10. pants

Pārskatīšana

Kad no šā nolīguma stāšanās spēkā pagājuši pieci gadi, Puses,

ņemot vērā savu pieredzi, kas gūta, izmantojot mediācijas

procedūru, un ņemot vērā attiecīgā mehānisma izmaiņas PTO, puses

savstarpēji apspriežas par nepieciešamību grozīt mediācijas

procedūru.

__________________

11. PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESNEŠU UN MEDIATORU

RĪCĪBAS KODEKSS

Definīcijas

1. Šajā rīcības kodeksā:

"šķīrējtiesnesis" ir 3.29. pantā (Šķīrējtiesas

kolēģijas izveide) noteiktajā kārtībā izveidotās šķīrējtiesas

kolēģijas loceklis;

"kandidāts" ir persona, kuras vārds un uzvārds

iekļauts 3.44. pantā (Šķīrējtiesnešu saraksti) minētajā

šķīrējtiesnešu sarakstā un kuras kandidatūra tiek izskatīta

iecelšanai par šķīrējtiesnesi saskaņā ar 3.29. pantu

(Šķīrējtiesas kolēģijas izveide);

"palīgs" ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesneša

pilnvarām veic izpēti vai palīdz šķīrējtiesnesim;

"process", ja vien nav noteikts citādi, ir

šķīrējtiesas kolēģijas process saskaņā ar trešās nodaļas (Strīdu

izšķiršana) B sadaļu (Strīdu izšķiršana starp Pusēm);

šķīrējtiesneša "personāls" ir personas, kas strādā

šķīrējtiesneša vadībā un pakļautībā, izņemot palīgus.

Procesuālie pienākumi

2. Procesa norises laikā ikviens kandidāts un šķīrējtiesnesis

atturas no nepiedienīgas uzvedības un darbībām, kas varētu šķist

nepiedienīgas, ir neatkarīgs un objektīvs, izvairās no tiešiem un

netiešiem interešu konfliktiem un rīkojas atbilstoši augstām

uzvedības normām tā, lai tiktu saglabāta strīdu izšķiršanas

mehānisma integritāte un objektivitāte. Saistībā ar kolēģijā

izskatāmajiem jautājumiem šķīrējtiesneši nesaņem norādījumus no

organizācijām vai valdībām. Bijušajiem šķīrējtiesnešiem jāpilda

šā rīcības kodeksa 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktie

pienākumi.

Izpaušanas pienākumi

3. Pirms personu apstiprina par šķīrējtiesnesi atbilstīgi

trešās nodaļas (Strīdu izšķiršana) B sadaļai (Strīdu izšķiršana

starp Pusēm), kandidāts izpauž intereses, attiecības vai

jautājumus, kas varētu ietekmēt šīs personas neatkarību vai

godprātīgumu vai varētu pamatoti radīt iespaidu par

nepiedienīgumu vai neobjektivitāti procesā. Šim nolūkam kandidāts

dara visu iespējamo, lai noskaidrotu šādas intereses, attiecības

un jautājumus.

4. Jautājumus saistībā ar faktiskiem vai iespējamiem šā

rīcības kodeksa pārkāpumiem kandidāts vai šķīrējtiesnesis dara

zināmus vienīgi komitejai, lai tos izskatītu Puses.

5. Pēc iecelšanas šķīrējtiesnesis turpina darīt visu

iespējamo, lai noskaidrotu šā rīcības kodeksa 3. punktā minētās

intereses, attiecības vai jautājumus, un izpauž to esību.

Izpaušanas pienākums ir nepārtraukts, un, tiklīdz šķīrējtiesnesis

ir noskaidrojis šādas intereses, attiecības vai jautājumus, kas

var rasties kādā procesa posmā, viņš tos izpauž. Šādu interešu,

attiecību vai jautājumu rašanos šķīrējtiesnesis rakstiski izpauž

komitejai, lai Puses tos izskatītu.

Šķīrējtiesnešu pienākumi

6. Līdz ar iecelšanu šķīrējtiesnesis visā procesa gaitā pilda

savus pienākumus rūpīgi un godprātīgi, taisnīgi un centīgi.

7. Šķīrējtiesnesis izskata tikai tos jautājumus, kas izvirzīti

procesa gaitā un ir vajadzīgi nolēmuma pieņemšanai, un nedeleģē

šo pienākumu citam.

8. Šķīrējtiesnesis dara visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu,

ka viņa palīgi un personāls zina šā rīcības kodeksa 2., 3., 4.,

5., 16., 17. un 18. punktu un tos ievēro.

9. Šķīrējtiesnesis neiesaistās nekādos ex parte sakaros

saistībā ar procesu.

Šķīrējtiesnešu neatkarība un

objektivitāte

10. Šķīrējtiesnesim ir jābūt neatkarīgam un godprātīgam un

jāatturas radīt iespaidu, ka rīcība ir nepiedienīga vai

neobjektīva, un viņu nedrīkst ietekmēt savtīgas intereses, ārējs

spiediens, politiski apsvērumi, sabiedrības protesti, lojalitāte

pret kādu Pusi vai bailes no kritikas.

