4. pants

Reņģu un brētliņu zvejā ministrijas lēmumā Nr. 4.1-12e/163

noteiktā mencu piezvejas proporcija (1 t mencu uz 500 t reņģu,

brētliņu) tāpat ir izmantota nenozīmīgā apmērā, salīdzinot ar

pieļaujamo lielumu. Pēc nozvejas datiem uz 2020. gada 11.

septembri komerczvejā aiz piekrastes ūdeņiem šajā zvejā ir

piezvejota tikai 0,1 t mencu no šim zvejas segmentam rezervētajām

64 t. Līdz ar to ir skaidrs, ka mencu piezvejas apjomi šajā zvejā

līdz gada beigām visdrīzāk netiks izmantoti.

Ievērojot iepriekšminēto un, lai nodrošinātu Latvijai pieejamo

zvejas iespēju efektīvāku izmantošanu, kas turpmākajos gados

varētu ietekmēt arī Latvijai piešķiramo kvotu apjomu, būtu

lietderīgi palielināt maksimāli pieļaujamo mencu piezvejas

proporciju plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz

piekrastes ūdeņiem, nosakot, ka mencu piezvejas proporcija šajā

zvejā 2020. gada otrajā pusgadā nedrīkst pārsniegt 1 t mencu uz 3

t plekstu.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2020. gada 16. septembra

sēdē atbalstīja iepriekš minēto ministrijas ierosinājumu

palielināt maksimāli pieļaujamo mencu piezvejas proporciju

plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes

ūdeņiem (Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdes protokols

Nr. 4.2-8e/3/2020).

II

Ievērojot to, ka piekrastes ūdeņos pārsvarā notiek jaukta tipa

nespecializēta zveja un ir neiespējami izvairīties no attiecīgā

sezonā piekrastē sastopamām mencām, 2020. gadā mencu piezvejas

limits piekrastes zvejai tika noteikts 10 tonnu apmērā no

Latvijai piešķirtās kopējās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras

25.-32. apakšrajonā.

Ar ministrijas lēmumu Nr. 4.1-12e/163 tika noteikts, ja

komerczvejnieki, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un

Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai

teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos, izceļot zvejas rīkus

konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no

kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus

ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur

konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas

darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku

izcelšanas.

Pēc nozvejas datiem uz 2020. gada 31. augustu Baltijas jūras

piekrastes zvejā ir piezvejotas 2,1 t mencu, kas ir tikai piektā

daļa no mencu piezvejai piekrastes ūdeņos rezervētā apjoma, bet

aktīvā zvejas sezona piekrastes ūdeņos jau tuvojas beigām. Kaut

arī rudens periodā varētu pieaugt mencu piezvejas varbūtība,

tomēr piekrastē neizmantotais mencu piezvejas apjoms un vēl arī

rezervē atstātais nerezervētais piezvejas apjoms (17 t) pieļauj

izmantot lielāku mencu piezvejas procentu robežlīmeni, pie kura

būtu jānomaina iepriekš izmantotā zveja vieta.

Ievērojot iepriekšminēto un, lai piekrastes zvejniekiem

mazinātu uzliktos ierobežojumus, būtu lietderīgi palielināt

pieļaujamo mencu piezvejas apjoma robežlīmeni, nosakot, ka

komerczvejnieki, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un

Pāvilostas novadu un Liepājas pilsētas administratīvajai

teritorijai pieguļošajos piekrastes ūdeņos, izceļot zvejas rīkus

konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 25 % vai vairāk no kopējā

visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto

ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta

lielāka apjoma mencu piezveja vai atsāk zvejas darbības tajā pašā

vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome 2020. gada 16. septembra

sēdē atbalstīja iepriekš minēto ministrijas ierosinājumu

palielināt pieļaujamo mencu piezvejas apjoma robežlīmeni

piekrastes zvejā līdz 25 %. Tāpat Zivsaimniecības konsultatīvā

padome atbalstīja priekšlikumu no Latvijai piešķirtās kopējās

mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 17 t,

kas līdz šim nebija iedalītas mencu piezvejas segšanai citu veidu

zvejai, rezervēt mencu piezvejas segšanai piekrastes zvejā

(Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdes protokols Nr.

4.2-8e/3/2020).

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai

ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/163

iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijai, un 2020. gada 2. oktobrī saņēma Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr.

1-132/8754.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta

trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

izdarīt Zemkopības ministrijas 2019. gada 30. decembra lēmumā

Nr. 4.1-12e/163 "Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu

zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu

specializētās zvejas liegumu" šādus grozījumus:

1. aizstāt nolēmuma daļas 2.1. apakšpunktā skaitli

"10" ar skaitli "25".

2. izteikt nolēmuma daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4. plekstu

komerczvejā Baltijas jūrā ievērot šādus papildus

nosacījumus:

4.1. 25.-32. apakšrajonā aiz

piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā)

ievērot mencu piezvejas proporciju - 1 tonna mencu uz 3 tonnām

plekstu;

4.2. šī lēmuma 4.1. apakšpunktā

norādīto proporciju nepārsniegt 2020. gada otrā pusgada griezumā

(otrā pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja

kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto). Proporcijas

pārsniegšanas gadījumā (skaitot līdz otrā pusgada beigu datumam -

31. decembrim) pret komerczvejnieku var tikt pielietotas soda

sankcijas;

4.3. plekstu komerczvejā Baltijas jūras 22.-24.

apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem nepiemērot mencu piezvejas

proporciju. Šajos zvejas rajonos, veicot plekstu zveju,

piezvejotais mencu apjoms nedrīkst pārsniegt un tas jāatskaita no

komerczvejniekam iedalītā mencu nozvejas limita."

3. papildināt nolēmuma daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

"9. komerczvejai Baltijas jūras

piekrastes ūdeņos rezervēt papildu 17 t mencu piezvejas

limita."

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta

ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto

daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma

apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta

otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā

rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc

pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies

spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka

administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots

adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto

daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc

tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre