Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Stāšanās spēkā
Saskaņā ar Protokola par smagajiem metāliem 13. panta 3.
punktu šie grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc
dienas, kad Protokola par smagajiem metāliem Dalībvalstu divas
trešdaļas ir iesniegušas depozitārijam šī protokola grozījumu
pieņemšanas aktu.
Pielikums
Grozījumi 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem
a) 1. pants
1. Panta 10. punktā vārdus "i) šis protokols vai ii)
grozījumi I vai II pielikumam, ja šā protokola noteikumi attiecas
uz stacionārajiem avotiem, tikai pamatojoties uz šiem
grozījumiem" aizstāj ar vārdiem "šā protokola pusei.
Puse var nolemt par jaunu stacionāro avotu neuzskatīt stacionāro
avotu, kuram brīdī, kad protokols stājas spēkā attiecībā uz šo
pusi, attiecīgās kompetentās valsts iestādes jau izsniegušas
apstiprinājumu un kura būve vai būtiska modifikācija sākta piecu
gadu laikā no minētās dienas."
2. Pēc 11. punkta pievieno šādu jaunu 12. punktu:
"12. Vārdi "šis protokols" un
"protokols" (visos locījumos) apzīmē 1998. gada
Protokolu par smagajiem metāliem, tostarp tā grozītās
versijas."
b) 3. pants
3. Panta 2. punktā vārdu "Katra" aizstāj ar vārdiem
"Ievērojot 2.a un 2.b punktu, katra".
4. Panta 2. punkta a) apakšpunktā vārdus "kam III
pielikumā ir noteiktas labākās pieejamās metodes" aizstāj ar
vārdiem "attiecībā uz ko vadlīniju dokumentā, kuru puses
pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā, ir apzinātas labākās
pieejamās metodes".
5. Panta 2. punkta c) apakšpunktā vārdus "kam III
pielikumā ir noteiktas labākās pieejamās metodes" aizstāj ar
vārdiem "attiecībā uz ko vadlīniju dokumentā, kuru puses
pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā, ir apzinātas labākās
pieejamās metodes".
6. Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu 2.a un 2.b punktu:
"2.a Puse, kas pirms tādu grozījumu stāšanās spēkā, ar
kuriem noteiktas jaunas avotu kategorijas, jau bijusi šā
protokola puse, robežvērtības, kas piemērojamas esošam
stacionāram avotam, var piemērot jebkuram šādas jaunas
kategorijas avotam, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta,
pirms pagājuši divi gadi no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai
pusei, ja vien minētais avots netiek būtiski modificēts un līdz
tam laikam, kamēr minētais avots netiek būtiski modificēts.
2.b Puse, kas pirms tādu grozījumu stāšanās spēkā, ar kuriem
noteiktas jaunas robežvērtības, kas piemērojamas jaunam
stacionāram avotam, jau bijusi šā protokola puse, var turpināt
piemērot iepriekš piemērojamās robežvērtības jebkuram avotam,
kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta, pirms pagājuši divi
gadi no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai pusei, ja vien
minētais avots netiek būtiski modificēts un līdz tam laikam,
kamēr minētais avots netiek modificēts."
7. Panta 5. punktā:
a) Vārdus ", tām pusēm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajās
robežās, izmantojot vismaz EMEP koordinācijas institūcijas
noteikto metodiku, un tām valstīm, kuras atrodas ārpus EMEP
ģeogrāfiskajām robežām, vadoties pēc metodikas, kura izstrādāta
izpildinstitūcijas darba plāna satvarā" svītro un aizstāj ar
punktu".".
b) Pēc pirmā teikuma pievieno šādu tekstu:
"Puses, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, izmanto
metodiku, kura izklāstīta vadlīniju dokumentos, ko sagatavojusi
EMEP koordinācijas institūcija un ko puses pieņēmušas
izpildinstitūcijas sesijā. Puses, kas neietilpst EMEP
ģeogrāfiskajās robežās, vadās pēc metodikas, kas izstrādāta
izpildinstitūcijas darba plāna satvarā."
8. Protokola 3. panta beigās pievieno šādu jaunu 8.
punktu:
"8. Visām pusēm būtu aktīvi jāiesaistās konvencijas
programmās par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un
vidi un gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas
programmās."
c) 3.a pants
9. Protokolā iekļauj šādu jaunu 3.a pantu:
"3.a pants
Elastīgi pārejas pasākumi
1. Neatkarīgi no 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta,
konvencijas puse, kura kļūst par šā protokola pusi laikposmā no
2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, var piemērot
elastīgus pārejas pasākumus, ar ko labākās pieejamās metodes un
robežvērtības īsteno attiecībā uz esošajiem stacionārajiem
avotiem konkrētās stacionāro avotu kategorijās saskaņā ar šajā
pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. Ikviena puse, kas izvēlas piemērot elastīgos pārejas
pasākumus saskaņā ar šo pantu, šā protokola ratifikācijas,
pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentā vai dokumentā par
pievienošanos protokolam sniedz šādu informāciju:
a) konkrētās stacionāro avotu kategorijas, kas norādītas II
pielikumā un attiecībā uz ko konkrētā puse vēlas piemērot
elastīgos pārejas pasākumus; sarakstā nedrīkst būt vairāk par
četrām šādām kategorijām;
b) stacionārie avoti, kura būve vai būtiska modifikācija ir
sākta pirms 1990. gada vai cita gada, kas ietilpst laikposmā no
1985. līdz 1995. gadam (ieskaitot), kurus puse norādījusi pirms
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās un
kuri kvalificējas elastīgiem pārejas pasākumiem, kas izklāstīti
5. punktā, un
c) īstenošanas plāns, kurš atbilst 3. un 4. punktam un kurā
noteikts minēto noteikumu pilnīgas īstenošanas grafiks.
3. Puse piemēro vismaz labākās pieejamās metodes esošajiem
stacionārajiem avotiem 1., 2., 5. un 7. kategorijā, kas minētas
II pielikumā, ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā protokola stāšanās
spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, vai 2022. gada 31. decembrī
atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, izņemot 5. punktā
paredzētos gadījumus.
4. Puses labāko pieejamo metožu vai robežvērtību piemērošanu
esošajiem stacionārajiem avotiem nekādā ziņā nedrīkst atlikt uz
laikposmu pēc 2030. gada 31. decembra.
5. Attiecībā uz jebkuru avotu vai avotiem, kas norādīti
atbilstīgi 2. punkta b) apakšpunktam, puse ne vēlāk kā astoņus
gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi
vai līdz 2022. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kurš termiņš
iestājas agrāk, var nolemt šādu avotu vai avotus slēgt. Šādu
avotu sarakstu iesniedz kopā ar puses nākamo ziņojumu saskaņā ar
6. punktu. Šādam avotam vai avotiem nepiemēros prasības attiecībā
uz labāko pieejamo metožu un robežvērtību piemērošanu, ja avotu
vai avotus slēdz līdz 2030. gada 31. decembrim. Ikvienam šādam
avotam vai avotiem, kas līdz minētajai dienai nav slēgti, puse
pēc tam piemēro labākās pieejamās metodes un robežvērtības, kas
piemērojamas jauniem avotiem attiecīgajā avotu kategorijā.
6. Puse, kas izvēlas piemērot šajā pantā minētos elastīgos
pārejas pasākumus, Komisijas izpildsekretāram iesniedz trīsgadu
ziņojumu par progresu labāko pieejamo metožu un robežvērtību
piemērošanā stacionārajiem avotiem stacionāro avotu kategorijās,
kas apzinātas saskaņā ar šo pantu. Komisijas izpildsekretārs
šādus trīsgadu ziņojumus dara pieejamus
izpildinstitūcijai."
d) 7. pants
10. Panta 1. punkta a) apakšpunktā:
a) semikolu (";") apakšpunkta beigās aizstāj ar
". Turklāt:" un
b) iekļauj šādu jaunu i) un ii) punktu:
"i) ja puse lieto dažādas emisiju samazināšanas
stratēģijas saskaņā ar 3. panta 2. punkta b), c) vai d)
apakšpunktu, tā dokumentē izmantotās stratēģijas un to, kā
izpildītas minēto apakšpunktu prasības;
ii) ja puse uzskata, ka atbilstoši 3. panta 2. punkta d)
apakšpunktam noteikto robežvērtību piemērošana nav tehniski un
ekonomiski izpildāma, tā par to ziņo un iesniedz
pamatojumu;".
11. Panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"b) katra puse, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās,
ar Komisijas izpildsekretāra starpniecību iesniedz ziņojumu EMEP,
informējot par I pielikumā minēto smago metālu emisiju līmeņiem,
kas noteikti, izmantojot metodiku, kura izklāstīta vadlīniju
dokumentos, ko sagatavojusi EMEP koordinācijas institūcija un ko
puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Puses, kas neietilpst
EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ziņo pieejamo informāciju par I
pielikumā minēto smago metālu emisiju līmeņiem. Katra puse sniedz
arī informāciju par I pielikumā minēto vielu emisiju līmeņiem
attiecībā uz minētajā pielikumā norādīto atsauces gadu."
12. Pēc 1. punkta b) apakšpunkta pievieno šādus jaunus
apakšpunktus:
"c) katrai pusei, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās
robežās, ar Komisijas izpildsekretāra starpniecību vajadzētu
izpildinstitūcijai ziņot pieejamo informāciju par programmām
attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un
vidi un par gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas
programmām saskaņā ar konvenciju, izmantojot izpildinstitūcijas
pieņemtos vadlīniju dokumentus;
d) pusēm, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, pēc
izpildinstitūcijas pieprasījuma vajadzētu darīt pieejamu
informāciju, kura līdzīga c) apakšpunktā aprakstītajai."
13. Panta 3. punktā:
a) vārdus "savlaicīgi pirms katras izpildinstitūcijas
sesijas" aizstāj ar vārdiem "pēc izpildinstitūcijas
pieprasījuma un saskaņā ar tās noteikto grafiku";
b) pēc vārda "EMEP" iekļauj vārdus "un citas
palīgstruktūras";
c) pēc vārda "sniedz" iekļauj vārdu
"svarīgu".
e) 8. pants
14. Vārdus "EMEP, izmantojot atbilstošus modeļus un
mērījumus, un savlaicīgi pirms katras ikgadējās
izpildinstitūcijas sesijas" aizstāj ar vārdiem "Pēc
izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteikto
grafiku EMEP un tās tehniskās struktūras un centri, izmantojot
atbilstošus modeļus un mērījumus".
f) 10. pants
15. Panta 4. punktā:
a) pēc vārda "pabeigšanas," iekļauj vārdu
"apsver";
b) vārdu "izstrādā" aizstāj ar vārdiem "iespēju
izstrādāt";
c) vārdus ", lai samazinātu I pielikumā minēto smago
metālu emisiju atmosfērā" svītro.
g) 13. pants
16. Panta 3. punktā:
a) vārdus "un I, II, IV, V un VI pielikuma" aizstāj
ar vārdiem "pielikumu, izņemot III un VII
pielikuma,";
b) vārdus ", kad divas trešdaļas pušu" aizstāj ar
vārdiem ", kad divas trešdaļas pušu, kas bija puses to
pieņemšanas laikā,".
17. Panta 4. punktā skaitli "90" aizstāj ar skaitli
"180".
18. Panta 5. punktā skaitli "90" aizstāj ar skaitli
"180".
19. Pēc 5. punkta pievieno šādu jaunu 5.a un 5.b punktu:
"5.a Tām pusēm, kas to akceptējušas, attiecībā uz II, IV,
V un VI pielikuma grozījumiem 5.b punktā izklāstītā procedūra
aizstāj procedūru, kas izklāstīta 3. punktā.
