4. pants
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā

izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Grozījums angļu valodā

un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 7.oktobrī.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 27.oktobrī

Amendment to the Convention on the

Physical Protection of Nuclear Material

1. The Title of the Convention on the Physical Protection of

Nuclear Material adopted on 26 October 1979 (hereinafter referred

to as "the Convention") is replaced by the following title:

CONVENTION ON THE PHYSICAL PROTECTION OF NUCLEAR MATERIAL AND

NUCLEAR FACILITIES

2. The Preamble of the Convention is replaced by the following

text:

THE STATES PARTIES TO THIS CONVENTION,

RECOGNIZING the right of all States to develop and apply

nuclear energy for peaceful purposes and their legitimate

interests in the potential benefits to be derived from the

peaceful application of nuclear energy,

CONVINCED of the need to facilitate international co-operation

and the transfer of nuclear technology for the peaceful

application of nuclear energy,

BEARING IN MIND that physical protection is of vital

importance for the protection of public health, safety, the

environment and national and international security,

HAVING IN MIND the purposes and principles of the Charter of

the United Nations concerning the maintenance of international

peace and security and the promotion of good neighbourliness and

friendly relations and co-operation among States,

CONSIDERING that under the terms of paragraph 4 of Article 2

of the Charter of the United Nations, "All members shall refrain

in their international relations from the threat or use of force

against the territorial integrity or political independence of

any state, or in any other manner inconsistent with the Purposes

of the United Nations,"

RECALLING the Declaration on Measures to Eliminate

International Terrorism, annexed to General Assembly resolution

49/60 of 9 December 1994,

DESIRING to avert the potential dangers posed by illicit

trafficking, the unlawful taking and use of nuclear material and

the sabotage of nuclear material and nuclear facilities, and

noting that physical protection against such acts has become a

matter of increased national and international concern,

DEEPLY CONCERNED by the worldwide escalation of acts of

terrorism in all its forms and manifestations, and by the threats

posed by international terrorism and organized crime,

BELIEVING that physical protection plays an important role in

supporting nuclear nonproliferation and counter-terrorism

objectives,

DESIRING through this Convention to contribute to

strengthening worldwide the physical protection of nuclear

material and nuclear facilities used for peaceful purposes,

CONVINCED that offences relating to nuclear material and

nuclear facilities are a matter of grave concern and that

there is an urgent need to adopt appropriate and effective

measures, or to strengthen existing measures, to ensure the

prevention, detection and punishment of such offences,

DESIRING to strengthen further international co-operation to

establish, in conformity with the national law of each State

Party and with this Convention, effective measures for the

physical protection of nuclear material and nuclear

facilities,

CONVINCED that this Convention should complement the safe use,

storage and transport of nuclear material and the safe operation

of nuclear facilities,

RECOGNIZING that there are internationally formulated physical

protection recommendations that are updated from time to time

which can provide guidance on contemporary means of achieving

effective levels of physical protection,

RECOGNIZING also that effective physical protection of nuclear

material and nuclear facilities used for military purposes is a

responsibility of the State possessing such nuclear material and

nuclear facilities, and understanding that such material and

facilities are and will continue to be accorded stringent

physical protection,

HAVE AGREED as follows:

3. In Article 1 of the Convention, after paragraph (c), two

new paragraphs are added as follows:

(d) "nuclear facility" means a facility (including associated

buildings and equipment) in which nuclear material is produced,

processed, used, handled, stored or disposed of, if damage to or

interference with such facility could lead to the release of

significant amounts of radiation or radioactive material;

(e) "sabotage" means any deliberate act directed against a

nuclear facility or nuclear material in use, storage or transport

which could directly or indirectly endanger the health and safety

of personnel, the public or the environment by exposure to

radiation or release of radioactive substances.

4. After Article 1 of the Convention, a new Article 1A is

added as follows:

Article 1A

The purposes of this Convention are to achieve and maintain

worldwide effective physical protection of nuclear material used

for peaceful purposes and of nuclear facilities used for peaceful

purposes; to prevent and combat offences relating to such

material and facilities worldwide; as well as to facilitate

co-operation among States Parties to those ends.

5. Article 2 of the Convention is replaced by the following

text:

1. This Convention shall apply to nuclear material used for

peaceful purposes in use, storage and transport and to nuclear

facilities used for peaceful purposes, provided, however, that

articles 3 and 4 and paragraph 4 of article 5 of this Convention

shall only apply to such nuclear material while in international

nuclear transport.

2. The responsibility for the establishment, implementation

and maintenance of a physical protection regime within a

State Party rests entirely with that State.

3. Apart from the commitments expressly undertaken by States

Parties under this Convention, nothing in this Convention shall

be interpreted as affecting the sovereign rights of a State.

4. (a) Nothing in this Convention shall affect other rights,

obligations and responsibilities of States Parties under

international law, in particular the purposes and principles of

the Charter of the United Nations and international humanitarian

law.

(b) The activities of armed forces during an armed conflict,

as those terms are understood under international humanitarian

law, which are governed by that law, are not governed by this

Convention, and the activities undertaken by the military forces

of a State in the exercise of their official duties, inasmuch as

they are governed by other rules of international law, are not

governed by this Convention.

(c) Nothing in this Convention shall be construed as a lawful

authorization to use or threaten to use force against nuclear

material or nuclear facilities used for peaceful purposes.

(d) Nothing in this Convention condones or makes lawful

otherwise unlawful acts, nor precludes prosecution under other

laws.

5. This Convention shall not apply to nuclear material used or

retained for military purposes or to a nuclear facility

containing such material.

6. After Article 2 of the Convention, a new Article 2A is

added as follows:

Article 2A

1. Each State Party shall establish, implement and maintain an

appropriate physical protection regime applicable to nuclear

material and nuclear facilities under its jurisdiction, with the

aim of:

(a) protecting against theft and other unlawful taking of

nuclear material in use, storage and transport;

(b) ensuring the implementation of rapid and comprehensive

measures to locate and, where appropriate, recover missing or

stolen nuclear material; when the material is located outside its

territory, that State Party shall act in accordance with article

5;

(c) protecting nuclear material and nuclear facilities against

sabotage; and

(d) mitigating or minimizing the radiological consequences of

sabotage.

