1. pants

Risināmā

jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta

2007.gada 9.maija rīkojumu Nr.256 "Par uzdevumiem Eiropas

Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība"

vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā" Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir noteikta par

nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa "Eiropas teritoriālā

sadarbība" programmu politikas izstrādē un koordinēšanā

atbilstoši 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība"

programmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu

2007.-2013.gadu plānošanas perioda 3.mērķis "Eiropas teritoriālā

sadarbība" paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu

sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzekļiem. No

2007.gada Eiropā ir sācis darboties Eiropas kaimiņattiecību un

partnerības instruments. Tas ir viens no jaunajiem Eiropas

Savienības ārējās darbības instrumentiem 2007.-2013.gādā. EKPI

viena projekta ietvaros paredz finansēt aktivitātes gan Eiropas

Savienības dalībvalstīs, gan attiecināmajās teritorijās ārpus

Eiropas Savienības robežām.

Teritoriālās sadarbības programmas

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros

atbilst Eiropas Parlamenta Padomes (EK) 2006.gada 24.oktobra

Regulai Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas

kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai,

Komisijas 2007.gada 9.augusta Regulai (EK) Nr. 951/2007, ar ko

nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko

finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)

Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas

kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Eiropas

Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības

stratēģiskajam dokumentam 2007.-2013.gadam; 2006.gada Eiropas

Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktiskajām

vadlīnijām; Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta

pārrobežu sadarbības programmu sagatavošanas vadlīnijām, kā arī

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātai stratēģijai,

Gēteborgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un programmas

dalībvalstu nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Lai uzsāktu 3.mērķa "Eiropas

teritoriālā sadarbība" finanšu līdzekļu apguvi, no 2007.gada

1.janvāra Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsagatavo visi

nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas

Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm ir

jāizstrādā šādas programmas:

1) pārrobežu sadarbības

darbības programmas:

Latvija-Lietuva;

Igaunija-Latvija;

Latvija-Igaunija-Zviedrija-Somija;

Latvija-Lietuva-Baltkrievija;

Igaunija-Latvija-Krievija.

Šo programmu attiecināmās

teritorijas veido Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktie NUTS

III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas un noteiktie reģioni

Eiropas Savienības kaimiņvalstīs.

2) Baltijas jūras reģiona

transnacionālās sadarbības programma ar integrētiem Eiropas

kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem;

3) starpreģionu sadarbības

programma INTERREG IVC visai Eiropas Savienības teritorijai.

Teritoriālās sadarbības programmas

tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros un to īstenošana un

administrēšana notiek angļu valodā.

2006.gada sākumā Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar attiecīgo

dalībvalstu pārstāvjiem ir uzsākusi jauno teritoriālās sadarbības

programmu, tai skaitā Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu

sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības

instrumenta ietvaros (turpmāk - programma) izstrādi Eiropas

Savienības struktūrfondu programmēšanas periodam

2007.-2013.gadam.

Programmas izstrādei tika

izveidota starptautiskā Programmēšanas komiteja, kurā piedalās

Latvijas, Igaunijas un Krievijas nacionālo un reģionālo

institūciju pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Lai nodrošinātu sinerģiju starp

Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm,

ir izveidota un darbojas Nacionālā darba grupa, kuras sastāvā ir

nozaru ministriju un reģionu pārstāvji. Darba grupai ir

nacionālās atbildīgās iestādes padomdevēja funkcijas jauno

programmu sagatavošanā. Regulāri tika rīkotas nacionālās darba

grupas sanāksmes, kurās tika sniegti priekšlikumi par prioritārām

sadarbības jomām un stratēģiski svarīgiem projektiem, kuri varētu

tikt īstenoti programmas ietvaros. Nacionālās darba grupas

pārstāvji sniedza komentārus izstrādātajiem programmu projektiem,

kā arī formulēja nacionālās pozīcijas.

Programmas izstrādes laikā tika

organizētas publiskās konsultācijas (no 2007.g. 9.novembra līdz

7.decembrim), kad programmas projekts bija publiski pieejams un

visas ieinteresētās organizācijas un personas varēja sniegt

komentārus un priekšlikumus par programmas projekta

uzlabošanu.

Programmas projektam tika veikts

stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sagatavots Vides

pārskats, par kuru 2008.gada 5.martā ir saņemts Vides

pārraudzības valsts biroja atzinums Nr.20 "Par

Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas

2007.-2013.gadam Vides pārskatu".