29. pants
Personas datu nosūtīšana īpašās situācijās

(1) Ja Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par personas datu aizsardzības līmeņa pietiekamību vai netiek sniegtas atbilstošas personas datu aizsardzības garantijas, personas datus uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var nosūtīt, ja tas nepieciešams kādā no šādiem nolūkiem:

1) lai aizsargātu būtiskas datu subjekta vai citas personas tiesības un tiesiskās intereses;

2) lai aizsargātu datu subjekta tiesības un tiesiskās intereses, ja nosūtīšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā;

3) lai novērstu tiešu un nopietnu kādas valsts sabiedriskās drošības apdraudējumu;

4) atsevišķā gadījumā — šā likuma 2. pantā minētā nolūkā vai likumīgu prasību celšanai, izpildei vai aizstāvēšanai saistībā ar šā likuma 2. pantā minētajiem nolūkiem.

(2) Personas datus, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 4. punktu, nenosūta uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ja attiecīgā datu subjekta tiesības ir svarīgākas par sabiedrības interesēm.

(3) Pārzinim ir pienākums dokumentēt personas datu nosūtīšanu, norādot vismaz nosūtītos personas datus, nosūtīšanas pamatojumu, nosūtīšanas datumu un laiku, kā arī informāciju par kompetento iestādi, kura saņem personas datus. Pārzinis pēc pieprasījuma sniedz dokumentāciju Datu valsts inspekcijai.

30