Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas kriminālkodeksā un Latvijas labošanas darbu kodeksā

35. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Izteikt 84. pantu šādā redakcijā:

«84. pants. Drošības pasākumi pret personām, kurām atņemta

brīvība

Brīvības atņemšanas iestāžu darbiniekiem pret personām, kurām

atņemta brīvība, ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos

cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus: roku dzelžus,

nomierināšanas kreklus, stekus, dienesta suņus, asaras izraisošas

vielas, ūdensmetējus, bruņumašīnas un citus speciālos

transportlīdzekļus, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu

atvēršanai, šķēršļu sagraušanas līdzekļus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu brīvības atņemšanas iestādes

darbiniekiem vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un

transportlīdzekļiem vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus

objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida

pārkāpumus;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas brīvības

atņemšanas iestādes darbiniekam, vai ir pamats uzskatīt, ka tā

var nodarīt kaitējumu sev.

Aizliegts pielietot šā panta pirmajā daļā minētos

speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, izņemot

roku dzelžus, pret sievietēm, nepilngadīgajiem un invalīdiem ar

acīm redzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tie

izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu vai brīvības

atņemšanas iestādes darbinieku dzīvību vai veselību vai izrāda

bruņotu pretošanos.

Speciālo līdzekļu veidu un lietošanas intensitāti nosaka

likumpārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība un konkrētie

apstākļi un situācija. Lietojot speciālos līdzekļus, jācenšas

ierobežot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

Pirms speciālo līdzekļu lietošanas, ja apstākļi un situācija

to atļauj, ir jābrīdina par nodomu to darīt.

Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir

cietušie, brīvības atņemšanas vietas administrācijas darbinieku

pienākums ir nekavējoties sniegt viņiem medicīnisko palīdzību.

Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem brīvības

atņemšanas vietas administrācijai nekavējoties jāziņo prokuroram

un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu

departamenta priekšniekam.

Atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas un lietošanas

kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs pēc

saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju.»