11. Šķīrējtiesnesis nedz tieši, nedz netieši neuzņemas

saistības un nepieņem priekšrocības, kas jebkādā veidā varētu

ietekmēt vai radīt iespaidu, ka tās ietekmē viņa pienākumu

pienācīgu izpildi.

12. Šķīrējtiesnesis neizmanto savu amatu šķīrējtiesas

kolēģijā, lai īstenotu personiskas vai privātas intereses, un

atturas no darbībām, kas varētu radīt iespaidu, ka kāds viņu

varētu ietekmēt.

13. Šķīrējtiesnesis neļauj finanšu, darījumdarbības,

profesionālajām, ģimenes vai sociālajām attiecībām vai

pienākumiem iespaidot viņa rīcību vai spriedumus.

14. Šķīrējtiesnesis atturas no stāšanās tādās attiecībās vai

finansiālas ieinteresētības iegūšanas, kas varētu iespaidot viņa

godprātīgumu vai kas pamatoti varētu radīt nepiedienīguma vai

neobjektivitātes iespaidu.

Bijušo šķīrējtiesnešu pienākumi

15. Visiem bijušajiem šķīrējtiesnešiem ir jāizvairās no tādu

darbību veikšanas, kas varētu radīt iespaidu par to, ka viņi savu

pienākumu izpildē būtu bijuši neobjektīvi vai guvuši labumu no

šķīrējtiesas kolēģijas lēmuma vai nolēmuma.

Konfidencialitāte

16. Ne esošais, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž un

neizmanto konfidenciālu informāciju, kas saistīta ar procesu vai

iegūta tā gaitā, citādi, kā vien attiecīgā procesa vajadzībām, un

šādu informāciju nekad neizpauž un neizmanto, lai gūtu personīgu

labumu sev vai citām personām vai skartu citu personu

intereses.

17. Šķīrējtiesnesis neizpauž šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu

vai tā daļas pirms to publiskošanas saskaņā ar trešās nodaļas

(Strīdu izšķiršana) B sadaļu (Strīdu izšķiršana starp Pusēm).

18. Ne esošais, ne bijušais šķīrējtiesnesis nekad neizpauž

informāciju nedz par šķīrējtiesas kolēģijas apspriedēm, nedz kāda

šķīrējtiesneša viedokli.

Izdevumi

19. Katrs šķīrējtiesnesis reģistrē procesam veltīto laiku un

savus izdevumus un sniedz galīgo pārskatu par to, kā arī savu

palīgu patērēto laiku un izdevumiem.

Mediatori

20. Šajā rīcības kodeksā izklāstītais, kas piemērojams

šķīrējtiesnešiem vai bijušajiem šķīrējtiesnešiem, mutatis

mutandis attiecas arī uz mediatoriem.

__________________

1. VIENOŠANĀS

PAR SINGAPŪRAS ĪPAŠAJIEM IEROBEŽOJUMIEM ATTIECĪBĀ UZ DZĪVOJAMO

PLATĪBU UN DABAS RESURSU PIEEJAMĪBU

1. Nolīguma 2.3. pants (Valsts režīms) neattiecas uz

pasākumiem, kas saistīti ar:

a) dzeramā ūdens piegādi Singapūrā;

b) mājokļa īpašuma1 tiesībām, pirkšanu, attīstību,

pārvaldību, uzturēšanu, lietošanu, tā labumu baudīšanu, pārdošanu

vai cita veida atsavināšanu un ar jebkāda veida publiskām mājokļa

programmām Singapūrā.

2. Trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un ik pēc diviem

gadiem pēc tam, ja vēl būs spēkā Pircēja papildu zīmoga maksājums

(ABSD), komiteja izskatīs jautājumu par to, vai

ABSD ir turpmāk nepieciešams saglabāt, lai nodrošinātu

mājokļa īpašuma tirgus stabilitāti. Šajās apspriedēs Singapūra

iesniegs attiecīgu statistiku un informāciju par stāvokli mājokļa

īpašuma tirgū.

1 Termins "mājokļa īpašums" ir

nekustams īpašums atbilstoši tai definīcijai Mājokļa īpašuma

likuma (Residential Property Act) 274. nodaļā, kas ir

spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī.

__________________

2. VIENOŠANĀS

PAR ŠĶĪRĒJTIESNEŠU ATALGOJUMU

Attiecībā uz 9. punktu 9. pielikumā Puses vienojas šādi.

1. Šķīrējtiesnešiem maksājamā atalgojuma un atmaksājamo

izdevumu pamatā ir divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos ietverti

līdzvērtīgu starptautisku strīdu noregulēšanas mehānismu

standarti.

2. Par atalgojuma un izdevumu konkrēto summu Puses vienojas

pirms tikšanās ar šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 9. pielikuma

9. punktam.

3. Abas Puses šo vienošanos piemēro labticīgi, lai vienkāršotu

šķīrējtiesas kolēģijas darbu.

__________________