21. pants

Asambleja

(1) [Sastāvs] (a) Dalībpuses ir locekles tajā pašā Asamblejā, kur ietilpst valstis, kuras saista 1967.gada Komplementārā akta 2.pants.

(b) Katru Asamblejas locekli Asamblejā pārstāv viens delegāts, kam var palīdzēt aizstājēji delegāti, padomdevēji un eksperti, un katrs delegāts var pārstāvēt tikai vienu dalībpusi.

(c) Savienības locekles, kas nav Asamblejas locekles, Asamblejas sanāksmēs pielaiž kā novērotājas.

(2) [Funkcijas] (a) Asambleja:

(i) kārto visus jautājumus, kas attiecas uz Savienības uzturēšanu un attīstību, kā arī uz šā Akta īstenošanu;

(ii) īsteno tādas tiesības un izpilda tādus uzdevumus, kādi tai tiek īpaši piešķirti vai uzticēti saskaņā ar šo Aktu vai 1967.gada Komplementāro aktu;

(iii) dod ģenerāldirektoram norādījumus par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu un izlemj par katras šādas konferences sasaukšanu;

(iv) groza Reglamentu;

(v) izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un darbību, kas attiecas uz Savienību, un dod ģenerāldirektoram visas vajadzīgās instrukcijas par jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē;

(vi) formulē Savienības programmu un pieņem tās budžetu ik diviem gadiem, kā arī apstiprina tās galīgos finanšu pārskatus;

(vii) pieņem Savienības finanšu reglamentu;

(viii) izveido tādas komitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par vajadzīgām Savienības mērķu sasniegšanai;

(ix) ņemot vērā arī 1.daļas (c) punktu, nosaka, kuras valstis, starpvaldību organizācijas un nevalstiskas organizācijas tā pielaiž savās sanāksmēs kā novērotājas;

(x) veic jebkādas citas vajadzīgas darbības, lai sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu un izpilda tādas citas funkcijas, kas izriet no šā Akta.

(b) Par jautājumiem, kuros ieinteresētas arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokli.

(3) [Kvorums] (a) Puse no Asamblejas loceklēm, kuras ir valstis un kurām ir balsstiesības konkrētā jautājumā, veido kvorumu balsošanai šajā jautājumā.

(b) Neatkarīgi no (a) punkta noteikumiem, ja kādā sesijā to Asamblejas locekļu skaits, kuras ir valstis, kurām ir balsstiesības konkrētajā jautājumā un kuras ir pārstāvētas, ir mazāks par pusi, bet līdzinās vienai trešdaļai vai pārsniedz vienu trešdaļu no to Asamblejas locekļu skaita, kuras ir valstis un kurām ir balsstiesības šajā jautājumā, Asambleja var pieņemt lēmumus, tomēr, izņemot tādus lēmumus, kas attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja ir ievēroti še turpmāk minētie nosacījumi. Starptautiskais birojs tādus lēmumus paziņo Asamblejas loceklēm, kuras ir valstis, kurām ir balsstiesības minētajā jautājumā un kuras nebija pārstāvētas, un uzaicina tās trijos mēnešos no paziņojuma dienas rakstveidā balsot vai atturēties. Ja pēc šā termiņa beigām tādu locekļu skaits, kas tādējādi izteikuši savu balsojumu vai atturēšanos, sasniedz to locekļu skaitu, kāds pietrūka notikušās sesijas kvorumam, šādi lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka vienlaikus saglabājas vajadzīgais balsu vairākums.

(4) [Lēmumu pieņemšana Asamblejā] (a) Asambleja pieliek pūles, lai lēmumus pieņemtu konsensa ceļā.

(b) Ja konsensa ceļā lēmumu pieņemt nevar, izskatāmo jautājumu izlemj balsojot. Šādā gadījumā:

(i) katrai dalībpusei, kura ir valsts, ir viena balss, un šī dalībpuse balso vienīgi savā vārdā;

(ii) katra dalībpuse, kura ir starpvaldību organizācija, var balsot tās dalībvalstu vārdā, izmantojot balsu skaitu, kas līdzinās to tās dalībvalstu skaitam, kuras ir šā Akta dalībpuses; turklāt neviena šāda starpvaldību organizācija nevar piedalīties balsošanā, ja kaut viena tās dalībvalsts izmanto savas tiesības balsot, un vice versa.

(c) Jautājumos, kas attiecas tikai uz valstīm, kuras saista 1967.gada Komplementārā akta 2.pants, dalībpuses, kuras minētais pants nesaista, balsot nav tiesīgas, turpretim jautājumos, kas attiecas tikai uz dalībpusēm, vienīgi tās ir tiesīgas balsot.

(5) [Nepieciešamais vairākums] (a) Ciktāl citādi nav paredzēts 24.panta 2.daļā un 26.panta 2.daļā, Asamblejas lēmumu pieņemšanai nepieciešamas divas trešdaļas no nodotajām balsīm.

(b) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

(6) [Sesijas] (a) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, parastā sesijā sanāk reizi katrā otrajā kalendārajā gadā, turklāt, ja nav ārkārtēju apstākļu, tajā pašā laikā un vietā, kur sanāk Organizācijas Ģenerālā asambleja.

(b) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, sanāk ārkārtas sesijā, vai nu pēc vienas ceturtās daļas Asamblejas locekļu pieprasījuma, vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas.

(c) Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors.

(7) [Procedūras noteikumi] Asambleja pieņem savus procedūras noteikumus.