2. In implementing paragraph 1, each State Party shall:

(a) establish and maintain a legislative and regulatory

framework to govern physical protection;

(b) establish or designate a competent authority or

authorities responsible for the implementation of the legislative

and regulatory framework; and

(c) take other appropriate measures necessary for the physical

protection of nuclear material and nuclear facilities.

3. In implementing the obligations under paragraphs 1 and 2,

each State Party shall, without prejudice to any other provisions

of this Convention, apply insofar as is reasonable and

practicable the following Fundamental Principles of Physical

Protection of Nuclear Material and Nuclear Facilities.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE A: Responsibility of the

State

The responsibility for the establishment, implementation and

maintenance of a physical protection regime within a State

rests entirely with that State.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE B: Responsibilities During

International Transport

The responsibility of a State for ensuring that nuclear

material is adequately protected extends to the international

transport thereof, until that responsibility is properly

transferred to another State, as appropriate.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE C: Legislative and Regulatory

Framework

The State is responsible for establishing and maintaining a

legislative and regulatory framework to govern physical

protection. This framework should provide for the establishment

of applicable physical protection requirements and include a

system of evaluation and licensing or other procedures to grant

authorization. This framework should include a system of

inspection of nuclear facilities and transport to verify

compliance with applicable requirements and conditions of the

license or other authorizing document, and to establish a means

to enforce applicable requirements and conditions, including

effective sanctions.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE D: Competent Authority

The State should establish or designate a competent authority

which is responsible for the implementation of the legislative

and regulatory framework, and is provided with adequate

authority, competence and financial and human resources to

fulfill its assigned responsibilities. The State should take

steps to ensure an effective independence between the functions

of the State's competent authority and those of any other body in

charge of the promotion or utilization of nuclear energy.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE E: Responsibility of the License

Holders

The responsibilities for implementing the various elements of

physical protection within a State should be clearly

identified. The State should ensure that the prime responsibility

for the implementation of physical protection of nuclear material

or of nuclear facilities rests with the holders of the relevant

licenses or of other authorizing documents (e.g., operators or

shippers).

FUNDAMENTAL PRINCIPLE F: Security Culture

All organizations involved in implementing physical protection

should give due priority to the security culture, to its

development and maintenance necessary to ensure its effective

implementation in the entire organization.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE G: Threat

The State's physical protection should be based on the State's

current evaluation of the threat.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE H: Graded Approach

Physical protection requirements should be based on a graded

approach, taking into account the current evaluation of the

threat, the relative attractiveness, the nature of the material

and potential consequences associated with the unauthorized

removal of nuclear material and with the sabotage against nuclear

material or nuclear facilities.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE I: Defence in Depth

The State's requirements for physical protection should

reflect a concept of several layers and methods of protection

(structural or other technical, personnel and organizational)

that have to be overcome or circumvented by an adversary in order

to achieve his objectives.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE J: Quality Assurance

A quality assurance policy and quality assurance programmes

should be established and implemented with a view to providing

confidence that specified requirements for all activities

important to physical protection are satisfied.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE K: Contingency Plans

Contingency (emergency) plans to respond to unauthorized

removal of nuclear material or sabotage of nuclear facilities or

nuclear material, or attempts thereof, should be prepared and

appropriately exercised by all license holders and authorities

concerned.

FUNDAMENTAL PRINCIPLE L: Confidentiality

The State should establish requirements for protecting the

confidentiality of information, the unauthorized disclosure of

which could compromise the physical protection of nuclear

material and nuclear facilities.

4. (a) The provisions of this article shall not apply to any

nuclear material which the State Party reasonably decides does

not need to be subject to the physical protection regime

established pursuant to paragraph 1, taking into account the

nature of the material, its quantity and relative attractiveness

and the potential radiological and other consequences associated

with any unauthorized act directed against it and the current

evaluation of the threat against it.

(b) Nuclear material which is not subject to the provisions of

this article pursuant to subparagraph (a) should be protected in

accordance with prudent management practice.

7. Article 5 of the Convention is replaced by the following

text:

1. States Parties shall identify and make known to each other

directly or through the International Atomic Energy Agency their

point of contact in relation to matters within the scope of this

Convention.

2. In the case of theft, robbery or any other unlawful taking

of nuclear material or credible threat thereof, States Parties

shall, in accordance with their national law, provide

co-operation and assistance to the maximum feasible extent in the

recovery and protection of such material to any State that so

requests. In particular:

(a) a State Party shall take appropriate steps to inform as

soon as possible other States, which appear to it to be

concerned, of any theft, robbery or other unlawful taking of

nuclear material or credible threat thereof, and to inform, where

appropriate, the International Atomic Energy Agency and other

relevant international organizations;

(b) in doing so, as appropriate, the States Parties concerned

shall exchange information with each other, the International

Atomic Energy Agency and other relevant international

organizations with a view to protecting threatened nuclear

material, verifying the integrity of the shipping container or

recovering unlawfully taken nuclear material and shall:

(i) co-ordinate their efforts through diplomatic and other

agreed channels;

(ii) render assistance, if requested;

(iii) ensure the return of recovered nuclear material stolen

or missing as a consequence of the above-mentioned events.

The means of implementation of this co-operation shall be

determined by the States Parties concerned.

3. In the case of a credible threat of sabotage of nuclear

material or a nuclear facility or in the case of sabotage

thereof, States Parties shall, to the maximum feasible extent, in

accordance with their national law and consistent with their

relevant obligations under international law, cooperate as

follows:

(a) if a State Party has knowledge of a credible threat of

sabotage of nuclear material or a nuclear facility in another

State, the former shall decide on appropriate steps to be taken

in order to inform that State as soon as possible and, where

appropriate, the International Atomic Energy Agency and other

relevant international organizations of that threat, with a view

to preventing the sabotage;

(b) in the case of sabotage of nuclear material or a nuclear

facility in a State Party and if in its view other States are

likely to be radiologically affected, the former, without

prejudice to its other obligations under international law, shall

take appropriate steps to inform as soon as possible the State or

the States which are likely to be radiologically affected and to

inform, where appropriate, the International Atomic Energy Agency

and other relevant international organizations, with a view to

minimizing or mitigating the radiological consequences

thereof;

(c) if in the context of sub-paragraphs (a) and (b), a State

Party requests assistance, each State Party to which a request

for assistance is directed shall promptly decide and notify the

requesting State Party, directly or through the International

Atomic Energy Agency, whether it is in a position to render the

assistance requested and the scope and terms of the assistance

that may be rendered;

(d) co-ordination of the co-operation under sub-paragraphs (a)

to (c) shall be through diplomatic or other agreed channels. The

means of implementation of this cooperation shall be determined

bilaterally or multilaterally by the States Parties

concerned.

4. States Parties shall co-operate and consult, as

appropriate, with each other directly or through the

International Atomic Energy Agency and other relevant

international organizations, with a view to obtaining guidance on

the design, maintenance and improvement of systems of physical

protection of nuclear material in international transport.

5. A State Party may consult and co-operate, as appropriate,

with other States Parties directly or through the International

Atomic Energy Agency and other relevant international

organizations, with a view to obtaining their guidance on the

design, maintenance and improvement of its national system of

physical protection of nuclear material in domestic use, storage

and transport and of nuclear facilities.

8. Article 6 of the Convention is replaced by the following

text:

1. States Parties shall take appropriate measures consistent

with their national law to protect the confidentiality of any

information which they receive in confidence by virtue of the

provisions of this Convention from another State Party or through

participation in an activity carried out for the implementation

of this Convention. If States Parties provide information to

international organizations or to States that are not parties to

this Convention in confidence, steps shall be taken to ensure

that the confidentiality of such information is protected.

A State Party that has received information in confidence

from another State Party may provide this information to third

parties only with the consent of that other State Party.

2. States Parties shall not be required by this Convention to

provide any information which they are not permitted to

communicate pursuant to national law or which would jeopardize

the security of the State concerned or the physical protection of

nuclear material or nuclear facilities.

9. Paragraph 1 of Article 7 of the Convention is replaced by

the following text:

1. The intentional commission of:

(a) an act without lawful authority which constitutes the

receipt, possession, use, transfer, alteration, disposal or

dispersal of nuclear material and which causes or is likely to

cause death or serious injury to any person or substantial damage

to property or to the environment;

(b) a theft or robbery of nuclear material;

(c) an embezzlement or fraudulent obtaining of nuclear

material;

(d) an act which constitutes the carrying, sending, or moving

of nuclear material into or out of a State without lawful

authority;

(e) an act directed against a nuclear facility, or an act

interfering with the operation of a nuclear facility, where the

offender intentionally causes, or where he knows that the act is

likely to cause, death or serious injury to any person or

substantial damage to property or to the environment by exposure

to radiation or release of radioactive substances, unless the act

is undertaken in conformity with the national law of the State

Party in the territory of which the nuclear facility is

situated;

(f) an act constituting a demand for nuclear material by

threat or use of force or by any other form of intimidation;

(g) a threat:

(i) to use nuclear material to cause death or serious injury

to any person or substantial damage to property or to the

environment or to commit the offence described in sub-paragraph

(e), or

(ii) to commit an offence described in sub-paragraphs (b) and

(e) in order to compel a natural or legal person, international

organization or State to do or to refrain from doing any act;

(h) an attempt to commit any offence described in

sub-paragraphs (a) to (e);

(i) an act which constitutes participation in any offence

described in sub-paragraphs (a) to (h);

(j) an act of any person who organizes or directs others to

commit an offence described in sub-paragraphs (a) to (h); and

(k) an act which contributes to the commission of any offence

described in sub-paragraphs (a) to (h) by a group of persons

acting with a common purpose; such act shall be intentional and

shall either:

(i) be made with the aim of furthering the criminal activity

or criminal purpose of the group, where such activity or purpose

involves the commission of an offence described in sub-paragraphs

(a) to (g), or

(ii) be made in the knowledge of the intention of the group to

commit an offence described in sub-paragraphs (a) to (g)

shall be made a punishable offence by each State Party under

its national law.

10. After Article 11 of the Convention, two new articles,

Article 11A and Article 11B, are added as follows:

Article 11A

None of the offences set forth in article 7 shall be regarded

for the purposes of extradition or mutual legal assistance, as a

political offence or as an offence connected with a political

offence or as an offence inspired by political motives.

Accordingly, a request for extradition or for mutual legal

assistance based on such an offence may not be refused on the

sole ground that it concerns a political offence or an offence

connected with a political offence or an offence inspired by

political motives.

Article 11B

Nothing in this Convention shall be interpreted as imposing an

obligation to extradite or to afford mutual legal assistance, if

the requested State Party has substantial grounds for believing

that the request for extradition for offences set forth in

article 7 or for mutual legal assistance with respect to such

offences has been made for the purpose of prosecuting or

punishing a person on account of that person's race, religion,

nationality, ethnic origin or political opinion or that

compliance with the request would cause prejudice to that

person's position for any of these reasons.

11. After Article 13 of the Convention, a new Article 13A is

added as follows:

Article 13A

Nothing in this Convention shall affect the transfer of

nuclear technology for peaceful purposes that is undertaken to

strengthen the physical protection of nuclear material and

nuclear facilities.

12. Paragraph 3 of Article 14 of the Convention is replaced by

the following text:

3. Where an offence involves nuclear material in domestic use,

storage or transport, and both the alleged offender and the

nuclear material remain in the territory of the State Party in

which the offence was committed, or where an offence involves a

nuclear facility and the alleged offender remains in the

territory of the State Party in which the offence was committed,

nothing in this Convention shall be interpreted as requiring that

State Party to provide information concerning criminal

proceedings arising out of such an offence.

