Par Ieroču tirdzniecības līgumu

51. pants
;

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

- starptautisko strīdu risināšana mierīgiem līdzekļiem tā, lai

netiktu apdraudēts starptautiskais miers, drošība un taisnība, ko

paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 3.

punkts;

- savās starptautiskajās attiecībās atturēties no spēka

draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo

neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā

veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem, ko paredz

Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punkts;

- neiejaukšanās lietās, kas pēc savas būtības ietilpst

jebkuras valsts iekšējā kompetencē, ko paredz Apvienoto Nāciju

Organizācijas Statūtu 2. panta 7. punkts;

- starptautisko humāno likumu ievērošana un ievērošanas

nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, 1949. gada Ženēvas

koncenciju, un cilvēktiesību ievērošana un ievērošanas

nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, Apvienoto Nāciju

Organizācijas Statūtiem un Vispārējo cilvēktiesību

deklarāciju;

- saskaņā ar to atbilstošajiem starptautiskajiem pienākumiem,

visas Valstis ir atbildīgas par efektīvu parasto ieroču

starptautisko tirdzniecību un to izplatības novēršanu, kā arī

visu Valstu primārā atbildība ir izveidot un ieviest to

atbilstošās nacionālās kontroles sistēmas;

- cieņa pret Valstu likumīgajām interesēm iegūt parastos

ieročus, lai izmantotu savas tiesības uz pašaizsardzību un miera

uzturēšanas operācijām; ražot, eksportēt, importēt un nodot

parastos ieročus;

- ieviest šo Līgumu saskaņotā, objektīvā un nediskriminējošā

veidā,

vienojās par turpmāko: