8. pants

Izstrādes gaitā veiktās

konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām

Saistošo noteikumu projekts ar Sociālo un veselības

jautājumu komitejas 2025. gada 13. novembra

lēmumu Nr. TND/1-7.1/25/9 (prot. Nr. 11,

9. §) nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai,

publicējot Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnē

www.tukums.lv. Viedokļa izteikšanas termiņš noteikts divas

nedēļas no publikācijas dienas, t.i., līdz 2025. gada

3. decembrim. Minētajā termiņā saņemti

7 iedzīvotāju viedokļi. Pamatojoties uz Tukuma novada

domes 2025. gada 4. decembra lēmumu

Nr. TND/1-1.1/25/909 "Par grozījumu

2025. gada 13. novembra Sociālo un veselības

jautājumu komitejas lēmumā "Par saistošo noteikumu

"Par grozījumiem Tukuma novada domes 2023. gada

25. maija saistošajos noteikumos Nr. 9 "Par

Tukuma novada pašvaldības pabalstiem""

(prot. Nr. 23, 4. §) projekta nodošanu

sabiedrības viedokļa noskaidrošanai"",

iedzīvotāju viedokļu iesniegšanas termiņš tika pagarināts

līdz 2025. gada 8. decembrim. Pagarinātajā

termiņā saņemts 1 iedzīvotāja viedoklis. Kopumā par

saistošo noteikumu projektu saņemti 8 iedzīvotāju

viedokļi.

Viedokļu satura apkopojums:

1) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta

1. punktā "Mērķis un nepieciešamības

pamatojums" norādīto informāciju:

- noteikumu paskaidrojuma rakstā nepieciešams norādīt

kādi ir pieejamie pakalpojumi un kādu pakalpojumu

pieejamība ir plānota palielināt. Gadījumā ja netiek

palielināti citu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar

invaliditāti saglabāt Noteikumu III nodaļu

"Pabalsts bērna ar invaliditāti aprūpei" esošajā

redakcijā.

Paskaidrojuma raksta 1. punktā norādītais

papildināts ar informāciju par pašvaldības sniegtajiem

sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti, kā arī

ar informāciju par sniegtā atbalsta apjomu un izmaksām.

2) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta

3. punktu "Sociālā ietekme /…/" norādīto

informāciju:

- ir nepatiesi norādīts un apgalvots, ka grozījumiem

"nav būtiskas ietekmes". Faktiski tiek likvidēti

vairāki sociālie pabalsti, kas ir būtiska sociālā

ietekme.

Ar saistošajiem noteikumiem tiek svītrots pabalsts bērna

ar invaliditāti aprūpei, novirzot pabalsta finansējumu

sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, kas ir mērķēts

atbalsts un ļauj paplašināt un attīstīt sociālo pakalpojuma

pieejamību. Esošais atbalsts var tikt izlietots pēc ģimenes

ieskatiem, līdz ar to nav iespējams izvērtēt tā lietderību

un sociālo ietekmi.

Vēl tiek svītrots pabalsts zobu protezēšanas

pakalpojumam. Līdz šim netika vērtēti personas ienākumi, un

pabalsts piešķirts nevis tāpēc, ka personai ir zemi

ienākumi, bet gan tāpēc, ka tā atbilst konkrētai personu

grupai. Personas ar zemiem ienākumiem, kā norādīts

paskaidrojuma raksta pirmajā punktā, varēs atbalstu saņemt

sociālās palīdzības sniegšanas ietvaros. Izvērtējot

viedoklī ietvertos argumentus un augstāk minēto, nav

nepieciešams veikt grozījumus paskaidrojuma raksta

3. punktā.

3) Par saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta

8. punktā "Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas

ar privātpersonām un institūcijām" norādīto

informāciju:

- paredz tikai 14 dienu viedokļu iesniegšanas

termiņu. Saistošie noteikumi tieši skar lielu sabiedrības

daļu, tāpēc šāds termiņš neatbilst labas pārvaldības

principam, samazina reālu līdzdalību un var tikt uzskatīts

par formālu.

Saistošie noteikumi tika nodoti viedokļu sniegšanai,

nosakot termiņu divas nedēļas. Minētajā termiņā viedokļus

sniedza 6 iedzīvotāji.

Viedokļu iesniegšanas termiņš tika pagarināts vēl uz

5 dienām, šajā termiņā tika saņemts 1 iedzīvotāja

viedoklis, kurš saturiski neatšķīrās no citiem viedokļiem.

Pašvaldības ieskatā viedokļu sniegšana neprasa īpašu

viedokļa noformulēšanas formu, speciālas zināšanas, kas

varētu ietekmēt viedokļa sagatavošanu un iesniegšanu, līdz

ar to nepiekrīt apgalvojumam, ka viedokļa iesniegšanas

termiņš ir bijis noteikts neadekvāts. Turklāt redzams, ka,

pagarinot viedokļa iesniegšanas termiņu, nav būtiski

palielinājies viedokļu iesniedzēju skaits, tas ir samērā

zems un nesamērīgs ieguvumam, ko sniedz savlaicīga saistošo

noteikumu izdošana. Šajā gadījumā saistošie noteikumi

nosaka izmaiņas pasākumos, kuri tiek īstenoti attiecīgā

kalendārā gada ietvaros. Tāpēc ir nozīmīgi, ka saistošie

noteikumi ir piemērojami, sākoties kārtējam gadam, tādējādi

nodrošinot vienlīdzīgu pieeju atbalsta saņēmējiem visa gada

garumā. Pašvaldību likuma 46. panta trešā daļa noteic,

ka saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto

paskaidrojuma rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā

kārtībā publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē

sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas

nav mazāks par divām nedēļām. Minētā tiesību norma tika

izpildīta.

4) Par saistošo noteikumu 1. punktu un

3. punktu, svītrot noteikumu 2.2. apakšpunktu un

III nodaļu "Pabalsts bērna ar invaliditāti

aprūpei":

- lūgums atstāt spēkā pabalstu bērna ar invaliditāti

aprūpei;

- saistošie noteikumi būtu pieņemami, ja pašvaldība

vienlaicīgi pieņemtu grozījumus attiecībā uz savu

darbinieku atlīdzību, samazinot pašvaldībā strādājošo

darbinieku darba algu par 15 %;

- situācijas ir dažādas, bet balstoties uz personīgo

pieredzi, bērnam ar invaliditāti ir daudz vajadzību -

rehabilitācija, ārsti, speciāli apavi, īpaša aprūpe,

diennakts uzraudzība, speciāls transports nokļūšanai uz

skolu vai pakalpojuma saņemšanas vietu. Esošais pašvaldības

atbalsts 500,00 euro gadā sociālās rehabilitācijas

pakalpojumiem ir smieklīga nauda. Tas ir 10-11 nodarbībām

gadā. Kad Deinstitucionalizācijas projektā bija iespēja

izmantot visus vajadzīgos rehabilitācijas pakalpojumus,

bija liels progress, tagad diemžēl regress ir pamanāms. Arī

bērnam nepieciešamā veselības aprūpe faktiski nav

bezmaksas, Tukumā nav valsts apmaksāta audiologopēda,

zobārsts, jo kvotu nav. Bērnam ir nepieciešami speciāli

apavi, valsts piešķir vienus, tāpēc sanāk izvēlēties ziemas

vai vasaras. Otri jāpērk pašiem. Ir pieejams dienas centrs.

Diemžēl nesanāk to izmantot tāpēc, ka nav izdevies

atrisināt jautājumu, kā no skolas bērns var nokļūt uz

dienas centru. Tas attur mani no strādāšanas. Spiestā kārtā

sanāk dzīvot no pabalstiem un vīra algas. Bērnu gribu

izaudzināt patstāvīgu, lai viņš nav nasta kādam. Esošais

pabalsts 100,00 euro nav liela nauda, bet tā ir

apziņa, ka tu rūpi savai dzimtenei, savam novadam, savam

pagastam;

- nepiekritu, ka esošais pabalsts nenes pienesumu.

Lielākoties bērnam izmantoju maksas pakalpojumus, lai bērns

attīstītos un būtu kāds progress fiziskajā un garīgajā

jomā. Ne vienmēr un ne visi pakalpojumi ir par valsts

līdzekļiem jeb kvotām, citreiz tās jāgaida vairākus

mēnešus. Šis pašvaldības sniegtais atbalsts

100,00 euro, kas saskaņā ar saistošo noteikumu

aprakstu nenes pienesumu ģimenēm ir nepatiess viedoklis.