13. Article 16 of the Convention is replaced by the following

text:

1. A conference of States Parties shall be convened by the

depositary five years after the entry into force of the Amendment

adopted on 8 July 2005 to review the implementation of this

Convention and its adequacy as concerns the preamble, the whole

of the operative part and the annexes in the light of the then

prevailing situation.

2. At intervals of not less than five years thereafter, the

majority of States Parties may obtain, by submitting a proposal

to this effect to the depositary, the convening of further

conferences with the same objective.

14. Footnote b/ of Annex II of the Convention is replaced by

the following text:

b/ Material not irradiated in a reactor or material irradiated

in a reactor but with a radiation level equal to or less

than 1 gray/hour (100 rads/hour) at one metre unshielded.

15. Footnote e/ of Annex II of the Convention is replaced by

the following text:

e/ Other fuel which by virtue of its original fissile material

content is classified as Category I and II before irradiation may

be reduced one category level while the radiation level from the

fuel exceeds 1 gray/hour (100 rads/hour) at one metre

unshielded.

Grozījums Kodolmateriālu fiziskās

aizsardzības konvencijā

1. 1979.gada 26.oktobra pieņemtās Kodolmateriālu fiziskās

aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā - Konvencija) nosaukums

ir aizstāts ar šādu nosaukumu:

Konvencija par kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko

aizsardzību

2. Konvencija preambula ir aizstāta ar šādu tekstu:

VALSTIS, KAS IR ŠĪS KONVENCIJAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT visu valstu tiesības attīstīt un izmantot

kodolenerģiju nemilitāriem mērķiem un to leģitīmo ieinteresētību

potenciālajos ieguvumos, kas izriet no kodolenerģijas miermīlīgas

izmantošanas,

PĀRLIECINĀTAS, ka ir jāatvieglo starptautiskā sadarbība un

kodoltehnoloģijas nodošana kodolenerģijas miermīlīgai

izmantošanai,

IEVĒROJOT, ka fiziskā aizsardzība ir būtiski svarīga

sabiedrības veselības, drošības, vides, kā arī valstu un

starptautiskās drošības aizsardzībai,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos noteiktos

mērķus un principus attiecībā uz starptautiskā miera un drošības

saglabāšanu, un labu kaimiņattiecību un draudzīgu attiecību

veicināšanu, un valstu sadarbību,

IEVĒROJOT, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas

statūtu 2. panta 4. punktam "Visas dalībvalstis savās

starptautiskajās attiecībās atturas no spēka draudiem vai tā

lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai

politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav

savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem",

ATGĀDINOT Ģenerālās Asamblejas 1994. gada 9. decembra

rezolūcijai 49/60 pievienoto Deklarāciju par pasākumiem

starptautiskā terorisma likvidēšanai,

VĒLĒDAMĀS novērst potenciālās briesmas, ko rada kodolmateriālu

nelikumīga tirdzniecība, nelikumīga paņemšana un izmantošana un

kodolmateriālu un kodoliekārtu sabotāža, un atzīmējot, ka fiziskā

aizsardzība pret šādu rīcību ir kļuvusi par valstiski un

starptautiski svarīgu jautājumu,

NOPIETNI NORŪPĒJUŠĀS par terorisma aktu skaita palielināšanos

visā pasaulē visos terorisma veidos un izpausmēs un par draudiem,

ko rada starptautiskais terorisms un organizētā noziedzība,

UZSKATOT, ka fiziskajai aizsardzībai ir svarīga nozīme

kodolmateriālu neizplatīšanas un pretterorisma mērķu

atbalstīšanā,

VĒLĒDAMĀS ar šo konvenciju dot ieguldījumu kodolmateriālu

fiziskās aizsardzības stiprināšanā un kodoliekārtu izmantošanā

miermīlīgiem mērķiem,

PĀRLIECINĀTAS, ka nodarījumi attiecībā uz kodolmateriāliem un

kodoliekārtām ir ļoti svarīgs jautājums un ka neatliekami ir

jāīsteno piemēroti un efektīvi pasākumi vai jāstiprina esošie

pasākumi, lai nodrošinātu tādu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un

sodīšanu,

VĒLĒDAMĀS stiprināt turpmāku starptautisko sadarbību, lai

atbilstoši katras dalībvalsts tiesību aktiem un šai konvencijai

izveidotu efektīvus pasākumus kodolmateriālu un kodoliekārtu

fiziskajai aizsardzībai,

PĀRLIECINĀTAS, ka šai konvencijai jāpapildina kodolmateriālu

droša izmantošana, glabāšana un pārvadāšana un kodoliekārtu droša

darbība,

ATZĪSTOT, ka pastāv starptautiski formulēti fiziskās

aizsardzības ieteikumi, kurus laiku pa laikam atjaunina un kuri

var sniegt pamatnostādnes par mūsdienu līdzekļiem efektīvu

fiziskās aizsardzības līmeņu sasniegšanai,

ATZĪSTOT arī, ka par militāriem mērķiem izmantojamo

kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību ir atbildīga

valsts, kurai ir tādi kodolmateriāli un kodoliekārtas, un

izprotot, ka tādi materiāli un iekārtas ir un turpinās būt

stingri fiziski aizsargātas,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko:

3. Konvencijas 1.pants ir papildināts aiz (c) punkta ar diviem

jauniem punktiem šādā redakcijā:

(d) "kodoliekārta" ir iekārta (tostarp ar to saistītās ēkas un

aprīkojums), kurā ražo, pārstrādā, izmanto kodolmateriālus, ar

tiem rīkojas, glabā vai likvidē, ja tādas iekārtas bojājums vai

traucējumi tajā varētu izraisīt ievērojamu jonizējošā starojuma

vai radioaktīvo materiālu daudzumu izplūdi;

(e) "sabotāža" ir jebkura apzināta darbība, kas ir vērsta pret

kodoliekārtu vai izmantošanā, glabāšanā vai pārvadāšanā esošiem

kodolmateriāliem un kas jonizējošā starojuma iedarbības vai

radioaktīvo vielu izplūdes dēļ varētu tieši vai netieši apdraudēt

personāla, sabiedrības vai vides veselību un drošību.