5.b Grozījumus II, IV, V un VI pielikumā pieņem visas
izpildinstitūcijas sesijā klātesošās puses pēc vienprātības
principa. Vienu gadu no dienas, kad Komisijas izpildsekretārs
grozījumus darījis zināmus visām pusēm, tie jebkuram šādam
pielikumam stājas spēkā tām pusēm, kas nav iesniegušas
depozitāram paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem:
a) ikviena puse, kas nevar apstiprināt grozījumus II, IV, V un
VI pielikumā, par to paziņo depozitāram rakstveidā viena gada
laikā no dienas, kad paziņots par grozījumu pieņemšanu.
Depozitārs nekavējoties paziņo visām pusēm par šāda paziņojuma
saņemšanu. Puse var jebkurā laikā aizstāt iepriekšējo paziņojumu
ar grozījumu pieņemšanas dokumentu, un pēc pieņemšanas dokumenta
iesniegšanas depozitāram šāda pielikuma grozījumi stājas spēkā
arī šai pusei;
b) jebkuri II, IV, V un VI pielikuma grozījumi nestājas spēkā,
ja vismaz 16 puses:
i) vai nu ir iesniegušas paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta
noteikumiem, vai
ii) nav piekritušas procedūrai, kas izklāstīta šajā punktā, un
vēl nav iesniegušas pieņemšanas dokumentu saskaņā ar 3.
punktu."
h) 15. pants
20. Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu 3. punktu:
"3. Ja valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas
organizācija nevēlas, lai tai attiecībā uz II, IV, V un VI
pielikuma grozījumiem būtu saistošas 13. panta 5.b punktā
noteiktās procedūras, tā to paziņo ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentā."
i) II pielikums
21. II daļas tabulā 5. kategorijas apraksta pirmajā rindā
vārdus "svina un cinka" aizstāj ar vārdiem "svina,
cinka un silīcijmangāna un feromangāna sakausējumu".
j) IV pielikums
22. Pirms pirmā punkta pievieno skaitli "1.".
23. Punkta a) apakšpunktā pēc vārdiem "protokola spēkā
stāšanās dienas" pievieno vārdus "attiecībā uz konkrēto
pusi".
24. Punkta b) apakšpunktā:
a) pirmajā teikumā vārdu "astoņi" aizstāj ar vārdu
"divi";
b) pirmā teikuma beigās pēc vārdiem "protokola spēkā
stāšanās dienas" pievieno vārdus "attiecībā uz konkrēto
pusi vai 2020. gada 31. decembra atkarībā no tā, kurš termiņš
iestājas vēlāk";
c) pēdējo teikumu svītro.
25. Pielikuma beigās pievieno šādu jaunu 2. un 3. punktu:
"2. Neatkarīgi no 1. punkta, bet ievērojot 3. punktu,
Konvencijas puse, kura kļūst par šā protokola pusi laikposmā no
2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, pirms šā
protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, vai
pievienošanās tam, var paziņot, ka tā pagarinās 3. panta 2.
punkta d) apakšpunktā minēto robežvērtību piemērošanas termiņu
(iespējamais ilgums - 15 gadi) pēc dienas, kurā šis protokols
stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.
3. Puse, kas saskaņā ar šā protokola 3.a pantu ir izdarījusi
izvēli attiecībā uz konkrētu stacionāro avotu kategoriju,
nedrīkst iesniegt arī deklarāciju saskaņā ar 2. punktu, kas
piemērojama tai pašai kategorijai."
k) V pielikums
26. Protokola V pielikumu aizstāj ar šādu:
"V pielikums
Robežvērtības lielo stacionāro avotu emisiju kontrolei
1. Smago metālu emisiju kontrolei ir svarīgas divu veidu
robežvērtības:
a) vērtības konkrētiem smagajiem metāliem vai smago metālu
grupām un
b) vērtības daļiņu emisijām kopumā.
2. Principā daļiņu robežvērtības nevar aizstāt konkrētas
robežvērtības kadmijam, svinam un dzīvsudrabam, jo ar daļiņu
emisijām saistīto metālu daudzums atšķiras atkarībā no konkrētā
procesa. Tomēr šo robežvērtību ievērošana būtiski veicina smago
metālu emisiju samazināšanu kopumā. Bez tam daļiņu emisiju
monitorings parasti neizmaksā tik daudz, cik konkrētu metāla
veidu emisiju monitorings, un dažu smago metālu nepārtraukts
monitorings vispār nav iespējams. Tāpēc daļiņu robežvērtībām ir
liela praktiskā nozīme, un tās arī ir norādītas šajā pielikumā
vairumā gadījumu, lai papildinātu konkrētās robežvērtības
kadmijam, svinam vai dzīvsudrabam.
