1. pants
Likumā lietotie termini
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apstrādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, valsts institūcija, atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kura pārziņa uzdevumā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam apstrādā personas datus;
2) biometriskie dati — personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskās personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm un ļauj veikt vai apstiprina šīs fiziskās personas viennozīmīgu identifikāciju;
3) datu subjekts — identificēta vai identificējama fiziskā persona;
4) ģenētiskie dati — personas dati, kas attiecas uz fiziskās personas pārmantotajām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm, sniedz unikālu informāciju par šīs fiziskās personas fizioloģiju vai veselību un izriet no šīs fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes;
5) kartotēka — jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai šis datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts;
6) kompetentā iestāde — valsts institūcija, atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu novēršana, izmeklēšana vai atklāšana, kriminālsodu vai administratīvo sodu piemērošana vai izpilde vai citu ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu saistītu darbību veikšana;
7) pārzinis — juridiskā persona, valsts institūcija, atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kas viena pati vai kopīgi ar citām iestādēm nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus;
8) kopīgi pārziņi — divi vai vairāki pārziņi, kas kopīgi nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus;
9) personas dati — jebkura informācija, kas attiecas uz datu subjektu;
10) personas datu aizsardzības pārkāpums — drošības pārkāpums, kura rezultāts ir nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;
11) personas datu apstrāde — jebkura ar personas datiem veikta darbība neatkarīgi no personas datu apstrādes veida, piemēram, vākšana, reģistrēšana, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;
12) personas datu apstrādes ierobežošana — personas datu atzīmēšana, nošķiršana no citiem personas datiem vai citas līdzīgas darbības ar mērķi ierobežot konkrētu personas datu apstrādi nākotnē;
13) profilēšana — jebkāda veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana, lai izvērtētu konkrētus ar fizisko personu saistītus aspektus, it īpaši lai analizētu vai prognozētu šīs fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personiskās vēlmes, intereses, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;
14) pseidonimizācija — darbību kopums, kas nodrošina personas datu apstrādi tādā veidā, ka fiziskā persona nav identificējama bez papildu informācijas, kura glabājas atsevišķi un kurai tiek piemēroti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai fizisko personu nevarētu identificēt bez šādas informācijas;
15) saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, valsts institūcija, atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kurai izpauž personas datus. Valsts institūcija, atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kas saņem personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, nav uzskatāma par saņēmēju;
16) starptautiska organizācija — organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kas izveidota ar divu vai vairāku valstu noslēgtu starptautisku līgumu vai uz tā pamata;
17) trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;
18) veselības dati — personas dati, kas saistīti ar fiziskās personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, un sniedz informāciju par tās veselības stāvokli.
2