4. Aiz Konvencijas 1.panta ir pievienots jaunais 1.A pants

šādā redakcijā:

1.A pants

Šīs Konvencijas nolūki ir sasniegt un uzturēt miermīlīgiem

mērķiem izmantojamo kodolmateriālu un miermīlīgie mērķiem

izmantojamo kodoliekārtu efektīvu fizisko aizsardzību visā

pasaulē, novērst un apkarot nodarījumus attiecībā uz tādiem

materiāliem un iekārtām visā pasaulē, kā arī atvieglot

dalībvalstu sadarbību šo nolūku sasniegšanai.

5. Konvencijas 2.pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

1. Šī Konvencija ir piemērojama miermīlīgiem mērķiem

izmantojamiem kodolmateriāliem, ko izmanto, glabā un pārvadā, un

miermīlīgiem mērķiem izmantojamām kodoliekārtām, tomēr ar

nosacījumu, ka šīs Konvencijas 3. un 4. pantu un 5. panta 4.

punktu piemēro tādiem materiāliem tikai tik ilgi, kamēr tie ir

starptautiskā kodolmateriālu pārvadāšanā.

2. Par fiziskās aizsardzības režīma izveidošanu, īstenošanu un

paturēšanu spēkā dalībvalstī pilnībā atbildīga ir attiecīgā

dalībvalsts.

3. Izņemot saistības, ko dalībvalstis skaidri uzņēmušās

saskaņā ar šo Konvenciju, nekas šajā Konvencijā nav

interpretējams kā tāds, kas ietekmētu valsts suverēnās

tiesības.

4. (a) Nekas šajā Konvencijā neietekmē citas dalībvalstu

tiesības, saistības un atbildību atbilstoši starptautiskajiem

tiesību aktiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu

nolūkiem un principiem un starptautiskajām humanitārajām

tiesībām.

(b) Šī Konvencija nenosaka bruņoto spēku darbības bruņota

konflikta laikā, atbilstoši šo terminu izpratnei starptautiskajās

humanitārajās tiesībās, kas regulē minētās darbības, un šī

Konvencija nenosaka darbības, ko, pildot savus oficiālos

pienākumus, veic valsts bruņotie spēki, ciktāl attiecīgos

pienākumus nosaka citi starptautisko tiesību aktu noteikumi.

(c) Nekas šajā Konvencijā nav uzskatāms par likumīgu atļauju

lietot vai draudēt lietot spēku attiecībā uz kodolmateriāliem vai

kodoliekārtām, ko izmanto miermīlīgiem nolūkiem.

(d) Nekas šajā Konvencijā nepiedod vai nepadara par likumīgu

citādi nelikumīgu rīcību un nenovērš saukšanu pie atbildības

atbilstoši citiem tiesību aktiem.

5. Šī Konvencija nav piemērojama kodolmateriāliem, ko izmanto

vai saglabā militāriem nolūkiem, vai kodoliekārtām, kas satur

šādu materiālu.

6. Aiz Konvencijas 2.panta ir pievienots jauns 2.A pants šādā

redakcijā:

2.A pants

1. Katra dalībvalsts izveido, īsteno un patur spēkā piemērotu

fiziskās aizsardzības režīmu, kas piemērots tās jurisdikcijā

esošajiem kodolmateriāliem un kodoliekārtām, ar mērķi:

(a) aizsargāt pret zādzību un citu nelikumīgu paņemšanu

kodolmateriālus, ko izmanto, glabā un pārvadā;

(b) nodrošināt ātru un visaptverošu pasākumu īstenošanu, lai

noteiktu atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā atgūtu trūkstošos

vai nozagtos kodolmateriālus; ja materiāli atrodas ārpus tās

teritorijas, minētā dalībvalsts rīkojas saskaņā ar 5. pantu;

(c) aizsargāt kodolmateriālus un kodoliekārtas pret sabotāžu;

un

(d) mīkstināt vai līdz minimumam samazināt sabotāžas

radioloģiskās sekas.

2. Īstenojot 1. punktu, katra dalībvalsts:

(a) izveido un patur spēkā tiesisko un reglamentējošo pamatu

fiziskās aizsardzības pārvaldīšanai;

(b) izveido vai ieceļ kompetento iestādi vai iestādes, kas ir

atbildīgas par tiesiskā un reglamentējoša pamata īstenošanu;

un

(c) veic citus kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajai

aizsardzībai vajadzīgus pasākumus.

3. Pildot pienākumus atbilstoši 1. un 2. punktam, katra

dalībvalsts, neierobežojot citus šīs konvencijas noteikumus,

piemēro - ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams -

turpmāk minētos kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskās

aizsardzības pamatprincipus.

A PAMATPRINCIPS. Valsts atbildība

Par fiziskās aizsardzības režīma izveidošanu, īstenošanu un

paturēšanu spēkā valstī pilnībā ir atbildīga attiecīgā

valsts.

B PAMATPRINCIPS. Atbildība starptautiskās pārvadāšanas

laikā

Valsts atbildība par nodrošinājumu, lai kodolmateriāli būtu

atbilstoši aizsargāti, attiecas arī uz starptautisko pārvadāšanu

no tās, līdz attiecīgā atbildība ir pienācīgi nodota citai

valstij.

C PAMATPRINCIPS. Tiesiskais un normatīvais regulējums

Valsts ir atbildīga par tiesiskā un normatīvā regulējuma

noteikšanu un paturēšanu spēkā fiziskās aizsardzības

reglamentēšanai. Jāparedz piemērojamo fiziskās aizsardzības

prasību noteikšana un jāiekļauj vērtēšanas un licencēšanas

sistēma vai citas procedūras atļaujas piešķiršanai. Šajā

regulējumā jāiekļauj kodoliekārtu un transporta inspicēšanas

sistēma, lai pārbaudītu licences vai cita atļaujoša dokumenta

atbilstību piemērojamām prasībām un nosacījumiem un lai izveidotu

piemērojamo prasību un nosacījumu izpildes līdzekļus, tostarp

efektīvas sankcijas.

D PAMATPRINCIPS. Kompetentā iestāde

Valstij jāizveido vai jāieceļ kompetentā iestāde, kas ir

atbildīga par tiesiskā un reglamentējošā pamata īstenošanu un tai

piešķirtās atbildības realizēšanai ir nodrošināta ar atbilstošu

pilnvarojumu, kompetenci un finanšu un cilvēku resursiem. Valstij

jāveic pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu neatkarību starp valsts

kompetentās iestādes funkcijām un citu par kodolenerģijas

veicināšanu vai izmantošanu atbildīgu struktūru funkcijām.

E PAMATPRINCIPS. Licenču turētāju atbildība

Ir skaidri jānosaka atbildība par fiziskās aizsardzības dažādo

sastāvdaļu īstenošanu valstī. Valstij ir jānodrošina, lai

galvenie atbildīgie par kodolmateriālu vai kodoliekārtu fiziskās

aizsardzības īstenošanu būtu attiecīgo licenču vai citu atļaujošu

dokumentu turētāji (piemēram, operatori vai nosūtītāji).

F PAMATPRINCIPS. Drošības kultūra

Visām organizācijām, kas ir iesaistītas fiziskās aizsardzības

īstenošanā, pienācīga prioritāte jāpiešķir drošības kultūrai, tās

attīstībai un saglabāšanai, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu

tās efektīvu īstenošanu visā organizācijā.

G PAMATPRINCIPS. Apdraudējums

Valsts fiziskajai aizsardzībai jāpamatojas uz valsts

pašreizējo apdraudējuma novērtējumu.

H PAMATPRINCIPS. Diferencēta pieeja

Fiziskās aizsardzības prasības jānosaka pēc diferencētas

pieejas, ņemot vērā pašreizējo apdraudējuma novērtējumu, relatīvo

pievilcīgumu, materiālu īpašības un iespējamās sekas saistībā ar

kodolmateriālu nesankcionētu izvešanu un ar sabotāžu attiecībā uz

kodolmateriāliem vai kodoliekārtām.

I PAMATPRINCIPS. Pastiprināta aizsardzība

Valsts prasībām attiecībā uz fizisko aizsardzību jāatspoguļo

koncepcija par vairākiem aizsardzības līmeņiem un metodēm

(strukturālām vai citām tehniskām, personāla un

organizatoriskām), kas pretiniekam ir jāpārvar vai jāapiet, lai

viņš sasniegtu savus mērķus.

J PAMATPRINCIPS. Kvalitātes nodrošināšana

Lai nodrošinātu pārliecību, ka noteiktās prasības attiecībā uz

visām fiziskajā aizsardzībā svarīgajām darbībām ir izpildītas, ir

jāizveido un jāievieš kvalitātes nodrošināšanas politika un

kvalitātes nodrošināšanas programmas.

K PAMATPRINCIPS. Ārkārtas rīcības plāni

Visiem licenču turētājiem un attiecīgajām iestādēm ir

jāsagatavo ārkārtas rīcības (avārijas situācijas) plāni un

pienācīgi jāveic mācības, lai reaģētu uz nesankcionētu

kodolmateriālu izvešanu vai kodoliekārtu vai kodolmateriālu

sabotāžu, vai mēģinājumiem to veikt.

L PAMATPRINCIPS. Konfidencialitāte

Valstij jāizstrādā prasības, lai aizsargātu tādas informācijas

konfidencialitāti, kuras nesankcionēta atklāšana varētu apdraudēt

kodolmateriālu un kodoliekārtu fizisko aizsardzību.

4. (a) Šā panta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz

kodolmateriāliem, par ko dalībvalsts pamatoti nolemj, ka uz tiem

nav jāattiecina saskaņā ar 1. punktu izveidotais fiziskās

aizsardzības režīms, ņemot vērā materiālu dabu, to daudzumu un

relatīvo pievilcību, un potenciālās radioloģiskās un citas sekas,

kas saistītas ar nesankcionētu rīcību, kura vērsta pret tiem, un

to apdraudējuma pašreizējo novērtējumu.

(b) Kodolmateriāli, uz kuriem neattiecas šā panta noteikumi,

ievērojot a) apakšpunktu, ir jāaizsargā saskaņā ar apdomīgas

pārvaldības praksi.

7. Konvencijas 5.pants ir aizstāts ar tekstu šādā

redakcijā:

1. Dalībvalstis nosaka un tieši vai caur Starptautisko

atomenerģijas aģentūru cita citai dara zināmu kontaktpunktu

attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas šīs konvencijas

darbības joma.

2. Zādzības, laupīšanas vai citas nesankcionētas

kodolmateriālu paņemšanas vai šādas darbības apdraudējuma

gadījumā dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem

maksimāli realizējamā pakāpē nodrošina sadarbību un palīdzību

tādu materiālu atgūšanā un aizsardzībā ikvienai valstij, kas to

lūdz. Jo īpaši:

(a) dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz

informētu citas valstis, uz kurām, kā tai šķiet, tas attiecas,

par kodolmateriālu zādzību, laupīšanu vai citu nesankcionētu

paņemšanu vai tādu ticamu apdraudējumu un attiecīgā gadījumā

informētu Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas

attiecīgās starptautiskās organizācijas;

(b) tā darot, attiecīgās dalībvalstis atkarībā no apstākļiem

apmainās ar informāciju savstarpēji, ar Starptautisko

atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskām

organizācijām, lai aizsargātu apdraudētos kodolmateriālus,

pārbaudītu pārvadāšanas konteinera neskartību vai atgūtu

nesankcionēti paņemtos kodolmateriālus un:

i) koordinē to rīcību pa diplomātiskajiem un citiem

kanāliem;

ii) sniedz palīdzību, ja tā tiek lūgta;

iii) nodrošina nozagto vai iepriekš minēto notikumu dēļ

trūkstošo kodolmateriālu, kas ir atgūti, atdošanu atpakaļ.

Norādītās sadarbības īstenošanas līdzekļus nosaka attiecīgās

dalībvalstis.

3. Kodolmateriālu vai kodoliekārtu sabotāžas ticamu draudu

gadījumā vai arī kodolmateriālu vai kodoliekārtu sabotāžas

gadījumā dalībvalstis maksimāli iespējamā pakāpē saskaņā ar savas

valsts tiesību aktiem un atbilstoši savām attiecīgajām saistībām

saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem sadarbojas šādi:

(a) ja dalībvalstij ir zināms par kodolmateriālu vai

kodoliekārtu ticamiem sabotāžas draudiem citā valstī, pirmā

minētā valsts pieņem lēmumu par piemērotiem pasākumiem, kas

jāveic, lai iespējami ātrāk informētu attiecīgo valsti un

vajadzības gadījumā Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas

attiecīgās starptautiskās organizācijas par minētajiem draudiem,

lai sabotāžu novērstu;

(b) kodolmateriālu vai kodoliekārtas sabotāžas gadījumā

dalībvalstī un ja, atbilstoši tās uzskatiem citas valstis varētu

tikt radioloģiski ietekmētas, pirmā valsts, neierobežojot citas

savas saistības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, veic

vajadzīgos pasākumus, lai iespējami ātrāk informētu valsti vai

valstis, kas varētu tikt radioloģiski ietekmētas, un lai

informētu Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citas

attiecīgās starptautiskās organizācijas nolūkā līdz minimumam

samazināt vai atvieglot sabotāžas radioloģiskās sekas;

(c) ja (a) un (b) apakšpunktu kontekstā dalībvalsts lūdz

palīdzību, katra dalībvalsts, kurai adresēts palīdzības lūgums,

tūlīt pieņem lēmumu un lūgumu izteikušo dalībvalsti tieši vai

caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru informē, vai tā spēj

sniegt lūgto palīdzību, kā arī informē par palīdzības, ko tā

varētu sniegt, apjomu un termiņiem;

(d) koordinēšana un sadarbība atbilstoši (a) līdz (c)

apakšpunktiem notiek caur diplomātiskajiem vai citiem kanāliem.

Attiecīgās dalībvalstis divpusēji vai daudzpusēji nosaka minētās

sadarbības īstenošanas līdzekļus.

4. Dalībvalstis cita ar citu sadarbojas vai vajadzības

gadījumā apspriežas tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas

aģentūru un citām attiecīgām starptautiskajām organizācijām, lai

iegūtu pamatnostādnes par kodolmateriālu fiziskās aizsardzības

sistēmu uzbūvi, uzturēšanu un uzlabošanu starptautiskajos

pārvadājumos.

5. Dalībvalsts var apspriesties un vajadzības gadījumā

sadarboties ar citām dalībvalstīm tieši vai caur Starptautisko

atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgām starptautiskajām

organizācijām, lai uzzinātu to pamatnostādnes attiecībā uz savas

valsts kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmas uzbūvi,

uzturēšanu un uzlabošanu vietējā izmantošanā, glabāšanā un

pārvadāšanā un attiecībā uz kodoliekārtām.

8. Konvencijas 6.pants ir aizstāts ar šādu tekstu:

1. Dalībvalstis atbilstoši savas valsts tiesību aktiem veic

vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas

konfidencialitāti, ko valstis konfidenciāli saņem no citas

dalībvalsts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem vai

piedaloties darbībā, ko veic šīs Konvencijas īstenošanai. Ja

dalībvalstis konfidenciāli sniedz informāciju starptautiskajām

organizācijām vai valstīm, kas nav šīs Konvencijas līgumslēdzējas

puses, tās veic pasākumus, lai nodrošinātu šādas informācijas

konfidencialitātes aizsardzību. Dalībvalsts, kas ir saņēmusi

konfidenciālu informāciju no citas dalībvalsts, attiecīgo

informāciju var sniegt trešajām pusēm tikai ar minētās citas

dalībvalsts piekrišanu.

2. Šajā Konvencijā nav noteikta prasības dalībvalstīm sniegt

jebkādu informāciju, kuru tām nav atļauts sniegt saskaņā ar

valsts tiesību aktiem vai kura apdraudētu attiecīgās valsts

drošību vai kodolmateriālu vai kodoliekārtu fizisko

aizsardzību.

9. Konvencijas 7.pants 1.punkts ir aizstāts ar tekstu šādā

redakcijā:

1. Ar nodomu veikta:

(a) rīcība, kas nav likumīgi atļauta un ir kodolmateriālu

saņemšana, valdījums, izmantošana, nodošana, izmainīšana,

likvidēšana vai izkliedēšana un kas izraisa vai var izraisīt

kādas personas nāvi vai smagu miesas bojājumu vai būtisku

kaitējumu īpašumam vai videi;

(b) kodolmateriālu zādzība vai laupīšana;

(c) kodolmateriālu piesavināšanās vai krāpnieciska

iegādāšanās;

(d) rīcība, kas ir kodolmateriālu vešana, sūtīšana vai

pārvietošana uz valsti vai ārā no tās bez likumīgas atļaujas;

(e) rīcība, kas ir vērsta pret kodoliekārtu, vai rīcība, kas

traucē kodoliekārtas darbību, ja pārkāpējs tīši izraisa vai ja

viņš zina, ka rīcība var izraisīt kādas personas nāvi vai smagu

miesas bojājumu, vai būtisku kaitējumu īpašumam vai videi,

iedarbojoties starojumam vai izplūstot radioaktīvajām vielām, ja

vien minētā rīcība nav veikta atbilstoši tās dalībvalsts tiesību

aktiem, kuras teritorijā kodoliekārta atrodas;

