51. pants
;
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
- starptautisko strīdu risināšana mierīgiem līdzekļiem tā, lai
netiktu apdraudēts starptautiskais miers, drošība un taisnība, ko
paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 3.
punkts;
- savās starptautiskajās attiecībās atturēties no spēka
draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo
neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā
veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem, ko paredz
Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punkts;
- neiejaukšanās lietās, kas pēc savas būtības ietilpst
jebkuras valsts iekšējā kompetencē, ko paredz Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtu 2. panta 7. punkts;
- starptautisko humāno likumu ievērošana un ievērošanas
nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, 1949. gada Ženēvas
koncenciju, un cilvēktiesību ievērošana un ievērošanas
nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtiem un Vispārējo cilvēktiesību
deklarāciju;
- saskaņā ar to atbilstošajiem starptautiskajiem pienākumiem,
visas Valstis ir atbildīgas par efektīvu parasto ieroču
starptautisko tirdzniecību un to izplatības novēršanu, kā arī
visu Valstu primārā atbildība ir izveidot un ieviest to
atbilstošās nacionālās kontroles sistēmas;
- cieņa pret Valstu likumīgajām interesēm iegūt parastos
ieročus, lai izmantotu savas tiesības uz pašaizsardzību un miera
uzturēšanas operācijām; ražot, eksportēt, importēt un nodot
parastos ieročus;
- ieviest šo Līgumu saskaņotā, objektīvā un nediskriminējošā
veidā,
vienojās par turpmāko: