18. pants

Vide

1. Puses atzīst vides aizsardzības nozīmi starptautiskās

aviācijas politikas izstrādē un īstenošanā.

2. Neierobežojot pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar

starptautiskajām tiesībām un konvenciju, katrai pusei tās

suverēnajā jurisdikcijā ir tiesības veikt un piemērot atbilstīgus

pasākumus gaisa transporta radītās ietekmes uz vidi mazināšanai

ar nosacījumu, ka tādus pasākumus piemēro neatkarīgi no

valstspiederības.

3. Puses atzīst, ka starptautiskās aviācijas politikas

izstrādē rūpīgi jāapsver vides aizsardzības pasākumu izmaksas un

to radītais ieguvums. Ja puse apsver noteiktu vides aizsardzības

pasākumu ieviešanu, tai ir jāizvērtē pasākumu iespējamā negatīvā

ietekme uz šajā nolīgumā noteikto tiesību izmantošanu, un, ja

tādus pasākumus piemēro, ir jāveic arī vajadzīgie pasākumi

negatīvās ietekmes mazināšanai.

4. Puses atzīst sadarbības nozīmi, daudzpusējās sarunās

apspriežot aviācijas ietekmi uz vidi un ekonomiku un nodrošinot,

ka visi negatīvo ietekmi mazinošie pasākumi ir pilnīgi

savietojami ar šā nolīguma mērķiem.

5. Izstrādājot vides aizsardzības pasākumus, ir jāievēro

aviācijas vides standarti, ko Starptautiskā Civilās aviācijas

organizācija ir noteikusi konvencijas pielikumos, izņemot

gadījumus, kad ir reģistrētas atšķirības.

6. Puses apņemas savstarpēji apspriesties vides

jautājumos, tostarp par plānotajiem pasākumiem, kas var

ievērojami ietekmēt starptautiskos gaisa pārvadājumus šā nolīguma

ietvaros, lai nodrošinātu iespējami saskaņotu pieeju. Sarunas

sākas 30 dienu laikā pēc sarunu lūguma saņemšanas vai citā

laikā, ja puses par to ir savstarpēji vienojušās.