(f) rīcība, kas ir kodolmateriālu pieprasīšana, pielietojot

draudus vai spēku, vai jebkuru citu iebiedēšanas veidu;

(g) draudi:

i) izmantot kodolmateriālus, lai izraisītu kādas personas nāvi

vai smagu miesas bojājumu vai būtisku kaitējumu īpašumam vai

videi vai lai izdarītu e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu;

vai

ii) izdarīt (b) un (e) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu, lai

piespiestu fizisku vai juridisku personu, starptautisku

organizāciju vai valsti izdarīt vai atteikties izdarīt kādu

darbību;

(h) mēģinājums izdarīt kādu (a) līdz (e) apakšpunktā

aprakstīto nodarījumu;

(i) rīcība, kas ir piedalīšanās jebkurā (a) līdz (h)

apakšpunktā aprakstītajā nodarījumā;

(j) rīcība, ko veic persona, kura organizē vai virza citus

izdarīt (a) līdz (h) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu; un

(k) rīcība, kas dod ieguldījumu jebkurā (a) līdz (h)

apakšpunktā aprakstītā nodarījumā, kuru veic personu grupa,

rīkojoties ar kopīgu nolūku; šāda rīcība ir tīša un:

i) to veic ar mērķi veicināt grupas noziedzīgo darbību vai

noziedzīgo nolūku, ja tāda darbība vai nolūks iekļauj (a) līdz

(g) apakšpunktā aprakstīto nodarījumu veikšanu; vai

ii) to veic, zinot par grupas nodomu izdarīt (a) līdz (g)

apakšpunktā aprakstīto nodarījumu,

ir nodarījums, kas katrā dalībvalstī ir sodāms saskaņā ar

attiecīgās valsts tiesību aktiem.

10. Aiz Konvencijas 11.panta ir pievienoti divi jauni 11.A un

11.B panti:

11.A pants

Izdošanas vai savstarpējās tiesiskās palīdzības īstenošanai

nevienu no 7. pantā izklāstītajiem nodarījumiem neuzskata par

politisku nodarījumu vai par politisku motīvu inspirētu

nodarījumu. Tādējādi pieprasījumu par izdošanu vai par

savstarpēju tiesisko palīdzību, kas pamatojas uz šādu nodarījumu,

nevar atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka tas attiecas uz

politisku nodarījumu, nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku

nodarījumu vai politisku motīvu inspirētu nodarījumu.

11.B pants

Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams tādā veidā, kas

uzliek pienākumu izdot vai sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību,

ja pieprasījumu saņēmušajai dalībvalstij ir pienācīgs pamats

uzskatīt, ka prasība par izdošanu attiecībā uz 7. pantā

izklāstītajiem nodarījumiem ir izteikta, lai veiktu personas

kriminālvajāšanu vai personu sodītu tās rases, reliģijas, valsts

piederības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ vai ka

piekrišana prasībai radītu kaitējumu attiecīgās personas

stāvoklim kāda no minētiem iemesliem dēļ.

11. Aiz Konvencijas 13.panta ir pievienots jauns 13.A

pants:

13.A pants

Nekas šajā Konvencijā neietekmē kodoltehnoloģijas miermīlīgiem

nolūkiem nodošanu, ko veic kodolmateriālu un kodoliekārtu

fiziskās aizsardzības stiprināšanai.

12. Konvencijas 14.pants 3.punkts ir aizstāts ar tekstu šādā

redakcijā:

3. Ja nodarījums ir saistīts ar kodolmateriāliem, ko izmanto,

glabā vai pārvadā valsts iekšienē, un gan iespējamais

likumpārkāpējs, gan kodolmateriāli paliek dalībvalsts teritorijā,

kurā izdarīts kriminālpārkāpums, vai ja nodarījums saistīts ar

kodoliekārtu un iespējamais likumpārkāpējs paliek dalībvalsts

teritorijā, kurā izdarīts kriminālpārkāpums, nekas šajā

Konvencijā nav interpretējams tādā veidā, kas prasa attiecīgajai

dalībvalstij sniegt informāciju par krimināllietu, kas izriet no

šāda nodarījuma.

13. Konvencijas 16.pants ir aizstāts ar tekstu šādā

redakcijā:

1. Depozitārs sasauc dalībvalstu konferenci piecus gadus pēc

2005. gada 8. jūlijā pieņemtā grozījuma stāšanās spēkā, lai

pārskatītu šīs Konvencijas īstenošanu un tās atbilstību attiecībā

uz preambulu, rezolutīvo daļu kopumā un pielikumiem, ņemot vērā

tajā laikā dominējošo situāciju.

2. Pēc tam intervālos, kas nav mazāki par pieciem gadiem,

dalībvalstu vairākums var panākt turpmāko konferenču sasaukšanu

ar tādu pašu mērķi, iesniedzot šādā nolūkā depozitāram

priekšlikumu.

14. Konvencijas II Pielikumā [2] atsauce ir aizstāta ar tekstu

šādā redakcijā:

[2] Materiāls, kas nav apstarots reaktorā, vai materiāls, kas

ir apstarots reaktorā, bet kura starojuma līmenis ir vienāds vai

mazāks nekā 1 grejs stundā (100 radi stundā) viena metra

atstatumā bez ekrāna.

15. Konvencijas II Pielikumā [5] atsauce ir aizstāta ar tekstu

šādā redakcijā:

[5] Citai degvielai, kas sava sākotnējā skaldmateriāla satura

dēļ ir klasificēta I un II kategorijā pirms apstarošanas, var

samazināt vienu kategorijas līmeni, ja starojuma līmenis no

kodoldegvielas ir lielāks nekā 1 grejs stundā (100 radi stundā)

viena metra atstatumā bez ekrāna.