais IKP apjoms, ko saražo viens iedzīvotājs

vienā stundā, ko nosaka šādi:

IKP uz iedzīvotāju salīdzināmajās

cenās

2016

C - laiks, ko ietaupa iedzīvotājs, saņemot

e-pakalpojumu attālināti;

Veicot attiecīgos aprēķinus tiek izdarīti šādi pieņēmumi:

· tiek pieņemts, ka tikai 40% no ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājiem (ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas ir sākot ar 18

gadus veci - 83.4%89), kuriem latviešu

valoda nav pirmā valoda vēlas izmantot e-pakalpojumus, bet

valodas ierobežojumu dēļ - nespēj (mainīgās vērtības - H un

F);

· tiek pieņemts, ka e-pakalpojumu lietotāju skaits

palielināsies lineāri, atbilstoši pagājušā gada rādītājiem (šis

ir ļoti piesardzīgs pieņēmums, jo pieejamo e-pakalpojumu skaits

tuvākajos gados laiks būtiski pieaugs salīdzinājumā ar jau esošo

klāstu) un tas sastādīs 15% ik gadu (mainīgā vērtība - E);

· laiks, ko ietaupa iedzīvotājs, saņemot e-pakalpojumu

attālināti tiek pieņemts vismaz 30 minūšu apjomā (mainīgā vērtība

- C).

Tulkošanas automatizācija

valsts iestādēs

Sistēmas ieviešana nodrošinātu iespēju valsts un pašvaldības

iestādēm aktuālās informācijas publicēšanu citās valodās veikt

automatizēti, tādējādi ietaupot laiku personām, kas nodrošina šos

tulkojumus (šis nav tieši attiecināms uz profesionāliem tulkiem).

Jaunākā tulkošanas atbalsta programmatūra (piem., SDL TRADOS

2009, Kilgray MemoQ u.c.) ietver iespēju tajā integrēt arī

automatizēto tulkošanu. Pētījumi rāda (sk. piem.,

"Proceedings of the 15th conference of the European

Association for Machine Translation"), ka šādā veidā

tulkotāja darba produktivitāte pieaug vismaz par trešdaļu, kas

ļauj būtiski samazināt tulkošanai nepieciešamo laiku un attiecīgi

arī izmaksas. Ņemot vērā, ka pašlaik šādi tulkojumi praktiski

netiek veidoti un publicēti, tad nav iespējams noteikt pamatotu

sociālekonomisko ieguvumu, ko sniegtu šīs informācijas sniegšana

un publicēšana.

8.tabula

"Projekta izmaksu efektivitātes analīze"

Tabula 9 Projekta

ietekme uz valsts budžetu turpmāko 3 gadu periodā

Pozīcijas

Turpmākie

trīs gadi (LVL)

2013

2014

2015

Kopējās

izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.:

Izmaiņas valsts budžeta

ieņēmumos

Izmaiņas pašvaldību budžeta

ieņēmumos

Kopējās

izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.:

- 2 040

-28 130

Izmaiņas valsts budžeta

izdevumos

- 2 040

-28 130

Telpu

īre, izdevumi par elektroenerģiju

- 2

040

- 4

730

- 4

730

Telpu īre (ieskaitot

apsaimniekošanu, drošību, komunikācijas u.c.)

- 2 700

Datu centra īre

- 2 040

Atalgojums (programmnodrošinājuma uzturēšana, tulkojumu

korekcija un attīstība)

- 23

400

- 23

400

Programmnodrošinājuma

uzturēšana (1 štata vieta)

- 15 600

Tulkojumu korekcija un

attīstība

(1 štata vieta)

- 7 800

Izmaiņas pašvaldību budžeta

izdevumos

Kopējā

finansiālā ietekme:

- 2 040

-28 130

Finansiālā ietekme uz valsts

budžetu

- 2 040

-28 130

Finansiālā ietekme uz

pašvaldību budžetu

Detalizēts ieņēmumu un izdevumu

aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu

aprēķinu pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā.

Ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi

valsts un pašvaldību budžetam)

Aprēķinot izdevumus par telpu

īri un elektroenerģiju tie tika balstīti uz sekojošu

informāciju par esošajām izmaksām:

1) 1U (skaitļošanas

vienība) īre datu centrā (ieskaitot komunikācijas,

elektroenerģija u.c. izdevumi) uz doto brīdi izmaksā 85 LVL

mēnesī, projekta gaitā tiek plānots īrēt 2U (2 skaitļošanas

vienības), kas gadā veido 2040 LVL);

2) Uz doto brīdi

administratīvās izmaksas uz vienu KIS darbinieku štata

vietu (neieskaitot atalgojumu) sastāda aptuveni 112,50 LVL

mēnesī (kopējās administratīvās izmaksas, kurās ietilpst

telpu īre, komunāliem maksājumi komunikāciju izdevumi,

pamatlīdzekļu amortizācija, biroja tehnika u.c. sastāda

aptuveni 29 700 LVL gadā, vidējais darbinieku skaits ir 22)

divām jaunām štata vietām tas sastādīs aptuveni 2 700 LVL

gadā.