Tas ļauj bērnu aizvest kaut uz pāris nodarbībām, kuras nes

rezultātu bērna attīstībā. Daudzas ģimenes nav turīgas, jo

strādā ģimenē tikai viens vecāks vai ģimenes, kurās bērna

aprūpi nodrošina viens no vecākiem ir vientuļās mammas un

uztur bērniņu vienas un izdzīvo uz pabalstu rēķina;

- pašvaldības atbalsts 100,00 euro gadā nav

summa, kas spēs izārstēt bērnu vai atrisināt ģimeņu

ilgstošās grūtības. Šim pabalstam ir cita nozīme. Tas ir

pašvaldības attieksmes un cilvēciski atbalstošas nostājas

apliecinājums ģimenēm, kuras saskaras ar ikdienas

izaicinājumiem, kas prasa ievērojamus emocionālos un

finansiālos resursus. Tāpēc īpaši sāpīgi ir redzēt, ka par

iespējamo ietaupījumu tiek izvēlēta tieši šī sabiedrības

daļa - visneaizsargātākie bērni un viņu vecāki. Aicinu

izvērtēt iespējamos alternatīvos risinājumus un saglabāt

pabalstu bērnu ar invaliditāti aprūpei kā solidaritātes un

cieņas, nevis budžeta iztrūkuma pārvarēšanas simbolu.

Lūgums vēlreiz apdomāt šo lēmumu un pameklēt, kur var

ietaupīt savādāk, neatņemot cerības jau tā dzīves grūtībās

nonākušām ģimenēm;

- atbalstu, ka šis pabalsts tiks saglabāts, šis

pabalsts palīdz ģimenei segt kādu no izdevumiem, lai gūtu

labumu bērna attīstībai;

- tas pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas

nosaka īpašu aizsardzību un atbalstu bērniem ar

invaliditāti. Grozījumiem nav veikts bērna labāko interešu

izvērtējums.

No sniegtajiem viedokļiem secināms, ka iedzīvotāji

pabalstu bērna ar invaliditāti aprūpei izmanto gan

veselības aprūpes nodrošināšanai, gan tehnisko

palīglīdzekļu iegādei, kas teorētiski ir valsts atmaksāti

pakalpojumi, bet faktiski šie pakalpojumi par valsts

līdzekļiem nav pieejami nepieciešamajā apmērā. Vairāki

viedokļa sniedzēji atzīst, ka atbalsts ir simbolisks

attiecībā pret vispārīgām bērnu vajadzībām. Vienlaicīgi

viedokļa sniedzēji pozitīvi vērtē pašvaldības vēlmi

palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību un attīstību.

Iedzīvotāji lūdz pašvaldību rast iespēju saglabāt gan

pabalstu, gan arī nesamazināt sociālo pakalpojumu

pieejamību. Pašvaldības prioritātes jeb autonomās funkcijas

ir noteiktas Pašvaldību likumā, konkrēti likuma

5. panta pirmajā daļā. Minētās tiesību normas

9. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām

funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo

problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo

palīdzību un sociālos pakalpojumus. Līdz ar to pašvaldības

prioritāte ir sociālie pakalpojumi. Pašvaldība novērtē

ģimenes, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, un vēlas

sniegt šīm ģimenēm atbalstu sociālo pakalpojumu veidā, jo

tas pašvaldības ieskatā būtiski ietekmē bērna attīstību un

ģimenes dzīves kvalitāti. Rezultātā netiek samazināts

kopējais finansējums, kas paredzēts attiecīgajai personu

grupai, līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka pašvaldība

vēlas ietaupīt. Pašvaldība vēlas mainīt turpmākos atbalsta

sniegšanas pamatprincipus un stratēģiju, uzsvaru liekot uz

mērķētu finanšu līdzekļu izmantošanu un kvalitatīvāku

autonomo funkciju izpildi. Pašvaldība uzskata, ka

pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošana, attīstot sociālo

pakalpojumu pieejamību pašvaldībā bērniem ar invaliditāti,

ir bērna vislabākajās interesēs, taču, ņemot vērā

iedzīvotāju iebildumus un pausto viedokli, ka pabalsts ir

atbalsts šīm ģimenēm un ģimenes to novērtē, kā arī faktu,

ka pabalstu saņem 133 bērni, savukārt pakalpojumu

93 bērni, kas ir 70 % no pabalsta saņēmēju

skaita, pašvaldība uzskata, ka pabalsts bērna ar

invaliditāti aprūpei ir saglabājams, bet kā pamatprincips

turpmākai sociālās politikas veidošanai ir jāizvirza

sociālo pakalpojumu attīstība, efektivizācija un

pieejamība, nosakot konkrētus sasniedzamus mērķus.

Pamatojoties uz minēto, nepieciešams mainīt saistošo

noteikumu projekta redakciju, no saistošo noteikumu

projekta redakcijas svītrojot 1. punktā esošo

nosacījumu par 2.2. apakšpunkta svītrošanu, un svītrot

saistošo noteikumu 3. punktu "svītrot