3. A sadaļa attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Amerikas
Savienotās Valstis. B sadaļa attiecas uz Amerikas Savienotajām
Valstīm.
A. Puses, izņemot Amerikas
Savienotās Valstis
4. Tikai šajā sadaļā "putekļi" ir jebkādas formas,
struktūras vai blīvuma daļiņu masa, kura ir disperģēta gāzes fāzē
paraugu ņemšanas vietas apstākļos un kuru var savākt, veicot
filtrēšanu konkrētos apstākļos pēc analizējamās gāzes
reprezentatīvas paraugu ņemšanas, un kura paliek pirms filtra un
uz filtra pēc žāvēšanas konkrētos apstākļos.
5. Šajā sadaļā "emisijas robežvērtība" (ERV) vai
"robežvērtība" nozīmē tādu putekļu un konkrētu šajā
protokolā minēto smago metālu daudzumu, kuru satur no iekārtas
emitētās dūmgāzes un kuru nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav
norādīts citādi, to aprēķina kā piesārņotāju masu uz dūmgāzu
tilpuma vienību (mg/m3) temperatūras un sausas gāzes spiediena
standartapstākļos (tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa
spiedienu). Attiecībā uz skābekļa saturu dūmgāzē ir piemērojamas
vērtības, kas noteiktas atsevišķām lielo stacionāro avotu
kategorijām. Atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju
koncentrāciju dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu
iedarbināšana, izslēgšana un apkope.
6. Emisijas monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot
mērījumus vai veicot aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu
precizitāti. Atbilstību robežvērtībām pārbauda, veicot
nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem vai
izmantojot jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, tostarp
pārbaudītas aprēķina metodes. Attiecīgo smago metālu mērījumus
veic vismaz reizi trijos gados attiecībā uz katru rūpniecisko
avotu. Ņem vērā vadlīniju dokumentus par metodēm mērījumu un
aprēķinu veikšanai, kurus puses pieņēmušas izpildinstitūcijas
sesijā. Veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība robežvērtībai
ir ievērota tad, ja mēneša validētā emisijas vidējā vērtība
nepārsniedz ERV. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot
citas piemērotas noteikšanas vai aprēķina procedūras, atbilstība
ERV ir ievērota tad, ja vidējā vērtība, kas iegūta no atbilstoša
mērījumu skaita raksturīgos apstākļos, nepārsniedz emisijas
standarta vērtību. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu
neprecizitāti. Ir iespējams arī netiešs vielu monitorings, kurā
izmanto summāros/kumulatīvos parametrus (piemēram, putekļu
daudzumu izsaka kā smago metālu summāro parametru). Dažos
gadījumos atbilstību vērtībai/robežvērtībai var panākt vai
saglabāt, izmantojot tehnisku paņēmienu emisiju apstrādei.
7. Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa
parametru mērījumus, kā arī automatizēto mērīšanas sistēmu
kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu
kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN
standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos
standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga
zinātniskā kvalitāte.
Sadedzināšanas iekārtas (katli un
procesa sildītāji), kuru nominālā ievadītā siltuma jauda
pārsniedz 50 MWth1 (II pielikums, 1. kategorija)
8. Robežvērtības putekļu emisijām no cietā un šķidrā kurināmā
(izņemot biomasas un kūdras2) sadedzināšanas.