Aprēķinot atalgojumu divām

štata vietām tiek izmantota:

1) Programmnodrošinājuma

uzturēšana - amata nosaukums "IT administrators",

13. mēnešalgu kategorija un IV kvalifikācijas pakāpe,

atlīdzība LVL 1300, atalgojums (ko veido no atlīdzības

atskaitīti visi attiecināmie nodokļi90)

1047,42LVL.

2) Tulkojumu korekcija un

attīstība - amata nosaukums "Tulks", 9.mēnešalgu

kategorija un II kvalifikācijas pakāpe, atlīdzība LVL 650,

atalgojums (ko veido no atlīdzības atskaitīti visi

attiecināmie nodokļi) 523,81LVL.

Cita informācija

Izdevumi, kas rodas no Eiropas

Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu

palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām un kas

turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši

noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai

aprēķiniem, ir pieprasāmi pēc projekta īstenošanas.

Papildus valsts budžeta līdzekļu pieprasījums uzturēšanas

izdevumu segšanai un štata vietu izveidošanai, ir skatāms

ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā kopā ar citu

ministriju un centrālo iestāžu pieprasījumiem, atbilstoši

budžeta finansiālajām iespējām.

Tabula 10 Projekta

finansējuma avotu sadalījums

Finansēšanas avots

Izmaiņas

budžeta izdevumos no 2011. līdz 2014. gadam (LVL)

2012

2013

2014

2015

Valsts

budžeta līdzekļi

-2 040

-28 130

Ārvalstu

finanšu līdzekļi, t.sk.

-290

000

-510

000

ESF

ERAF

-290 000

-510 000

Citi

finanšu avoti

Kopā

-290

000

-512

040

-28 130

European Commission Machine Translation Service:

https://webgate.ec.europa.eu/mt/ecmt/

http://ixa.si.ehu.es/openmt2/

http://vertimas.vdu.lt/

4 K.

Papineni, S. Roukos, T. Ward, W. Zhu, BLEU: a method for

automatic evaluation of machine translation, in Proceedings of

the 40th Annual Meeting of the Association of Computational

Linguistics (ACL), 2002

http://www.gnu.org/licenses/lgpl.html

http://tpi.mk.gov.lv/ui/default.aspx?MenuID=1

http://www.vraa.gov.lv/lv/epakalpojumi/viss/

http://www.likumi.lv/doc.php?id=50601

http://www.likumi.lv/doc.php?id=154198&from=off

http://www.likumi.lv/doc.php?id=164501

http://www.likumi.lv/doc.php?id=14740

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2008:320:0001:01:EN:HTML

http://lsif.lv/files/pics/Par_mums/VPSIL-pilna-versija-labais.pdf

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0566:FIN:LV:PDF

http://www.hutchinsweb.me.uk/GU-IBM-2005.pdf

Hutchins J. (2006) Machine translation: history of research and

use. In Encyclopedia of Languages and Linguistics. 2nd edition,

edited by Keith Brown (Oxford: Elsevier 2006), vol.7,

pp.375-383.

http://www.hutchinsweb.me.uk/Compendium-15.pdf

http://translate.google.com

http://www.microsofttranslator.com

http://translate.tilde.lv

http://www.hutchinsweb.me.uk/Westminster-2009.pdf

http://www.cse.ust.hk/~dekai/library/WU_Dekai/WU_Dekai_MTSummit_20030726.pdf,

http://www.hutchinsweb.me.uk/CUHK-2006.pdf,

http://www.mt-archive.info/Translingual-Europe-2009-Uszkoreit-2-ppt.pdf.

23 Brown

P., Cocke J., Della Pietra S., Della Pietra V., Jelinek F.,

Mercer R., Roossin P. (1988b) A statistical approach to language

translation in Proceedings of the 12th International Conference

on Computational Linguistics COLING'88, 22-27 August 1988, (1):

71-76.

Hutchins J. (2007a) Machine translation in Europe and North

America: current state and future prospects. In JAPIO 2007

Yearbook (Tokyo: Japan Patent Information Organization).

25 Koehn

P., Och F. J., Marcu D. (2003) Statistical phrase based

translation. In Proceedings of the Joint Conference on Human

Language Technologies and the Annual Meeting of the North

American Chapter of the Association of Computational Linguistics

(HLT/NAACL).

26 Chiang