9. pants
, ne likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un

nomu ar izpirkumu" 8. un 20.pants, ne arī citi šo likumu panti

neparedz investīciju pielietošanu privatizācijas procesā ar

nolūku samazināt objekta izpirkuma maksu, kā tas ir noteikts

kopīgajā skaidrojumā un 1993.gada 28.decembra skaidrojumā. Tāpat

šāda iespēja nebija paredzēta nevienā no 1992.gada 10.jūnija

likuma "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu

(uzņēmumu) un to mantas novērtēšanas kārtību" pantiem.

To, ka šis jautājums ir

likumdevēja kompetencē, pierāda arī tā laika likumdošanas prakse.

Ja likumdevējs būtu gribējis, lai valdība vai kāda no ministrijām

noregulētu jautājumu par investīciju ieskaitīšanu privatizācijas

objekta izpirkuma maksā nolūkā samazināt šī objekta cenu, tad tas

būtu noteikts vai nu lēmumos par likumu spēkā stāšanos Augstākās

Padomes darbības laikā, vai arī Saeimas pieņemto likumu Pārejas

noteikumos.

1994.gada 17.februārī, jau pēc

apstrīdēto normatīvo aktu izdošanas, tika pieņemts likums "Par

valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" likuma "Par

valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas

kārtību" vietā. Izvērtējot kopīgā skaidrojuma un 1993.gada

28.decembra skaidrojuma atbilstību šim likumam, ir jāņem vērā

Latvijas tiesību sistēmas vienotības princips un valsts rīcības

un tiesību pēctecības princips, kas izriet no 1990.gada 4.maija

deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu",

1991.gada 21.augusta konstitucionālā likuma "Par Latvijas

Republikas valstisko statusu", Augstākās Padomes 1991.gada 29.

augusta lēmuma "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu

Latvijas Republikas teritorijā", kā arī tiesību normu hierarhiskā

sasaiste, kas ir svarīga demokrātiskas un tiesiskas valsts

tiesību sistēmas pazīme. Tāpēc Satversmes tiesa uzskata, ka

pieteikuma iesniedzēja lūgums noteikt kopīgā skaidrojuma un

1993.gada 28.decembra skaidrojuma atbilstību 1994.gada

17.februāra likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju" ir pamatots.

Likuma "Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju" izstrādāšanas un pieņemšanas

procesā Ministru kabinetam bija iespēja iesniegt priekšlikumus,

lai tajā ietvertu kopīgajā skaidrojumā un 1993.gada 28.decembra

skaidrojumā regulēto investīciju ieskaitīšanu privatizācijas

objekta izpirkuma maksā (bezprocentu aizdevuma došanu un tā

norakstīšanu). Taču tas arī šajā likumā netika noteikts.

Ņemot vērā iepriekšminēto,

Satversmes tiesas uzskata, ka Ekonomisko reformu ministrija,

izdodot kopīgo skaidrojumu daļā par investīciju ieskaitīšanu

privatizācijas objekta izpirkuma maksā, un Ekonomikas ministrija,

izdodot 1993.gada 28.decembra skaidrojumu, nepamatoti iejaucās

likumdošanas sfērā. Tātad šie normatīvie akti ir ultra vires un

nelikumīgi.

5.

Lemjot

jautājumu par laiku, no kura apstrīdētie normatīvie akti varētu

zaudēt spēku, Satversmes tiesa izvērtēja kopsakarā tādus tiesību

principus kā taisnīguma principu, likumības principu, varas

dalīšanas principu un principu — uzticība tiesībām. Salīdzinot šo

tiesību principu svarīgumu šajā lietā, būtiska nozīme ir tādiem

principa — uzticība tiesībām elementiem, kā: sprieduma

atpakaļejošā spēka ietekme uz publiskajām un privātajām

interesēm; tiesisko attiecību, kas radušās uz kopīgā skaidrojuma

pamata, ilglaicīgums; iespējamās izmaiņas tiesiskajā stāvoklī

tiem privatizācijas subjektiem, kuri paļāvās kopīgā skaidrojuma

un 1993.gada 28.decembra skaidrojuma likumībai, un citiem.

Pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 30.—32.pantu,

Satversmes

tiesa

nosprieda:

Atzīt Finansu

ministrijas 1993.gada 30.aprīlī apstiprināto nr.047./475. un

Ekonomisko reformu ministrijas 1993.gada 4.maijā apstiprināto

nr.34—1.1.—187. kopīgo skaidrojumu "Par pamatlīdzekļu

pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību grāmatvedībā" daļā par

investīciju ieskaitīšanu izpirkuma maksā privatizācijas procesā

un Ekonomikas ministrijas 1993.gada 28.decembra skaidrojumu nr.

3—31.1—231 "Par kārtību, kādā piemērojams Finansu ministrijas un

Ekonomisko reformu ministrijas kopīgais skaidrojums "Par

pamatlīdzekļu pārvērtēšanu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību

grāmatvedībā"" par neatbilstošiem Satversmes 64.pantam un spēkā

neesošiem no sprieduma pasludināšanas brīža.

Spriedums stājas spēkā tā

pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā

1998.gada 11.martā.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A.Endziņš

Satversmes tiesas tiesnese

A.Ušacka

Satversmes tiesas tiesnese

I.Čepāne