1. tabula
Kurināmā veids
Ievadītā siltuma jauda (MWth)
ERV putekļiem (mg/m3)a
Cietais kurināmais
50-100
Jaunas iekārtas:
20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)
Esošas iekārtas:
30 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)
100-300
Jaunas iekārtas:
20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)
Esošas iekārtas:
25 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)
>300
Jaunas iekārtas:
10 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)
Esošas iekārtas:
20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)
Šķidrais
kurināmais
50-100
Jaunas iekārtas:
20
Esošas iekārtas:
30 (vispārīgi)
50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai
sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās
jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)
Šķidrais
kurināmais
100-300
Jaunas iekārtas:
20
Esošas iekārtas:
25 (vispārīgi)
50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai
sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās
jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)
>300
Jaunas iekārtas:
10
Esošas iekārtas:
20 (vispārīgi)
50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai
sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās
jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)
a Robežvērtības
attiecas uz skābekļa saturu 6 % cietajam kurināmajam un 3 %
šķidrajam kurināmajam.
9. Īpaši noteikumi 8. punktā minētajām sadedzināšanas
iekārtām:
a) puse var atkāpties no pienākuma ievērot 8. punktā minētās
ERV šādos gadījumos:
i) attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto
gāzveida kurināmo un kurās izņēmuma kārtā jāizmanto citi
kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kuras šā
iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci;
ii) attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, ko laikposmā
no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim darbinās
ne vairāk kā 17 500 darbības stundu;
b) ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50
MWth, 8. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz
iekārtas daļu, kuru skārušas izmaiņas. ERV aprēķina kā vidējo
svērto faktiskās ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai
iekārtas daļai;
c) puses nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām,
kas attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu
darbību vai bojājumu;
d) attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā
vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka,
aprēķinot individuālo kurināmo ERV vidējo svērto vērtību,
balstoties uz katra kurināmā ievadītās siltuma jaudas
īpatsvaru.
Primārā un sekundārā dzelzs un
tērauda rūpniecība (II pielikums, 2. un 3. kategorija)
10. Robežvērtības putekļu emisijām
2. tabula
Darbība
ERV putekļiem (mg/m3)
Aglomerāta ražošanas iekārta
50
Granulēšanas
iekārta
20
sasmalcināšanai, drupināšanai un žāvēšanai
15 visiem pārējiem procesa posmiem
Domnas: karstās
krāsnis
10
Tērauda ražošana
un liešana ar skābekļa konvertoru
30
Tērauda elektriskā kausēšana un liešana
15 (esošas)
5 (jaunas)
Čuguna lietuves (II pielikums, 4.
kategorija)
11. Robežvērtības putekļu emisijām no čuguna lietuvēm
3. tabula
Darbība
ERV putekļiem (mg/m3)
Čuguna lietuves:
visas krāsnis (stāvcepļi, indukcijas un rotācijas krāsnis);
visas veidnes (vienreizlietojamās, daudzreizlietojamās
veidnes)
20
Karstā velmēšana
20
50, ja mitru tvaiku dēļ nevar izmantot maisa filtru
Vara, cinka un silīcijmangāna un
feromangāna sakausējumu ražošana un apstrāde, tostarp Imperial
Smelting tehnoloģijas krāsnis (II pielikums, 5. un 6.
kategorija)
12. Robežvērtība putekļu emisijām no vara, cinka un
silīcijmangāna un feromangāns sakausējumu ražošanas un
apstrādes
4. tabula
ERV putekļiem (mg/m3)
Krāsaino metālu ražošana un apstrāde
20
Svina ražošana un apstrāde (II
pielikums, 5. un 6. kategorija)
13. Robežvērtība putekļu emisijām no svina ražošanas un
apstrādes
5. tabula
ERV putekļiem (mg/m3)
Svina ražošana un apstrāde
5
Cementa ražošana (II pielikums, 7.
kategorija)
14. Robežvērtības putekļu emisijām no cementa ražošanas
6. tabula
ERV putekļiem (mg/m3)a
Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera
dzesētāji
20
Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera
dzesētāji, kuros izmanto atkritumu līdzsadedzināšanu
20
a Robežvērtības
attiecas uz skābekļa saturu 10 %.
Stikla ražošana (II pielikums, 8.
kategorija)
15. Robežvērtības putekļu emisijām no stikla ražošanas
7. tabula
ERV putekļiem (mg/m3)a
Jaunas iekārtas
20
Esošas iekārtas
30
a Robežvērtības
attiecas uz skābekļa saturu 8 % nepārtrauktajai kausēšanai un
13 % kausēšanai ar pārtraukumiem.
16. Robežvērtība svina emisijai no stikla ražošanas 5
mg/m3.
Sārmu metālu hlorīdu ražošana (II
pielikums, 9. kategorija)
17. Līdz 2020. gada 31. decembrim esošajās sārmu metālu
hlorīdu ražošanas iekārtās, kurās izmanto dzīvsudraba elektroda
elektrolīzi, pāriet uz tehnoloģijām, kurās dzīvsudrabu neizmanto,
vai tās slēdz; tehnoloģiskās pārejas periodā dzīvsudrabam, ko
iekārta emitē gaisā, ir piemērojama robežvērtība 1 g uz katru
saražoto Mg3 hlora.
18. Jaunās sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtas ekspluatē,
neizmantojot dzīvsudrabu.
Atkritumu sadedzināšana (II
pielikums, 10. un 11. kategorija)
19. Robežvērtības putekļiem no atkritumu sadedzināšanas
8. tabula
ERV putekļiem (mg/m3)a
Sadzīves, nebīstamo, bīstamo un medicīnisko atkritumu
sadedzināšana
10
a Robežvērtība
attiecas uz skābekļa saturu 11 %.
20. Robežvērtība dzīvsudraba emisijām no atkritumu
sadedzināšanas 0,05 mg/m3.
21. Robežvērtība dzīvsudraba emisijām no atkritumu
līdzsadedzināšanas 1. un 7. avotu kategorijā 0,05
mg/m3.
B. Amerikas Savienotās Valstis
22. Robežvērtības daļiņu un/vai konkrētu smago metālu emisiju
kontrolēšanai no stacionārajiem avotiem turpmāk minētajās
stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir
piemērojamas, ir noteikti šādos dokumentos:
a) tērauda ražošanas iekārtas: elektriskā loka krāsnis -
Federālo noteikumu kodeksa (FNK) 40. daļa, 60. iedaļa, AA un AAa
apakšiedaļa;
b) mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas - FNK 40.
daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;
c) stikla ražošana - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CC
apakšiedaļa;
d) tvaika ražošanas iekārtas elektrostacijās - FNK 40. daļa,
60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa;
e) rūpnieciskās, komerciestāžu un institūciju tvaika ražošanas
iekārtas - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc apakšiedaļa;
f) sadzīves atkritumu sadedzināšanas krāsnis - FNK 40. daļa,
60. iedaļa, E, Ea un Eb apakšiedaļa;
g) slimnīcu, medicīnisko, infektoloģisko atkritumu
sadedzināšanas krāsnis - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec
apakšiedaļa;
h) portlandcements - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, F
apakšiedaļa;
i) sekundārās svina kausēšanas krāsnis - FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, L apakšiedaļa;
j) skābekļa konvertori - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, N
apakšiedaļa;
k) tērauda ražošanas pamatprocesu iekārtas (pēc 1983. gada 20.
janvāra) - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Na apakšiedaļa;
l) primārās vara kausēšanas krāsnis - FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, P apakšiedaļa;
m) primārās cinka kausēšanas krāsnis - FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, Q apakšiedaļa;
n) primārās svina kausēšanas krāsnis - FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, R apakšiedaļa;
o) ferosakausējumu ražošanas iekārtas - FNK 40. daļa, 60.
iedaļa, Z apakšiedaļa;
p) citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc 2004.
gada 9. decembra) - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EEEE
apakšiedaļa;
q) sekundārās svina kausēšanas krāsnis - FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, X apakšiedaļa;
r) bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas - FNK 40. daļa,
63. iedaļa, EEE apakšiedaļa;
s) portlandcementa ražošana - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLL
apakšiedaļa;
t) primārā vara kausēšana - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQQ
apakšiedaļa;
u) primārā svina kausēšana - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTT
apakšiedaļa;
v) čuguna un tērauda lietuves - FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
EEEEE apakšiedaļa;
w) čuguna un tērauda integrēta ražošana - FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, FFFFF apakšiedaļa;
x) tērauda ražošanas iekārtas ar elektriskā loka krāsnīm - FNK
40. daļa, 63. iedaļa, YYYYY apakšiedaļa;
y) čuguna un tērauda lietuves - FNK 40. daļa, 63. iedaļa,
ZZZZZ apakšiedaļa;
z) primārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) - FNK 40. daļa,
63. iedaļa, EEEEEE apakšiedaļa;
aa) sekundārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) - FNK 40.
daļa, 63. iedaļa, FFFFFF apakšiedaļa;
bb) primārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti):
cinks, kadmijs un berilijs - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGGGG
apakšiedaļa;
cc) stikla ražošana (izkliedēti avoti) - FNK 40. daļa, 63.
iedaļa, SSSSSS apakšiedaļa;
dd) sekundārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti) -
FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTTTT apakšiedaļa;
ee) ferosakausējumu ražošana (izkliedēti avoti) - FNK 40.
daļa, 63. iedaļa, YYYYYY apakšiedaļa;
ff) alumīnija, vara un krāsaino metālu lietuves (izkliedēti
avoti) - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZZ apakšiedaļa;
gg) veiktspējas standarti akmeņogļu sagatavošanas un apstrādes
iekārtām - FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Y apakšiedaļa;
hh) rūpnieciskie, komerciestāžu, institūciju un procesa
sildītāji - FNK 40. daļa, 63. daļa, DDDDD apakšiedaļa;
ii) rūpnieciskie, komerciestāžu un institūciju katli
(izkliedēti avoti) - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, JJJJJJ
apakšiedaļa;
jj) dzīvsudraba elektroda sārmu metālu hlorīdu ražošanas
iekārtas - FNK 40. daļa, 63. iedaļa, IIIII apakšiedaļa;
un
kk) veiktspējas standarti komerciestāžu un rūpnieciskām cieto
atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kuru būvniecība ir sākta pēc
1999. gada 30. novembra vai kuru modifikācija vai rekonstrukcija
sākta 2001. gada 1. jūnijā vai vēlāk - FNK 40. daļa, 60. iedaļa,
CCCC apakšiedaļa."
l) VI pielikums
27. Pielikuma 1. punktā:
a) vārdus "Ja vien šajā pielikumā nav paredzēts citādi,
ne" svītro un aizstāj ar vārdu "Ne";
b) vārdus "sešus mēnešus pēc" svītro;
c) Vārdus "dienas" aizstāj ar vārdiem "dienā
attiecībā uz konkrēto pusi".
28. Pielikuma 3. punktu svītro.
29. Pielikuma 4. punktā vārdu "Pusei" aizstāj ar
vārdiem "Neatkarīgi no 1. punkta, pusei".
30. Pielikuma 5. punktā ievaddaļu pirms a) apakšpunkta aizstāj
ar šādu:
"Katra puse ne vēlāk kā šā protokola spēkā stāšanās dienā
attiecībā uz konkrēto pusi, panāk koncentrācijas līmeņus, kas
nepārsniedz:".
1 Sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto
siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas savienotas ar kopīgu
dūmeni, ievadītās siltuma jaudas summu. Aprēķinot kopējo
nominālo ievadīto siltuma jaudu, atsevišķas daļas, kuru
nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem
vērā.
2 Šīs ERV neattiecas uz:
- iekārtām, kurās biomasa un kūdra ir vienīgais kurināmā
avots,
- iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei,
žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu
apstrādei;
- pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai
ar sadedzināšanas paņēmienu un ko neizmanto kā neatkarīgas
sadedzināšanas iekārtas;
- katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas
iekārtām;
- iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža;
- reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā;
- koksa krāsnīm;
- kauperiem;
- utilizācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās;
- atkritumu sadedzināšanas iekārtām un
- sadedzināšanas iekārtām, ko darbina ar dīzeļdegvielas,
benzīna vai gāzes dzinējiem vai ar iekšdedzes turbīnām,
neatkarīgi no izmantotā kurināmā.
3 1 Mg = 1 tonna.